Līņ' cop. - Stāsti - Rakstu katalogs

Kaut spīd saule, ēnā zāle apsalusi, esmu piebraucis pie savas slepenās līņu vietas un konstatēju ka tā ir brīva un tuvākie divi makšķernieki ir vairāk kā 50 m uz leju. Uz vienas pludiņmakšķeres uzlieku naktstārpu,

vēl neesmu paspējis iemest otru ar sarkanajām sliekām kad „Jenots”(makšķernieks kas uzbāzīgi lien makšķerēt Tavā vietā ) ir klāt – viens no zemāk esošiem makšķerniekiem ir skriešus atskrējis un iekārtojas dažus metrus zem manis, it kā vietas būtu par maz... Šis sūdzas ka makšķerējot jau no paša saullēkta bet vairāk kā vienu zirgazobu nav dabūjis. Minūtes padsmit paiet klausoties sentences „zģes ribi ņetu, a v tom beregu jevo doh.....a”, viens no maniem pludiņiem notrīc, lēnām sakustās un sāk iet projām, piecērtu, ir! Tā var pretoties tikai līnis pāri kg, pavadiņa man tieva, 0,15 mm tāpēc nesteidzos, līnis kā jau gultnes zivs vislaik cenšas iet dziļumā, augšā nenāk, galva uz leju, bet aste augšā, tāpēc paiet minūtes 10 kamēr šis iepeld manā uztveramajā.

Copes kaimiņš gandrīz vai palecās un saka ka gadus 3 atpakaļ tajā vietā kur esmu es šis esot noķēris 2 līņus, jautā uz ko paņēma zivs, atbildu ka uz naktstārpu. Paiet neilgs laiks, pludiņš notrīc atkal, lēnām sakustās, piecērtu, ir atkal! Pēc vispatīkamākā copes brīža, tas ir zivs nokausēšanas, tas spārdās jau manā tīkliņā, uz „aci uzmetot” jābūt 800 gr. „Jenots” pārceļas man blakus otrajā pusē un savus rīkus iemet tieši blakus manējai makšķerei. Seko nākošā cope bet tā ir „bez brīdinājuma”, pludiņš ātri dodās zem ūdens, šoreiz asaris 100 gr. vērtībā, tas tiek atlaists atpakaļ. Nomainu sarkanās sliekas, uz tās makšķeres nav bijis ne piesitiens, kā iemetu makšķeri tā uzreiz pludiņš sāk kustēties, lēnam slīd zem ūdens, piecērtu, ir! Izvelku trešo līni

pāri kg vērtībā. „Jenots” intensīvi pārmētā copes rīkus, bet šim ne piesitiena, sazvanās ar kaut ko un stāsta „sevodņa afigena ļiņ berjot”. Pie mums pienāk man pazīstams večuks vecumā nedaudz zem 80 gadiem kurš dzīvo copes vietai blakus esošā mājā, apjautājas par lomiem un izstāsta ka aizvakar bedrē kas ir augstāk esot arī labi līņus saķēris, nosaka „ko es jums te traucēšu” un aiziet uz augšu. Nepaiet ilgs laiks kad redzu ka šis cīnās ar zivi, bet cīniņš nav ilgs un šis paliek zaudētājos, atnāk pie atpakaļ un stāsta ka esot aizgājis smuks līnis „ar visām pamparām” esot aukla par vecu, ka cope šim esot beigusies jo nesot rezerves pludiņa. No saviem kājumiem uztinu večukam auklu, uzlieku pludiņu un sataisu visu „kā vajag”, večuks iemet man blakus brīvajā pusē, sākam runāt par veciem, labiem laikiem, šis stāsta par Ventas 8 kilogamīgiem līņiem, 25 kg līdakām un asariem, tādiem kam aste no spaiņa ārā. Visu laiku vēroju savus pludiņus, nokustās viens pludiņš, otrs ar tā kā notrīc, pirmo velk jau projām, piecērtu, ir līnis bet skatos ka otrs pludiņš ar slīd projām, nolieku pirmo makšķeri uz atbalsta, piecērtu otro, arī ir! Paiet vismaz 5 minūtes kamēr ievelku līni uztveramajā un vislaik skatos kā otras makšķeres pludiņš te pazūd zem ūdens un te atkal parādās, velku ārā arī otru makšķeri, arī līnis krastā.

„Jenots” izmanto brīdi kamēr man abas makšķeres krastā un iemet savas tieši manā vietā, tad es šim viņam saprotamā valodā izstāstu visu ko domāju par viņu pašu un viņa radiniekiem, šis izrādās tomēr kaut cik saprātīgs un pārmet savas makšķeres kur iepriekš makšķerējis. Večuks pa to laiku sāk cīnīties ar līni(vietā kur no sākuma blakus copēja „Jenots”), paņemu uztveramo, palīdzu izvilkt, krastā līnis stabili pāri kilogramam. Man seko nākošā cope, smuks līnis atkal krastā. „Jenotam” ne piesitiena, šis nervozi aizsviež vienu no makšķerēm krastā, zvana savam copes biedram un saka „Koļa, zaje.... eta ribalka, pojehaļi domoi”, satin savus copes rīkus un dodas uz mašīnu, bet tad apgriežās, nāk atpakaļ, jautā man kāpēc man ķerās bet viņam nē. Es atbildu ka varu pastāstīt savu copes noslēpumu – tārpi uz kuriem jāķer līņi iepriekšējā vakarā jāiesmērē ar ķiploku un virsū jāuzspiež sula no vairākiem citroniem, līnim nu ļoti patīk citrona garša. Šis ar viltīgu smaidu sejā aiziet projām, vienīgi man gribētos redzēt kādi izskatās tārpi kas nakti nostāvējuši citronskābē, domājams ka beigti pilnīgi un galīgi, bet lai jau pamēģina – vai tad man žēl :D. Es jau protams negribēju šim stāstīt ka visa vaina viņam bija nepareizajos copes rīkos, ka viņš līni centās noķert uz tādiem rīkiem ar kādiem es ķeru līdakas un ka līnis ir meklējams uz grunts nevis padsmit centimetrus virs tās.
Cope bija lieliska, galarezultātā man 7 līņi, no tiem 2 mazākos(ap 600 -700 gr.) atlaidu atpakaļ, divi lielākie līņi bija ap 1,5 kg., večuks arī izvilka vēl vienu