Guļu es ar sačakarētu muguru un aiz neko darīt nolēmu pastāstīt par savu pērnās vasaras labāko līņu copi. Neslēpšu - bija tas jūnija sākumā Lobes ezerā. Ezers manis iemīļots, vērīgi rīkojoties pavisam tukšā palikt ir grūti. Rīkojos kā ierasts - pēcpusdienas izlūkbrauciens pa potenciālajām līņu vietām, vakara iebarošana un copes izmēģinājums, dažas stundas miega un saulei lecot riktīgā rīta cope. Vakars mierīgs. Nomācies, velk uz lietu, bet vēl nelīst. Izvēlējos līņu vietiņu un uzklāju galdu apmēram 2x2 metru laukumā. Testam pamēģināju uz citu iemītnieku atsaucību. Viss notiek - mazie rudulēni neļauj ēsmai nogrimt uzreiz metās to apkošļāt un izsūkt. Nav svarīgi vai uz āķa liec slieku vienkāršo vai gaļastārpu dzīvīgo. Visu ēd, tikai ... neķeras pietiekami lielie. Paspēlējos ar mazajiem līdz tumsai, lai manu vietu neaizņem kāds cits bāleliņš un dodos uz īso naktsmieru. Jāpiebilst, ka laika apstākļi pa tam jau paspēja samaitāties un debesis pārplīsa - sākās mērcētājs. Pusstundu pirms saullēkta jau sēdēju laivā un īros uz noklāto galdu. Lietus uz brīdi bija mitējies, tomēr debesis stingri apmākušās un pavisam nelāgs vējš pūta līdz kaulam -brrrrrr. Pieairējos pie galda un no priekiem vai palēcos - precīzi var redzēt galda laukumu - viss vārās. Saštellēju makšķeri un aiziet. Pludiņš nostājas pareizā vietā un pozā ........ vienlaikus vārīšanās pārstāj. Vai patiešām biju pārāk skaļš? Rīkojos taču apdomīgi un uzmanīgi. Enkuru arī ielaidu klusiņām. Kas par lietu? Te skatos - kaut kas ir savādāk nekā pirms brīža. Pludiņš pa maziem sprīdīšīem pārvietojas uz biezo niedru pudura pusi. Bīstami, bet cirst vēl par agru. Nervi uzvilkti, bet apņemšanas ir sagaidīt īsto brīdi. Un jā - te tas ir!!! Seko piecirtiens un kāts ir lokā. Roka izjūt katru zivs kustību. Bremze iekaucās, un mans draugs neatlaidīgi lien niedrēs. Daudz nedomājot, lieku bremzi pa mēmajiem, cerot uz auklas izturību. Soli pa solim pumpēju draugu no niedrēm ārā. Vēl sprīdis un tas ir ārā no niedrēm. Tagad tikai mazliet tuvāk laivai, jāpaņem uztveramo tīkliņu ... kur tas palika? Re, kur ir! Kamēr uz mirkli meklēju tīkliņu, mans draugs strauji mainīja virzienu -nesās tieši zem laivas, tad atkal atpakaļ un.......gandrīz uzsprāgu no dusmām - aptina auklu ap trim niedrēm, kas bija pa ceļam līdz laivai. Cerībā to sagūstīt veicu virkni akrobātisku kustību, ar vienu roku turot kātu spriegumā, ar otru izceļot enkurus, caur meldru aizsegu pieairējoties pie niedru pudurīša. Roka ar nazi zem ūdens, niedres nogrieztas... un tajā brīdī mans draugs, paspējis atbrīvoties no āķa, man noglāsta roku un prom ir…. Atgriezos vietā, visu atkal sakārtoju un turpināju, bet noskaņojums nekāds. Cope arī pārtrūka. Te skatos - ir. Atkal jau pludiņš pa sprīdītim virzās uz niedrēm. Īsi pirms niedrēm tas stabili iebrauc zem ūdens. Cirtiens - ir. Bremze vēl palikusi pa mēmajiem, kaut jūtu, nav tik varens vilcējs, ka iepriekšējais. Neļāvos nekādām ceremonijām un jau drīz draugs līnis spirinājās manā laivā. Te vējš sagriezās no pretējās puses un cope pazuda. Arī debesis neizturēja spiedienu un sākās mērcētājs. Devos krastā iedzert tēju. Iemūžināju draugu līņuku, padzēru siltu tēju un nolēmu tajā pašā vietā ruduļus paķerstīt, ja jau līņi nenāk. Vietiņā viss kluss. Nav copes jau kādu stundu. Atkal sāk līņāt. Līņāšana pāriet riktīgā gāzienā, kad vairs īsti neredz copi. Savācu mantiņas un vilkšu ārā makšķeri, bet .... pludiņa nav. Nupat taču bija! Piecirtiens - ir līņuks. Neliels, bet mēra. Metu vēlreiz makšķeri turpat. Burtiski pēc 30 sekundēm nākamā cope. Atkal neliels mēra līņuks. Lietus gāž, bet man viss viens - man nāk līņi. Nāk viens pēc otra!!! Katrs mazlie savādāk, bet visi viena izmēra. Lietus beidzās, cope pārtrūka. Bet man tīkliņā 11 līnēni. Šodien mājās būšu viens pats, tāpēc pietiek ar to lielāko līņu draugu, kas jau gaida kastā. Pārējie tiek atlaisti. Nevis pa vienam, bet visi uzreiz. Bariņš izšķīda dažādos virzienos jau 30cm no laivas. Izlijis bet gandarīts atgriezos krastā. Tādā draņķa laikā visi copmaņi jau bija aizlaidušies mājup, bet es vēl labu brīdi dzēru karstu tēju un raudzījos uz savu līņu lietus ezeru. Te arī ir mans līdzi paņemtais līņu raugs.
Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
