Latvijas čempionāts spiningošanā no laivām 2019 Alūksnes posms un rezumē

Ir noslēdzies Latvijas čempionāts spiningošanā no laivām 2019. Medaļas ir sadalītas un vietas ir noskaidrotas. Kādam droši vien ir vilšanās sajūta pēc čempionāta, bet kāds priecājās par izcīnīto vietu. Tādas nu ir sacensības jebkurā sfērā.
Parcopi.lv komandai(ekipāžai) šis gads bija debijas gads un domāju, ka nostartējām cienīgi. Galvenais, ka pašiem ir sajūta, ka izdarījām katrā posmā maksimumu, ko uz doto brīdi varam izdarīt un tas manuprāt ir galvenais. Jo pat pēc Burtnieka posma 1.dienas 30.vietas sev neko nevarējām pārmest. Darījām ko varējām un ko mācējām un otrajā dienā jau uzlēcām uz 6.vietu! Bet tagad par Alūksnes posmu un tad nedaudz par visu čempionātu kopumā.

Alūksnes posms
Uz Alūksnes ezeru devāmies trešdien pa dienu, ar domu sākt treniņus trešdienas vakarpusē(ezera apskate), bet plānus sabojāja lietus un trenēties sākām ceturtdienā. Par cik esam tikai ekipāža un mūsu tiesnesis ir no fīderistu saimes tad, lai treniņi sanāktu pilnvērtīgāki, mums palīgā devās Arvis Ančevskis.

Treniņos ezeru apguvām divās laivās - Gints, Armands un es(Aigars) meklējām vietas ezerā ar Ginta laivu, bet Arvis, ar manu piepūšamo laivu, vagoja Alūksnes ezeru krustām šķērsām. Dzīvošana mums bija pa vienkāršo - viesu namā, pie paša ezera - bet teltīs. To vēlāk varēs aplūkot video materiālā, bet tagad par pašiem treniņiem.

Treniņi
Atsevišķi izcelt katru treniņa dienu nav vērts, jo abas dienas bija ļoti līdzīgas. Pa lielam bija liela necope un tikai dažās vietās varējām noķert pa kādai zivij. Pa divām treniņu dienām noķērām vien pāris mēra līdakas, dažus asarus un vēl pāris mēra līdakas noziepējās pie pašas laivas. Ar asariem labāk bija veicies Arvim.

Viņš priekš mums bija sameklējis vairākas asaru vietas, bet tur ir viens bet...... kaut kā tie asari diezgan ātri mainīja savu atrašanās vietu. Treniņos vairākkārt pierādījās, ka vietā, ar labu bildi eholotē un ar kaut kādām sajustām copēm - pēc pāris stundām var būt pilnīgs tuksnesis. Kam tādam īsti gatavi nebijām. Otrs - vietās, kur bija bilde eholotē, bieži nevarēja izspiest ne copi.

Tāpēc pirms mačiem mums nebija nevienas 100% vietas, kur var aizbraukt un noķert zivis. Bija dažas vietas, kur bija kaut kas noķerts, vai bijušas copes, vai laba bilde eholotē. Viss! Grūti izstrādāt rīcības plānu ar tādu informācijas apjomu.

Bet kaut ko izšķetinājām un sastādijām plānu pirmajai sacensību dienai, no tā informācijas apjoma, ko bijām savākuši. Bija skaidrs, ka zandartu copi mēs izslēdzam pilnībā un koncetrēsimies tikai uz līdaku un asaru copi. Atstājām vietu improvizācijas elementiem, kas sacensību pirmajā dienā mums atnesa līdz šim labāko vietu kāda posma dienas vērtējumā.

Tā, ka pieturēšanās pie sacensību plāna ir laba lieta, bet nelielas nobīdes un improvizācijas elementi arī ir vajadzīgi. Kas attiecas uz pašu copi mačos, tad tur arī sadalījām pienākumus. Pēc mūsu plāna Gintam bija vairāk jāķer uz lielajiem vobleriem(protams, ne tikai), bet es vairāk izmantoju rotiņus, "mikruhu" un reizēm uzmetu lielā izmēra gumijas uz līdaku.

Sacensību otrajā dienā es vietām pieslēdzu arī šūpiņus un mazā izmēra voblerus.

Pirmā sacensību diena
Pirmajā sacensību dienā ezerā bija diezgan paliels vilnis un pūta diezgan stiprs vējš. Tas viesa cerību, ka varbūt būs labāka līdaku cope, bet tas nedaudz apgrūtināja asaru copi. Pēc sacensību atklāšanas un tiesnešu sapulces, mēs samainījāmies ar tiesnešim ar Valmieras MMB ekipāžu.

Mums pirmajā dienā starts bija otrajiem, jo šogad bijām B grupā. Paskatījāmies kā A grupa pierūcināja Alūksnes ezeru startā, pēc tam paskatījāmies kā B grupa pierūcināja ezeru un tad nopakaļ braucām uz pirmo izvēlēto vietu. Jāsaka, ka trijatā ar laivu mocījāmies visas šīs dienas. Nabaga 25zirgu motorītis viļņos, vējā un trijatā - bieži vien nespēja dabūt laivu glisē, vai darīja to ļoti ilgi. Bieži mūsu pārvietošanās ātrums bija knapi pāri 20km/h. Pirmās dienas pirmā izvēlētā vieta bija tuvu, tāpēc drīz vien bijām klāt un gaidījām vēl dažas minūtes, lai sāktu sacensības. Sākām darboties pēc plāna. Copju nebija. Pēc brītiņa pārbīdījāmies turpat netālu. Atkal nekā. Noskatījāmies, kā netālu Neste iecēla laivā smuku līdaku. Skaidrs, ka līdaku noķert varēja, bet mūsu vietā bija klusums. Pieņēmām lēmumu braukt uz vienu mūsu treniņu vietu, kur mums viena smuka līdaka bija nosprukusi pie pašas laivas un viena vēl skrējusi līdz māneklim. Jau tuvojoties vietai, bija redzams, ka mūsu izvēlētā vieta ir aizņemta. Momentā pieņēmām lēmumu apskatīt blakus vietu, kas nebija iekļauta pirmās dienas sacensību vietu sarakstā. Mums laiva pārvietojās lēni, tāpēc braukt tagad uz nākamajām vietām īsti negribējās. Un šis lēmums mums arī izrādījās visveiksmīgākais pirmajā sacensību dienā. Vietā, kas nebija plānota un kurā apstājāmies tāpēc, ka izvēlētā vieta bija aizņemta - mēs arī uztaisījām rezultātu. Ātri vien bija pirmais bamm! Gintam 130mm vobleri iekāroja 72cm līdaka!

Super, viss sacensību stresiņš ar pirmo izvilkto zivi uzreiz bija pazudis. Lai gan mēs vispār esam mierīgi un nestresojam, bet vairāk izbaudam copi, pirmā izvilktā zivs vienmēr nodzen arī to mazo stresiņu, ko neizrādam. Vēl pēc maza brītiņa pa manu rotiņu atkal bamm! Laivā tika ievilkta atkal smuka 62cm līdaka!

Ideāli! Man pat uzdzina tādu nelielu adrenalīna devu, ka rokas iedrebējās. Dažās minūtēs divas smukas mēra līdakas! Pēc tam manu rotiņu iekāroja viena zemmēra līdaka, bet Gintam uz lielo tiogu atkal bamm! Laivā tika iedabūta 61cm līdaka. Tas bija laimīgs brīdis. Sacensībās bija pagājušas nepilnas divas stundas, bet mums laivā trīs smukas mēra līdakas! Pareizāk ne laivā, bet sacensību protokolā, jo visas līdakas peldēja tālāk. Vairāk no tās vietas neko izspiest nevarējām, lai gan mēģinājām un arī vēlāk tur vēlreiz atgriezāmies. Tālāko, ieplānoto vietu apstrāde - rezultātu nenesa. Bija viens, vai divi zemmēra asari, bet zivis, kas nestu punktus, mēs noķert vairs nemācējām. Vienu izvēlēto vietu atmetām vispār(kas pricipā treniņos bija vislabākā), jo tur bija mega duļķis saskalots. Uz doto brīdi Alūksnes ezers diezgan stipri "zied". Un sacensības noslēdzām turpat, kur sākām. Trīs smukās līdakas mūs ierindoja 4.vietā pēc pirmās sacensību dienas. Tas pagaidām ir mūsu labākais rezultāts.

Otrā sacensību diena
Bija grūti izkalt rīcības plānu otrajai dienai, sevišķi pēc pirmās dienas labā rezultāta. Pie kam otrajā dienā pilnīgs bezvējš un laiks saulains. Bet neko nesamudrījām un nolēmām darboties līdzīgi kā pirmajā dienā, tikai uzsvaru likt uz citām vietām. Jo pirmās dienas vietiņa bija pārāk lokāla un tur jau mēs līdakas padurstījām. Jāsaka, ka sacensībās mēs vienu brīdi tomēr tur iebraucām arī otrajā dienā un bija mums arī pat viena cope tur, tikai diemžēl nerealizēta. Otrajā dienā mēs mainījāmies ar tiesnešiem ar Lowrance komandas ekipāžu.

Startējām pirmie. Lēnā garā čubinājām pāri visam ezeram un kamēr braucām, mūs apdzina arī tie, kas startēja otrie. Bet, lai tik skrien! Mēs aizbraucām uz izvēlēto vietu un otro sacensību dienu sākām netālu no ventspilnieku ekipāžas. Bet ilgi tur neuzkavējāmies, kaut kas mums tur nelikās labi un aizbraucām uz vietu, kas treniņos bija vislabākā un kur pirmajā dienā nebija iespējams ķert dēļ lielā duļķa. Tur Gintam uz 130mm vobleri atkal bamm! Šoreiz ievilkām laivā mēra līdaku, bet ne tik lielu kā iepriekšējā dienā - 55cm.

Bet atkal pirmā zivs bija un tas palīdēja mierīgi darboties tālāk. Drīz man uz mikruhu trāpījās arī 25cm asaris. Tur noķēru arī vēl vienu mēra asari un smuku ruduli. Rudulis uztaisīja diezgan stipru bamm, uzreiz pēc iemetiena, bet pēc tam likās, ka velku nelielu līdaku. To, ka nav asaris - es uzreiz sajutu. Bet tuvāk laivai sarkanspuris tā gribēja tikt vaļā no mānekļa, ka sacēla diezgan lielu jezgu. Likās, ka 100% mēra līdaka tūlīt būs. Vilkt bija patīkami, bet diemžēl ieskaitē šādi sarkanspurainie neiet un pēc bildītes, tas tika palaists atpakaļ.

Pēc ruduļa turpinājām, bet pie ieskaites zivs vairs netikām. Es noķēru dažus asarus, kas nebija mērā(viens bija kādi 3cm!). Bija sajūta, ka zivīm mutes ciet. Interesants atgadījums dažas minūtes pirms sacensību beigām. Dreifējām pa mūsuprāt perspektīvu vietu un mēģinājām vēl pēdējās minūtēs kaut ko noķert. Te skatos - zem laivas smuka līdaka virs zālēm. Virs 60cm noteikti. Pa rokai rotiņs, to arī metu viņai klāt. Līdaka nedaudz pagrieza galvu, paskatījās uz rotējošo brīnumu viņas zemūdens pasaulē un lēnām aizpeldēja citā virzienā! Žēl, ka nebija agresīvi noskaņota līdaka, tad sacesnību noslēgums būtu uz baigā pacēluma viļņa. Ar otrās dienas rezultātu pietika 18.vietai otrajā dienā un 6.vietai kopumā par Alūksnes posmu! Esam ļoti apmierināti, jo pat pie šādas necopes un pie tā, ka mocījās daudzi, spējām uzrādīt ļoti cienījamu rezultātu, ļoti grūtā posmā. Pie kam debijas sezonā. Tas ir mūsu pagaidām labākais sasniegums par kādu no posmiem. Alūksnes ezers ir ļoti skaists, ar skaistu un sakoptu apkārtni, dzidru ūdeni un interesantu reljefu, bet ir diezgan grūts. Alūksnes asari man palika salīdzinoši liela mīkla. Līdz galam tos neatkodu, lai gan svētdien jau sāka kaut kas sanākt ar to noķeršanu, tikai nevarēja atrast baru un īsto izmēru. Žēl, ka slavenie Alūksnes kimlaki tā arī netrāpījās.

Rezultāti
Par otro dienu cepuri nost venstspilniekiem Gatim un Viesturam - trīs līdakas, viena no tām, virs metra un padsmit asari  - tas priekš tās dienas copes ir pasakains rezultāts! Ne velti pirmā vieta otrajā dienā.
Cepuri nost Eboat komandai. Gintam ar Ivaru par uzdrīkstēšanos abas dienas iziet uz lielo līdaku un šo risku arī attaisnot. Un dziļais izklupiens Armandam ar Kasparu - monstri! Paldies arī par uzmundrinājumiem un atbalstu mūsu ekipāžai.
Jānoņem cepure arī Fishbon komandas priekšā. Labs un veiksmīgs komandas darbs visu posmu garumā. Abas ekipāžas līmenī  un gatavi vinnēt jebkuru jebkurā posmā!
Cepuri nost arī Lucky John un Salmo un īstenībā visiem. Ļoti patīkama atmosfēra visos posmos. Ne par vienu nav negatīva iespaida.
Dikti jūtu līdz AJ-GO Fishing Team komandai. Pēdējā posmā jums nepaveicās gan individuāli gan komandās. Bet veči - nenokariet degunus. Tas vien, ka debijas sezonā, pirms pēdējā posma, bija iespēja ieķerties medaļās gan komandu vērtējumā, gan individuāli  - tas vien taču ir ko vērts! Arī individuālājā vērtējumā iegūtā 5.vieta domāju, ka ir ļoti labs sasniegums. Protams, tā 1.vieta kopvērtējumā pirms posma gan jau atstāja nospiedumu. Bet skatieties uz to tā - tagad ir kur augt un pielikt! Veči, es ar jums un par jums!

Par sezonu kopumā
Par sezonas kopumā iegūto 11./12.vietu esam ļoti apmierināti. Visos posmos gāja grūti, nebija neviena posma, kurā bija laba cope. Arī treniņos nē. Trenēties ekipāžai ir grūtāk, nekā komandām, bet darījām visu ko varējām katrā posmā. Un katru dienu katrā posmā arī kaut ko noķērām. Burtnieka otrās dienas 6.vieta un Alūksnes pirmās dienas 4.vieta rezultātu tabulā ir ļoti patīkamas. Nenoliedzami. Tā ir daļa no tā, kāpēc sacensības ir interesantas.

Piedodiet, ja teksts šķiet nedaudz juceklīgs, bet gribās izteikties, kamēr emocijas vēl ir svaigas. Pēc mačiem parasti ir arī liels nogurums, sevišķi pēc šī posma, jo četras naktis pavadītas teltīs, garš ceļš atpakaļ un šodien ir darba diena.

Paldies

• Paldies komandas biedram Gintam. Manuprāt mēs esam uz viena viļņa, kad copējam!
• Paldies Arvim. Tu mums ļoti palīdzēji Burtnieka posmā un tagad, pēc pirmā aicinājuma, arī meties palīdzēt mums treniņos Alūksnē. Pie tam nebūdams mūsu tiesnesis šajā posmā un ieguldīji savu laiku un arī personīgos līdzekļus. Tu esi riktīgs ziķeris!
• Paldies Armandam. Paldies par izturību, tiesāšanu un humora dzirksti komandā. Paldies, ka esi komandas spēlētājs!
• Paldies arī Imantam, par ciemakukuļiem un morālās sagatavotības treniņiem pēc pirmās sacensību dienas Alūksnē!
• Paldies Valmieras un Lowrance komandu tiesnešiem. Viss bija forši un korekti. Maizītes ar bija pašā laikā!
• Paldies visiem dalībniekiem par konkurenci un foršo atmosfēru sacensību laikā!
• Paldies visiem, kas juta līdz un atbalstīja. Tas palīdz un uzmundrina!

Ne asakas visiem un tiekamies ūdeņos!