Kā mēs divreiz vēžot braucām!

Dabā ir iestājies rudens. Koku lapas ir iekrāsojušās dažādās krāsās, vietām jau pat birst lejā. Aiz loga valda mitrums un drēgnums, bet lietus lāses lēni un monotoni dungo pa palodzi. Tādā laikā, sēžot siltās telpās, parasti rodas visādas pārdomas. Tāpēc ir īstais laiks iedzert glāzi kārstas tējas un iegrimt nesenās atmiņās par to, kā ir pagājusi šī vēžošanas sezona. Uzreiz jāsaka, ka iespējamās vēžošanas sezonas sākumā galīgi nesanāca izbrīvēt laiku šai nodarbei un sezonu sanāca atklāt vien uz nosacītajām vēžošanas sezonas beigām. Un tādas reizes sanāca divas. Abas vienā un tajā pašā kompānijā un abas reizes tika ķerti signālvēži.

Pirmais izbrauciens
Pirmais vēžošanas izbrauciens man nobrieda tikai augusta sākumā. Kompānija izbraucienam savācās jau diezgan ierasta. Pieredzējušais vēžotājs, ar biedējošo segvārdu Kapracis, es un Arvis. Jau iepriekšējā dienā es iebraucu centrāltirgū un nopirku svaigu ēsmu, ko piedāvāt vēžiem. Te gribu oponēt tiem, kas uzskata, ka iepuvusi ēsma vēžošanai ir labāka. Man 100% ir pierādījies, ka svaiga ēsma ir krietni efektīvāka. Un tā ir jāmaina. Kā uzliek svaigu ēsmu, tā viss atkal notiek ar jaunu sparu. Protams, vēži nāks arī uz iepuvušu ēsmu, tomēr, ja ir iespēja tikt pie svaiga kumosa, tad vēži dos priekšroku svaigam kumosam. Par ēsmu var izmantot gaļu, aknas, zivis, zivju galvas, putnu gaļu, putnu aknas. Galvenais nosacījums, lai ēsma būtu svaiga un ar rezervi, lai varētu to mainīt. Ikdienā vēži pārsvarā pārtiek no augu valsts pārtikas, tāpēc jebkura veida gaļa tiem būs kā delikatese, kas ikdienas ēdienkartē viņiem nav. Par ēsmas svaiguma efektivitāti man piekritīs gan pieredzējušais vēžotājs Kapracis, gan viens no zinošākajiem cilvēkiem vēžošanas jautājumos - Edgars Rimša! Bet tagad par pašu vēžošanu. Aizbraucām mēs trijatā uz vietu X, atstājām mašīnu un tālāk sekoja gana ilgs gājiens pa mežu ar kājām, līdz nonācām vajadzīgajā vietā. Sagatavojam vēžošanas rīkus, uzlikām svaigu ēsmu un laidām ūdenī. Pēc pirmajām rīku pārbaudēm bija nedaudz nesaprašana. Baigi švaki rezultāti!

Tā tam nebija jābūt. Pie kam daudziem vēžiem vēl bija mīksta čaula, kas nozīmēja to, ka viņi to ir nesen samainījuši. Un kad vēži maina čaulu, viņi slēpjās un ir neaktīvi. Un kas visinteresantākais, ka bija augusta sākums, bet vēži parasti maina čaulu līdz Jāņiem. Lai tur kā, bet laiks gāja uz priekšu, bet loms mums pagaidām gaužām niecīgs. Drīz pieņēmām lēmumu pārvākties uz citu vietu. Domāts-darīts! Neliela ekskursija, ar kārtīgu pastaigu pa mežu, un mēs bijām pārvākušies. Jaunajā vietā viss jau bija nedaudz labāk, bet daudzi vēži bija tāpat ar mīkstu čaulu, kas ļoti izbrīnīja.

Pirmais vēžošanas izbrauciens tuvojās noslēgumam un loms bija stipri viduvējs. Tomēr ierasts bija, ka loms bija stipri labāks. Tomēr nebija arī tā, ka loma nebija. Sanāca visiem trijiem, ko pamieloties, un pacienāt citus!

Otrais izbrauciens
Otrais izbrauciens sekoja pēc pāris nedēļām un tas tika sarunāts jau pirmā izbrauciena noslēgumā. Doma bija tāda, ka pa šo laiku vēžiem jau vajadzētu būt nomainījušiem čaulu. Kompānija atkal tā pati, vieta arī. Biedēja tas, ka dažas dienas iepriekš bija stipri lieti un vēji. Tas nozīmēja, ka varēja būt stipri duļķains ūdens un līmenis augšā. Tas nebija, toties pirmais šķērslis, dēļ vējiem, mūs jau sagaidīja nedabraucot līdz pierastajai vietai. Pāri ceļam bija nogāzies liels koks. Tas nozīmēja tikai vienu - šoreiz pastaiga būs vēl garāka. Jau pa ceļam apspriedāmies un nolēmām, ka dosimies pa taisno uz otro vietu. Tā arī darījām. Šoreiz jau pirmās rīku pārbaudes deva labākus rezultātus.

Kapracis un Arvis pa kādam vēzim noķēra arī ar rokām. Starp citu interesanta un azartiska padarīšana. Vēzis ūdenī ir krietni ātrāks, kā var iedomāties. Tā mēs pamazām ķērām vēžus un likām tos zivju uzglabājamajā tīkliņā un kādu momentu sākām piefiksēt, ka kaut kas nav labi. Vēžiem tā kā būtu jābūt vairāk, nekā tie tur bija. Starp citu, tāda sajūta bija arī pirmajā reizē. Un pēc laiciņa pamanījām, ka tīkliņa apakšdaļā ir neliels caurums, bet pietiekošs, lai vēži pa to pamazām līstu ārā. Un tā arī tie spīļainie darīja! Tāda lūk mācība - rīki ir jāpārbauda kārtīgāk pirms vēžošanas! Lai tur kā, bet otrā vēžošanas reize izvērtās rezultatīvāka.

Ne tik rezultatīva, kā ir bijis iepriekš, bet gana rezultatīva. Par cik Arvim tuvojās dzimšanas dienas svinības, tad lielāko tiesu no loma mēs atdevām Arvim. Kapracis pilnībā atvēlēja savu loma daļu Arvim, bet es ziedoju daļu. Jo zināju, ka šogad vairs netikšu, bet gribējās vēlreiz pamieloties ar vēžiem un pacienāt draugus.

Rezumē
Šogad sanāca tikai divas reizes doties vēžot un abas reizes uz vienu vēžu sugu. Ceru, ka nākamgad sanāks patvarstīt arī dzeloņvaigu vēžus un kādreiz gribētos arī noķert kādu no vietējiem vēžiem. Vēžošana nav tā lieta, ko gribētos darīt katru nedēļas nogali, bet dažas reizes gadā šis process uzrunā. Pie tam šī procesa pēdējā daļa, kad novarītie vēži jau ir galdā, ir pati interesantākā!  Vēl gribēju pamudināt vēžotājus rakstīt kaut vai kādas atskaites par savām vēžošanas reizēm. Savādāk sanāk, ka visi tikai skatās, lasa un ievāc informāciju, bet neviens nedalās. Neviens neprasa atklāt savas vēžošanas vietas, bet pāris rindas atskaitē jau var uzrakstīt un kādu bildi iemest. Ceru uz to, ka ar laiku, arī tiks sakārtota likumdošana vēžošanas jautājumā. Pirmie soļi jau ir sperti un tas jau ir labi. Nobeigumā atliek novēlēt - ne spīles visiem vēžotājiem!

Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!