Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Lietotāja vārds:
Parole:
Kategorijas
Parcopi.lv raksti [62]
Stāsti [10]
Apraksti [9]
Ceļojumi [2]
Vēžošana [17]
Salidojumi [8]
Iesūtītie raksti [7]
Vītauta stāsti [9]
Copes kalendārs
Vietnes draugi
Statistika
Online kopā: 3
Viesi: 3
Lietotāji: 0
Sakums » Raksti » Stāsti

Ko stipram padarīsi?


Ko tu stipram padarīsi?

Ne vienmēr makšķernieks ir pārāks par zivi. Tas arī makšķerēšanu padara aizrautīgāku un interesantāku.
Šis ir patiess stāsts par manu neuzvarēto divcīņu.
Brīvdienās apmeklēju savu iemīļoto Latvijas ezeru, alkstot pēc līņu copes. Jau pie laivu nomas saņēmu informāciju, ka līņi šovasar ir slinki uz copēšanu, bet brekši ņemto labi.
Devos ezerā, iebaroju vietiņu un gaidīju. Mazie rudulēni praktiski nedeva iespēju lielākajām zivīm tikt pie manas ēsmas. Ik pa brīdim gadījās arī pa jaukam plicēnam un raudiņai, bet nekā ievērības cienīga. Vai +30 grādu temperatūrā ko vairāk var gribēt?
Te pēkšņi satumsa un vējš sacēlās tāds, ka niedres liecās gandrīz horizontāli. Sīkuļu ķeršanas karstumā nebiju pamanījis negaisa tuvošanos. Nu jau bija par vēlu – sākās riktīgs gāziens, ko Pērkontēvs pavadīja visā savā godībā. Es pat teiktu, ka skolas laika ballītēs stroboskopiskie efekti nebija tik iespaidīgi kā negaiss uz ezera. Vējš pūš laivu dziļāk niedrēs, lietus gāž kā ar spaiņiem. Vienīgais labums, ka šī negaidītā procedūra atvēsināja pietiekami efektīgi, kā mani tā arī gaisu visapkārt. Pusstundu pamirku un sagaidījis mierīgu smīkņāšanu, devos uz krastu. Tagad tikai vakara tēja un teltī iekšā, lai ar pirmajiem saules stariem atkal dotos ezerā.
Visa nakts pagāja zibeņos un lietus gāzēs. Par laimi, mana Viļņas tirgū pirktā telts bija gana nokrišņu izturīga. Iekšā silts un sauss, kaut ārā viss pludo un zibeņo.
No rīta devos atpakaļ uz savi iebaroto vietu cerībā uz līņu papu vai mammu. Ik pa brīdim uzlija smalks lietiņš, bet viss ātri izžuva. Cope visu laiku nepārtraukta – vilku mazos rudulēnus vienu pēc otra. Vilku un laidu, vilku un laidu, vilku un laidu, ... Kad jau biju noguris no intensīvās „ķer un atlaid” rudulēnu atrakcijas un taisījos braukt krastā, pēkšņi cope apstājās. Tas šķita interesanti, tāpēc nolēmu mazliet pagaidīt.
Tad atkal atsākās sīkajām raksturīgā cope. Noskaitos un dusmas piecirtu.... Makšķerkāts ripā, spole kauc un, no enkura noņemtā laiva seko zivij. Vilciens bija konkrēts, bet ļoti taisnvirziena – tas nav līnis. Paspēju pacelt noķerto līdz ūdens virsmai un manas acis varēja vien priecāties par jauku brekšu portfeli. Tālāk jau kā pēc grāmatas – gaiss brekša žaunās, zivs pārstāj pretoties un iegulst manā uztveramajā tīkliņā.

Te nu tas ir – mans lielākais breksis dzīvē. Ražens portfelītis 1,90 kg svarā. Kurš copmanis šādā brīdī dotos mājup? Ne jau es! Atkal noenkuroju laivu un apbruņojos ar pacietību. Tagad ik pa brīdim gadījās pa kādam pamatīgam breksēnam. Te gan jāpiebilst, ka vienīgā perspektīvā vieta bija pie pašām ūdens lēpēm, tāpēc ik palaikam kāds brekšuks iemuka zālēs un lika man atkal un atkal atbalstīt makšķerēšanas piederumu tirgotājus, pārsienot savu sistēmu. Lielākie brekši un ruduļi tika pagaidi mītnē – uzglabājamajā tīkliņā. Tā gāja laiks un jau atkal bija doma doties uz krastu, kad notika tas....
Kārtējo reizi, piemetot ēsmu pie pašām ūdens lēpēm, pludiņš sāka aizdomīgi kustēties. Šī nebija šodien tik ierastā ruduļu vai brekšu cope, pametot pludiņu uz augšu. Pludiņš palēnām, bet uzstājīgi tika vilkts iekšā lēpju pudurī. Sapratu, ka nav laika gaidīt pilnu kampienu un nolēmu piecirst. Tālāko vēl joprojām savā atmiņā attinu un atskaņoju vēlreiz: „Piecirtiens. Neticami spēcīgs stiepiens zālēs. Ar vienu roku netieku galā ar makšķeri, satveru to abām rokām un velku savu lomu uz augšu. Makšķere saliekta gandrīz pilnā riņķī. Makšķeres aukla vējā vairs nevis dūc, bet spiedz augstā tonī. Zivs strauji maina pretošanās virzienu, es to vadu pretējā virzienā. Virs ūdens parādās nobarota līņa vēders. Zivs atkal maina pretošanās virzienu, tad tinkšķ, bums un klusums.....
Manam kātam neizturēja augšējais posms un nolūza kā koks vētrā. Domāju, ka arī aukla pārtrūka, tomēr nē. Aukla vesela, visa montāža vietā, tikai āķis gandrīz iztaisnots.
Sēdēju laivā, blenzu uz kaujas lauka pusi – te tas viss notika.

Prātā pārskaitīju visus biezos vārdus, kurus savā dzīvē esmu uzkrājis...
Šoreiz cope man ir beigusies. Bet ko stipram padarīsi?

Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!
Kategorija: Stāsti | Pievienoja: Iesācejs (09.07.2012) | Autors: Valdis
Skatījumu skaits: 1914 | Komentāri: 5 | Reitings: 4.8/4 |
Komentāru kopskaits: 5
5 urmaas   (27.10.2012 09:30)
taada zivs
Foršs pastāstiņš. plaude

4 jutrix   (10.07.2012 14:20)
forši ja

3 parcopi   (10.07.2012 09:58)
Nekas, gan citu reizi tādu izvilksi! ja
Paldies par stāstu hello

2 ljubitex   (10.07.2012 09:41)
ja ja ja

1 eduks   (10.07.2012 09:21)
Malacis, tā turpināt! :)

Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Partneris
Profils
Viesis!

Jūsu vārds: Viesis
Jūs atrodaties šeit: -dienas
IP:54.81.2.151
Vietnes draugi
https://www.facebook.com/eboatfishingteam/?ref=page_internal
http://eboat.lv/lv/
Draugu vietne
http://www.vesturesklubs.lv/
Reklāma
http://parcopi.lv/index/reklamas_izcenojumi/0-50
Ne, asakas! ;)

Copyright Parcopi.lv © 2009


Epasts: parcopi@parcopi.lv