Maijs ir iesācies, spiningi vairumam jau ir dabūjuši sajust slodzīti, velkot kādu zivi, tāpēc gribu uzrakstīt nelielu atskaiti par to, kā tad ir gājis pašā maija sākumā. Jāsāk laikam uzreiz ar sacensībām, kurās volbleristiem bija jāparāda sava māka, bet bleķiniekiem sava. No rīta visi satikāmies pie garāžām, mani paķēra pa ceļam KristsKG, bet Zivnieks un Marti jau bija tur. Nedaudz apspriedāmies un devāmies Vecdaugavas virzienā. Katrā laivā bija bija pa vienam vobleristam un vienam bleķiniekam.
Zivnieks ar Kristu ar 6z/s motorīti jau no paša sākuma izrāvās mums pa priekšu un krietnu laiciņu pirms mums jau bija Vecdaugavā. Mēs ar Marti ar 5z/s motorīti iepalikām, bet steigai nebija pamata. Iebraucot Vecdaugavā secinājām, ka makšķernieku tur jau ir gana. Vēlāk saradās tik laivas, cik Vecdaugavā neatceros, ka būtu manījis. Lai nu kā, bet sacensības bija sākušās. Sākām Vecdaugavu bagarēt no tālā gala. Rezultātu nebija. Līdaku aktivitāti varēja redzēt tikai pašā piekrastē. Mēģinājām vairāk pa seklumu, bet dēļ šī iemesla man un Zivniekam mūsu bleķi bieži kaut kur aizķērās. Bet varbūt tā arī bija mūsu taktika, lai izsistu no sliedēm vobleristus :D Kādu laiciņu tā darbojāmies un man beidzot izdevās tikt pie pirmās zivs. Nelielu Mepps rotiņu bija iekārojis strīpainis kādi 100gr :) Neliels, bet tomēr pirmā zivs. Pēc kāda brītiņa pie loma tika arī vobleristi - Krists noķēra zemmēra līdaku, kas saudzīgi tika amnestēta. Vēlāk piestājām papļāpāt un izvērtēt tālāko darbību, un Zivniekam tika atdots viņa t-krekls.
Pamētējām vēl pa mūsuprāt perspektīvām vietām, bet bez rezultātiem. Devāmies un Vecdaugavas attekām. Rezultātu nebija arī tur. Tad taisījām pusdienu pauzīti. Cepām gaļu un diskutējām. Pie mums pievienojās arī Dadziic un Griezeejs.
Kamēr cepās gaļa, pagaršojām arī viens otra cepumus. Pēc pusdienu pauzes, tika nolemts doties uz Ķīšezeru. Tas nebija labs lēmums. Jau Daugavā viļņi bija iespaidīgi, bet ezers bija sakults baltās putās un vējš pūta tā, ka maz neliekās. Pie Jaunciema krasta Marti laiva tika tā piesmelta ar ūdeni, ka vēl pāris minūtes un mēs būtu dabūjuši peldēt. Piestājām krastā izsmelt no laivas ūdeni. Vēlāk Zundaga kaktā, kur bija vismazākais vējš, satikām arī Zivnieku un Kristu. Rezultātu nebija. Toties Zivniekam nervi nebija izturējuši un viņš sāka mētāt Sebiles vobleri :D Vēl nedaudz pamētājām, tad pie mums piestartēja Zivnieka čoms, bušu čempja komandas biedrs Armands. Pēc kāda laika taisījām atkal pauzi uz Sniķera salas, pēc kā arī tika nolemts sacensības pabeigt un nolēmām, ka jātaisa vēl viena kārta, bet pirmajā rezultāts ir neizšķirts.
Nākamajā dienā man bija sarunāta kopīga cope ar darba kolēģiem Bauskā pa Mēmeli. Aizbraucām ar vienu kolēģi uzreiz pēc maiņas uz Bausku, bet divi kolēģi un viena kolēģe tur jau bija no iepriekšējās dienas. Parunājām, iepriekšējā dienā rezultāti nav bijuši iepriecinoši. Ne nekas, uzēdām brokastis un devāmies ūdenī. Braucām ar divām laivām un sen zināmu vietu. Viena laiva gan pa ceļam izdomāja copēt no laivas, bet es Kaspars un Dace izkāpām krastā. Jau pavisam drīz Kaspars tika pirmās līdakas. Nedaudz virs mēra. Labs sākums. Pēc neilga laika arī man uz DAM šūpiņu pieteicās līdaka. Zemmērs. Bet jau labāk kā Vecdaugavā. Pēc laiciņa Kaspars noķēra vēl vienu mēra līdaku. Tad atkal uz Rapalas vobleri pie līdakas paveicās tikt man. Atkal zemmērs. Kaspars ar Daci izdomāja mainīt vietu, bet es paliku tur un bradāju ar zabākbiksēm pa Mēmeli un Mēmeles krastiem. Drīz vien redzēju super skatu. Vilku vizuli, kurš man jau bija pie gandrīz pie kājām, kad pēkšņi kā torpēda parādījās līdaka, pagrāba vizuli un momentā to izspļāva un pazuda nezināmā virzienā. Es paspēju tikai izbrīnā muti ieplēst. Bet tādu skatu dēļ vien ir vērts braukt uz copi. Kopā man bija piecas copes, krastā dabūtas divas zemmēra līdakas un viena laba atkabinājās pusceļā. Kasparam tā arī palika divas, bet pārējiem pa nullēm.
Nākamajā dienā man atkal bija sarunāta cope pa Gauju kopā ar Kapraci. Ja godīgi, tad nav ko īsti par to copi uzrakstīt, jo bija pilnīga necope. Vienīgi laiks bija superīgs un varēja kārtīgi izbaudīt skaistos dabas skatus. Nomētājāmies un nobradājāmies riktīgi, bet zivis nemanījām.
Nākamajā dienā devos uz vēsturnieku salidojumu Smiltenē pie Niedrāju ezera, tāpēc paķēru līdz arī vienu spiningu un dažus mānekļus. Neskatoties uz to, ka bijām pie paša ezera, es kātu pat neizņēmu no mašīnas :D Toties sazvanīju Zivinenu, kurš arī labprāt pievienojās mūsu draudzīgajai kompānijai. Vēlāk ar Spridzekli, izbraucām ar viena kolēģa laivu +5z/s pa ezeru, lai vismaz novērtētu kāds tad īsti tas ir. Izskatījās diezgan ok, bet Zivinens nav labās domās par šo ezeru.
Tāds lūk ir izvērties maija pats sākums. Pabūts ir dažādās ūdenstilpnēs, ar dažādiem copes kolēģiem, bet tā īsti pie loma tikt nav izdevies. Ļoti ceru, ka turpmākās maija dienas būs labvēlīgākas. Ne asakas visiem un labu garastāvokli!
Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!
Man ir viens jautajums ne par copi. Vesturnieku salidojums Smiltene, pie Niedraja. Nesmu diplomets vesturnieks, vairak amatieris -miletaajs, un biezi esmu bijis Smiltene, tapeec........ veletos varbut biski padiskutet par vestures temam. Ko Tu doma par vareno Certenes pilskalnu kas divaina karta nav minets Indrikja hronika, lai ari ataluma zinja no Cesim, Valmieras, Trikatas nav talu. Tads varens pilskalns nevareja palikt Indrikim nepamanits un nezinams, ja jau vins sniedz zinas pat par Atzeli-Gaujienu kas ir stipri talak ka Smiltene. Un protams muzigais neatbildetais jautajums, kur bija Beverina ?? Teiksmaina Latvju valdnieka Talivalza pils ( Talivaldi gan hronists saista vairak ar Trikatu ). Skepi par Beverinu ir lauzti jau gadus 150......bakltvacu vesturnieki, Balodis, Abuls un citi. Es piemeram novietoju Beverinu Rauna, gan atrasanas vietas apraksta, attaluma un cita veida delj. Butu intersantas tavas domaas. P.S. Tema ne par copi, atvainojos, varbut varam diskutet kada ar vesturi saistita saita. Niedrajs Smilteniesiem ir labakais ezers peldesanas deelj, sekls, ar smukam smiltim, par zivim gan tur neko pateikt nevaru, pie niedrem jau gan kads kukainis dzivo. Netalu no Niedraja ir kulta akmens, Parkalnes akmens. Senakos laikos Smilteniesi ir zinajusi tur lidzigus metoerita kraterveidigas bedres ka pasa Smiltene, taga laga neviens vairs nezin. Ap Niedraju ir lieliskas senju vietas rudenjos.. Atvainojos par palagu sarakstito. Za ribalku
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
Gan jau zivis būs
