Strautene lielāko  sava mūža daļu pavada ūdens vidē – kāpura formā, tāpēc turpmāk rakstā skatīšu pārsvarā tieši šo kukaiņu kāpurus. Kāpurus, galvenokārt, var sastapt tekošos ūdeņos (strautos, upēs u.t.t.), kur tie uzturas uz vai zem akmeņiem. Tikai nedaudzas strauteņu sugas ir sastopamas stāvošos ūdeņos, jo strautenes ir ļoti neizturīgas pret piesārņojumu un zemu skābekļa līmenis, līdz ar ko tās var uzskatīt par ļoti labu ūdeņu kvalitātes bioindikatoru. Strauteņu kāpuri ir vieni no visizturīgākajiem ūdens faunas iemītniekiem, attiecībā uz zemām ūdens temperatūrām un to attīstības procesi notiek pat ledaini aukstajā kalnu upju ūdenī. Daudzām strauteņu sugām kāpuru augšana turpinās pat ziemā. Atkarībā no sugas, to dzīves cikls var noritēt sākot no dažiem mēnešiem un beidzot ar 2-3 gadiem. Tomēr lielākās daļas strauteņu sugu attīstības cikls ilgst aptuveni vienu gadu. Atkarībā no sugas, par pieaugušiem kukaiņiem strauteņu kāpuri pārvēršas visos gadalaikos (izņemot ziemu) – sākot ar agru pavasari un beidzot ar rudeni.

 Par barību nelieliem kāpuriem kalpo atmirušie un sadalošies augi un dzīvnieki, ūdensaugi, zemūdens sūnas utt., taču vairākums ir plēsēji, kas pārtiek no odu, knišļu, viendienīšu kāpuriem un citiem sīkiem bezmugurkaulniekiem. Ir arī plēsīgas strauteņu sugas, kas spēj pārslēgties no dzīvnieku izcelsmes barības uz augu izcelsmes un otrādi.

Kāpuri elpo ar visu ķermeņa virsmu (trahejām), un tikai nedaudzām sugām ir arī žaunas. Skābekļa trūkuma apstākļos kāpuriem ir vērojamas ritmiskas ķermeņa kustības, kas spēj nedaudz uzlabot to elpošanas efektivitāti.

Strauteņu kāpurus var atrast caurtekošā ūdenī, kur tiem pārsvarā arī patīk apmesties uz dzīvi. Kāpuri dzīvo zem un starp akmeņiem, starp ūdensaugu audzēm, zem nokritušajām lapām, vai tieši uz grunts. Kāpuri krāsa pārsvarā ir dzeltenbrūna vai arī brūnganpelēka. Tā lieliski palīdz nomaskēties uz akmeņainās grunts fona, uz kuras pamatā kāpuri arī uzturas. Nekustīgi sēdošu uz akmens kāpuru nav viegli pamanīt.  Kāpuru izmēri var būt visdažādākie – sākot ar pavisam nelieliem, ap 1 cm garumā un beidzot ar 2-3 cm. Strauteņu kāpuri pārvietojas pārsvarā rāpojot pa ūdenstilpes grunti, ļoti stabili pieķeroties klāt akmentiņiem, izmantojot savus nadziņus. Garās un āķīgās kājas ļauj burtiski skriet zem ūdens. Visi viņi pavada savu mūžu uz grunts vai tuvu tai un peld reti un ne vienmēr labi. Lai gan dažām sugām uz kājām ir peldēšanai pielāgoti matiņi, bet dažu sugu kāpuri peld čūskveidīgi izlokot savu ķermenīti. Šāds peldēšanas stils ir līdzīgs zivju peldēšanas stilam, vēderiņš veic viļņveidīgas kustības horizontālajā plaknē. Peldēšanas ātrums strauteņu kāpuriem ir ievērojami mazāks kā peldošajām viendienītēm – aptuveni tāds, kā  plakanajām (straujo ūdeņu forma). Peldot visai pamanāma ķermeņa šūpošanās/svārstīšanās. Planēšanas režīmā strautene neieiet, peld vienā tempā.

 Lai noķertu strauteņu kāpurus, ar smalku ķeseli ir jāsmeļ pie pašas grunts, iesmeļot smiltis un pat nedaudz nelielus  akmentiņus. Var, protams, iztikt arī bez ķeseles, no ūdens izņemot un rūpīgi apskatot lielākus akmeņus. Nepazinēji, sākumā bieži sajauc strauteņu kāpurus ar viendienīšu kāpuriem, daži no kuriem izskatās līdzīgi. No viendienītēm strauteņu kāpuri atšķiras ar to, ka tiem ir tikai divi astes diegi un garas ūsas, otrkārt, astītes malās nav raksturīgo žaunu plāksnīšu un treškārt, ar to, ka strauteņu kājiņām ir pa divi nadziņi kājiņu galos, bet ne viens, kā tas ir viendienīšu kāpuriem. Ķerot šos kāpurus ar rokām, jābūt izveicīgam, jo šis kukainis ātri skraida pa grunti, spējot acumirklīgi aizmukt no lēnīga vajātāja, kā arī, kā jau minēju iepriekš, daži no šiem kāpuriem prot labi peldēt.

Pat tīros un ar labu caurteci strautos vai upēs strauteņu kāpuru parasti nav tik daudz kā, piemēram, viendienīšu, maksteņu vai odu un knišļu kāpuru, taču dažviet to skaits var būt ievērojams. To loma zivju barības bāzē būtiski palielinās zemledus periodā. Tā kā kāpuri ir aktīvi arī ledainā ūdenī, zivīm tie ir vieglāk pamanāmi. Vēsā laikā strauteņu kāpuri ūdens plūsmā sastopami visbiežāk, salīdzinot ar citiem bentosa organismiem.

Kāpuru ieguve ilgākam laika periodam, diemžēl, nav iespējama, jo izņemot tos no dzimtajiem ūdeņiem, tie ātri vien zaudē savu dzīvīgumu un aiziet bojā. Tāpēc šos kāpurus vismērķtiecīgāk ir iegūt tieši pirms pašas makšķerēšanas, tajā pašā dienā, īpaši tad, kad cita veida ēsmas nenes cerētos rezultātus. Šis kāpurs ietilpst daudzu zivju sugu ēdienkartē, tāpēc uz to ir interesanti makšķerēt un iespējams sagaidīt visdažādāko zivju lomus.

Šo kāpuru var lietot kā ēsmu kā vasarā, ķerot zivis uz pludiņmakšķeri, tā arī ziemā. Tāpat, mušiņmakšķernieku arsenālā strautene aizņem ievērojamu lomu – tiek plaši imitētas gan pašas strautenes, gan to kāpuri (nimfas). Imitācijas, ko meistaro šī makšķerēšanas novirziena piekopēji bieži vien ir pat ļoti reālistiskas. Strautenes var tikt imitētas arī ar mormiškām, lai gan te tik tuva līdzība pagaidām nav vērojama, neskaitot iepriekšējos rakstos minētās tā saucamās 3. paaudzes mormiškas, kuru izskats ir kaut kas vidējs starp ” mušu” un mormišku. Par vienu no veiksmīgākajām strautenes imitācijām, starp bezēsmas mormiškām, var uzskatīt labi pazīstamo „kazu” – mānekli ar diviem āķiem, kas imitē strautenes divus astes diegus. Runājot par iespējamo spēli kā noimitēt šo kāpuru, tā varētu būt līdzīga peldošā tipa viendienītes kāpura imitēšanai (aprakstīts šīs rakstu sērijas II. daļā), tik spēlei jābūt lēnākai. Sīkāk neizplūdīšu aprakstos par šo tēmu, tikai vienu varu droši teikt, šis ir tas kāpurs, kuram tekošos un/vai caurtekošos ūdeņos, gada vēsākajos mēnešos ir ļoti būtiska loma zivju uzturā, jo kāpurs ir aktīvs arī aukstā laikā. Tāpēc ir vērts eksperimentēt un meklēt ceļus, kā noimitēt tā formu, izskatu, kustības savos mānekļos.

Paldies par uzmanību, nākamajos rakstos turpināšu skatīt šo, manuprāt, ļoti interesanto un aktuālo tematiku. Nedusmojieties, bet teorijas un detalizētas kustoņu dzīves aprakstu arī nākamajos rakstos nebūs mazāk – jo lai iepazītu kādu objektu, tad par to jāapgūst iespējami detalizētāka informācija. Rakstot šos rakstus, arī es pats turpinu iegūt daudz jaunas informācijas un izglītoties šajā jomā. Turpinājums sekos...