Līdaku ķeršana ar pludiņmakšķeri, izmantojot ēsmas zivis!

Ir rudens. Koku lapas ir iekrāsojušās dažādos toņos un jau sāk krist no kokiem lejā. Ūdeņi paliek pelēcīgāki un nemīlīgāki, bieži tos klāj vēja izraisītas viļņu aitiņas. Ūdensaugi gandrīz atmiruši, meldri sakalst. Kāds vīrs drēgnā rudens dienā ar makšķerēm tuvojas ūdenstilpnei. Vēja aprautā seja ir sārta, dvaša ir labi saskatāma, soļi ir vienmērīgi un braši - vīrs iet ķert līdakas un viņam ir konkrēts plāns, kā to realizēt. Viņš sākumā noķers mazās zivtiņas un tad tās spraudīs un āķa, lai noķertu skaistu rudens līdaku! Vīrs uzsprauž mazo zivtiņu uz āķa, izdara iemetienu un gaida. Gaida To brīdi! To brīdi, kura dēļ vien ir vērts iet uz copi! Tas brīdis ir klāt - pludiņš strauji pazūd zem ūdens! Laiks šķietami apstājās, vīrs pat neelpo, viss šķiet sastindzis......cik laiks jau ir pagājis? Vai jau var piecirst? Vīrs pietin lieko auklu un izdara strauju piecirtienu - IRRRR! Rudens klusumu pārtrauc satrauktais vīra sajūsmas sauciens!  Pēc brīža vīrs nedaudz drebošām rokām tur rokās līdaku. Viņa seju rotā knapi saskatāms smaids....

Patīkams scenārijs, vai ne? Ir arī īsais un nepatīkamais variants. Vīrs vairākas stundas pavada pie ūdeņiem, mēģinot noķert kādu mazo zivteli, lai uzliktu to uz āķa - bet tas viņam neizdodas! Vairāku stundu pūliņi velti un vīrs ar sliktu garastāvokli dodas mājup....
Ir iegājies, ka rudens skaitās lielo līdaku laiks, tās var ķert gan ar spininga palīdzību, gan uz dzīvo ēsmu. Es šajā rakstā vēlos padalīties ar savu pieredzi un novērojumiem kā ķert līdakas ar pludiņmakšķeri ar ēsmas zivtiņu! Runa nebūs tikai par rudeni. Uzrakstīšu par inventāra izvēli, kā to sagatavot, vietas izvēlēm un visu pārējo, kas ir uz savas ādas pārbaudīts. Tomēr līdakas ar pludiņmakšķeres un ēsmas zivtiņas palīdzību esmu ķēris jau daudzus gadus, jau krietni pirms rokās tika paņemts spinings, tāpēc šāda tāda pieredze ir iekrājusies. Nepretendēju uz vienīgo un pareizo patiesību, vien padalīšos ar saviem personīgajiem novērojumiem un pieredzi šajā jautājumā.

Inventāra izvēle

Sākšu ar kāta izvēli. Es parasti izvēlos samērā īsu, bet stingru kātu. Man visiecienītākais kāta garums ir 240cm-270cm. Var arī izmantot garāku, bet tam noteikti jābūt stingram, plus garāks vairs nebūs tik kompakts. Vislabāk šādai copei der stingri teleskopiskie kāti, vai kāds stingrs stiklašķiedras spinings. Var jau izmantot arī grafīta kātus, bet tie ir dārgāki, trauslāki un prasa vairāk uzmanības. Stiklašķiedras spiningu, vai kādu stingru teleskopisko kātu var izmantot jebkurš. Tas neprasa lielus ieguldījumus, to var droši mētāt pa niedrēm, stutēt gar laivas bortu, siet pie velo, siet kopā ar citiem kātiem. Šādam kātam nekas nenotiks!

Spoli var izvēlēties pēc savas rosības. Galvenā prasība, lai spole būtu darba kārtībā un pie lielākas slodzes neiziet uzreiz no ierindas. Tāpēc svarīgi noregulēt spolei bremzi. Lai pie rāvieniem un slodzes, spole atdotu auklu. Es parasti spoles bremzi pārbaudu tādā veidā, ka paņemu aiz auklas kādu pusmetru virs spoles un pavelku virzienā no spoles. Ja aukla viegli padodas, tad bremzi pievelku stingrāk. Ja nepadodas, vai padodas ļoti stingri - tad palaižu vaļīgāk! Optimālais variants, kad spole atdod auklu pie vidējas piepūles pavelkot auklu.  Var izmantot arī inerces spoli, ja vien prasmes ļauj ar to darboties nesapinot "bārdu" katrā metienā, vai arī multiplikatora spoli, ja ir vēlme tādu izmantot. Izturības ziņā abas pēdējās būs izturīgākas!

Auklu izvēlos gan pīto, gan monofīlo. Joprojām neesmu sapratis, kura man šādā copes veidā patīk labāk. Katrai savi plusi. Ar pīto vieglāk piecirst un to var izmantot mazāka diametra. Vieglāk būs pievarēt arī "zacepus". Mono būs mazāk redzama ūdenī un amortizēs līdakas rāvienus. Grūtāk būs piecirst. To vajadzēs darīt nedaudz dūšīgāk. Tāli metieni šādā copes veidā nav vajadzīgi, tāpēc ieteicams auklas diametru izvēlēties ar nelielu rezervi. Līdakas tomēr var pieķerties arī lielas. Šī nav delikāta cope, vai sporta disciplīna. Te visam jābūt pēc iespējam vienkāršam un izturīgam. Pīto izmantoju sākot no 0,14mm, bet mono sākot ar 0,27mm! Droši var izmantot arī ko raupjāku!

Pludiņš šādā copē derēs praktiski jebkāds! Var izmantot gan slīdošu, gan fiksētu. Parasti šāda cope notiek nelielos dziļumos, tāpēc arī nofiksēts uz auklas - būs labs variants. Esmu izmantojis pat vīna un šampānieša korķus, caur kuru izdurts "spalvas pludiņš", bet tad tomēr no šāda varianta atteicos un pašlaik izmantoju smailas formas pludiņus. Līdaka nav zandarts un , ja tā ir izdomājusi klupt virsū, tad tā arī dara! Viņa nespļaus ārā uzreiz ēsmas zivtiņu, kad sajutīs liela pluda pretestību, bet tomēr reizēm tā notiek. Plus tāds vīna korķis, vai cits līdzīgs pluds, bieži aizķerās aiz ūdenszālēm un niedrēm. Tāpēc smailas formas pluds būs priekšrocība. Ja vieta ir zāļaina, tad labāk tādas konstrukcijas pludiņš, kas stiprinās pie auklas tikai apakšējā daļā. Tādam pludiņam būs mazāk iespēju kaut kur aizķerties un zāļainās vietās ar tādu būs vieglāk izvadīt gan līdaku, gan ēsmas zivtiņu. Pluda svaru jāizvēlas atkarībā no ēsmas zivs lieluma. Parasti tas ir robežās 10-20gr! Svinu šādam pludam liek divreiz, vai pat vēl vairāk reizes vieglāku. Pārskatāmībai var apskatīt šo video. Te var redzēt pludiņu un visu aprīkojumu, kādu izmantoju!
Pavada un āķis šādā copē ir svarīga sastāvdaļa. Te ir vieta savām vēlmēm un iespējām. Galvenais, lai pavada būtu no tāda materiāla, kas pasargātu no līdakas zobiem un āķis pietiekami liels un ass! Pats izmantoju tikai vienžubura āķus. Pērku gan gatavās pavadas, gan taisu pats. Labāk jau taisīt pašam, jo tad var izmantot tieši tādu pavadiņas materiālu, kādu gribās un tieši tādu āķi, kādu uzskatāt par vislabāko! Kā pašam uzsiet pavadu priekš līdaku copes, var apskatīties šajā video, kas uzfilmēts kādu laiku atpakaļ. Arvis to visu parāda uz izstāsta!
Par inventāru tas laikam arī būtu viss. Vien paliek atklāts jautājums kā labāk uzspraust ēsmas zivtiņu? Aiz muguras? Aiz lūpas? Šeit viedokļi dalās, bet personīgi es, ja sēžu tieši uz līdaku - spraužu zivi aiz muguras. Šādi aizāķēta zivs ir kustīgāka. Un tieši šis aspekts man liek izvēlēties šādu variantu. Uz zandartu un asaru copi es āķēju zivtiņu aiz lūpas. Bet tā jau ir pavisam cita cope un par to ne šoreiz. Gandrīz katram taču ir bijis, ka līdaka pagrābj zivi, kas noķerta ar fīderi, pludiņmakšķeri, vai ar spiningu. Man šogad uz fīderi noķertu zivteli divreiz paņēma līdaka. Makšķerējot baltās zivis ar pludiņu, tā arī ir bijis vairākkārt. Ir gadījies, kad uz dropšotu noķertu asari, velkot ārā, paņem līdaka! Tikko tāpat bija Arvim, kad viņa asarīti un mikrodžiga - pagrāba līdaka! Bieži vien līdaka ir turpat blakus un jau uzglūn savam medījumam. Un tieši tas moments, kad medījums sāk bēgt prom, vai tieši nopeld gar līdakas redzesloku - liek līdakai izšķirties par uzbrukumu. Tur pat vairāk laikam nostrādā mednieka instinkts! Copējot uz ēsmas zivtiņu tā pēc laika paliek mazkustīga, jo piekūst peldēt ar āķi mugurā. Tāpēc arī nevajag izvēlēties smagu svinu, jo tas zivij ir nogurdinošāk un tieši vēl viens pluss ir smailas formas pludam. Kad zivs ir piekususi un paliek mazkustīga, vajag periodiski nedaudz pievilkt auklu. Tā, lai zivs izkustās pa kādu metru. Bieži vien tieši pēc šādas zivs pievilkšanas seko cope.

Vēl paliek atklāts jautājums par ēsmas zivju ieguvi. Ja pavasarī un vasarā tā nav problēma, tad rudenī tā paliek par problēmu! Jo vēlāks rudens, jo grūtāk ir noķert ēsmas zivtiņu. Bieži vien uz to tiek tērētas vairākas stundas no jau tā īsās rudens dienas. Var izlīdzēties un nopirkt karūsas veikalā, bet tas būs ārpus likuma. Jo makšķerēšanas noteikumi aizliedz pārvadāt zivis uz citu ūdenstilpni. Tāpēc, ja vēlaties palikt kristāldzidrs likuma priekšā, tad būs vien tās zivis jāiegūst uz vietas! Te var izlīdzēties ar maiļu smeļamo tīkliņu, maiļu metamo tīklu, pludiņmakšķeri, vai kādu gruntenīti. Kas nu kuram šķiet ērtāks variants. Es izmantoju pludiņmakšķeri maiļu ieguvei. Pie kam rudenī jāizmanto viss smalks. Ziemas aukliņa 0,1mm, neliels pludiņš līdz 1gr un pavisam mazs āķītis. Uz āķa viens baltais, vai "piņķis". Iebarot vajag pavisam nedaudz, ar mazām, bet samērā biežām piešpricēm. Barībai jābūt  ar neitrālu aromātu. Nekādā gadījumā rudenī nevajag izmantot barības ar stipru un saldu aromātu!

Cik lielu ēsmas zivtiņu izvēlēties? Nevajag baidīties ne no salīdzinoši lieliem izmēriem, sevišķi rudenī. Un nevajag smādēt arī it kā mazas zivtiņas. Kādas var saķert - tādas būs labas! Derēs ruduļi, pliči, raudas, asarīši, grunduļi, karūsiņas. Standarts, kad derēs praktiski jebkuros ūdeņos ir rauda un rudulis. Jo šīs zivis ir gandrīz visur un tās pastāvīgi ir līdakas ēdienkartē!
Paliek pēdējais jautājums. Kur lai to līdaku mēģina noķert? Viss atkarīgs no konkrētās ūdenstilpnes. Ber ir vietas, kas nostrādā gandrīz jebkuros ūdeņos. Tās ir vietas, uzreiz aiz ūdenszāļu malas, logi starp ūdenszālēm, dziļuma kantis, gar meldru malām, upju atstraumēs. Ja pavasarī tās būs seklas vietas, kur ūdens ātrāk uzsilis, tad rudenī jau tomēr līdaka būs jāmeklē jau dziļākās vietās. Bet katrai ūdenstilpnei tomēr ir sava specifika un tur vajadzēs piešauties.

Noslēgumā varu minēt to, ka līdaku cope ar pludiņmakšķeri, izmantojot ēsmas zivtiņu, neprasa baigās prasmes un superdārgu inventāru. To var atļauties jebkurš. Mēģināt noķert kādu līdaku ar pludiņu var arī reizēs, kad ķerat ar fīderi, vai pludiņmakšķeri. Netālu iemesta pludiņmakšķere ar ēsmas zivtiņu netraucē. Tieši otrādi! Būs reizes, kad tieši blakus noliktā makšķere izglābs nerezultatīvu copi! Ne asakas visiem!

Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!