Kā makšķernieku paradumi ietekmē ūdenstilpnes?

Vēlos pieskarties tādai tēmu, kā makšķernieku paradumi, jeb makšķernieku "mode" ietekmē procesus zem ūdens. Jāpiebilst, ka mašķernieku "mode" ietekmē arī procesus, ne tikai zem ūdens, bet arī, vistiešākajā ziņā ietekmē sortimentu makšķernieku veikalos, bet šoreiz tomēr par procesiem zem ūdens. Raksts nav zinātnisks, drīzāk pārdomas rosinošs. Kaut kādas pārdomas par to, kādas pārmaiņas notiek zem ūdens, makšķernieku ietekmes rezultātā, mani tirda jau sen. Bet vēl vairāk par to aizdomājos pēc zinātniskās lekcijas "Atlaid mammu" gada noslēguma pasākumā.
   Zinātne ir cipari un statistika. Tā nav neviena pusē. Ne zivju, ne makšķernieku, ne zvejnieku. Tāpēc ļoti interesanti bija uzzināt zinātnisko pētījumu rezultātus(konkrētie pētījumi bija par Burtnieka ezeru). Pirmais interesantais fakts bija tas, ka makšķernieku uz zvejnieku koplomi Burtniekā ir ļoti līdzīgi. Un tā ir sausa statistika. Protams citās ūdenstilpnēs zvejniecība notiek vairāk, citās mazāk, tāpēc katrā ūdenstilpnē šie cipari var kardināli atšķirties. Tomēr tas veicina pārdomas, cik kopā mūsu ir daudz(es domāju makšķernieku) un, ka arī mūsu paradumi stipri ietekmē gan zivju daudzumu ūdenstilpnēs, gan ūdenstilpnes stāvokli. Tie paši Burtnieka pētījumi parāda, ka kopš Burtniekā vairs netiek zvejots ar vadu, ir procentuāli ļoti savairojušies brekši. Arī makšķerniekiem viņi pārsvarā nav interesanti. Pārsvarā visi grib ķert līdakas, zandartus un asarus. Bet brekši savā nodabā ļoti labi vairojās, jo asariem un zandartiem lielāko ties tie nav pa zobam. Tāpēc to savairojās ļoti daudz un tos dabiski var paretināt tikai lielas līdakas. Protams arī cilvēki(gan makšķernieki, gan zvejnieki). Otra lieta, ka brekši uzjundī no grunts visu to, kas tur gadiem ir stāvējis un nosēdies un tas viss rada lielisku augsni dažādiem mikroorganismiem, kas tajā uzjundītajā augsnē labi jūtās. Tas noved pie ūdens ziedēšanas. Tātad sanāk, ka cilvēku paradumi ilgtermiņā visnotaļ stipri ietekmē ūdens kvalitāti un tajā notiekošos procesus. To, ka Burtniekā brekšu ir ļoti daudz, varēja labi novērot šī gada Latvijas čempionātā spiningošanā no laivām pirmajā kārtā, maija mēnesī. Ūdens burtiski vārījās no tiem. Es neko tādu agrāk nebiju redzējis. Visa piekrastes zona bija nosēta ar brekšiem. To koncentrācija ir fantastiska! Un te nonāku līdz tam, ko minēju raksta sākumā. Makšķernieku "mode" pašlaik ir orientēta uz plēsīgo zivju ķeršanu. Sevišķi tādā ezerā, kā Burtnieks. Un visiem interesē trofejas. Bet tieši plesīgo zivju trofejas ir tās, kuras var paretināt nu jau par daudz savairojušos brekšus.
Kādi ir risinājumi?
 - Atlaist trofejzivis, bet tad tas ir jādara daudziem, savādāk tas procents, ko atlaiž makšķernieki-entuziasti ir ļoti niecīgs uz kopējo ciparu skaita un tas gandrīz neko neietekmē. To pierādīja pagājušā gada satistika. Bet tā bija tikai par "Atlaid mammu" ietvaros atlaistajām līdakām.  Labais ir tas, ka tas cipars jau esot lielāks, kā iepriekšējā sezonā. Tātad, jo vairāk makšķernieki piedalīsies šadā akcijā un ievēros arī to ārpus "Atlaid mammu" ezeriem, jo vairāk tas cipars pieaugs un pieaugs neapēsto trofeju ietekme uz konkrēto ūdenstilpni.  Šāda rīcība ir ļoti apsveicama. Bet te arī jāsaprot, ka makškerēšanas noteikumi neaizliedz paturēt trofejzivis lomā un arī pēc visām cilvēcīgām un ētiskām normām nevar pārmest makšķerniekiem par atļautā loma paturēšanu. Katram tie apstākļi ir savādāki, katra situācija ir savādāka. Te es nerunāju par badakāšiem, kuri bāž somā visu, ko vien noķer un vienalga kāda izmēra.Kādi varētu būt risinājumi?
 - Kaut kā ieinteresēt zvejniekus vairāk izķert tieši baltās zivis. Burtniekā gadījumā tieši brekšus. Nezinu kā to izdarīt, jo arī zvejniekiem vairāk interesē plēsīgās zivis, jo tas ir peļņas jautājums.
- Nezinu kādā mistiskā veidā vairāk pievērst makšķerniekus ķert baltās zivis. Burtniekā katram, kas grib iebraukt ar laivu spiningot, varētu par pienākumu uzlikt, pirms tam, noķert 10kg brekšus. Tas ir joks, protams!
   Skaidrs ir viens, ka kaut kā to problēmu vajadzētu risināt. Pie tam kompleksi un vislabāk ar zinātnieku piesaisti. Cik zinu, tieši Burtniekā, jau ir samazināts paturamo līdaku skaits lomā makšķerniekiem un tas jau ir solis pareizajā virzienā. Jā, protams, arī līdaku Burtniekā ir daudz, bet brekšu procentuāli ir ĻOTI, ĻOTI DAUDZ un tās līdakas, īsti nav tā izmēra, kas paretinās brekšu barus, bet no tādām var izaugt īstā izmēra līdakas.
Tas bija pārsvarā par Burtnieku, bet makšķernieku "modes" ietekme ir redzama gandrīz visur. Paņemsim tās pašas foreļupes. Kāpēc tur ir tik maz trofejzivju? Kāpēc pārsvarā lomos ir mazas zivis? Protams iemesli ir dažādi, bet domāju, ka viens no ļoti ietekmējošiem iemesliem ir lielais foreļupju mīļotāju skaits.

Bija viens moments, kad bija gandrīz milzu ažiotāža par šo copes veidu un tas bija kā "modes kliedziens", kad katrs uzskatīja par vajadzīgu braukt un noķert kādu foreli. Te gan jābiebilst, ka vēl viens manuprāt ļoti svarīgs iemesls ir nepietiekamais ūdens līmenis. Agrāk daudzās upēs tas ir bijis krietni augstāks, līdz ar to forelēm vairāk labu dzīves vietu, bet arī zāle agrāk bija zāļāka un debesis zilākas... Daudzi forelisti ir 100% zivju atlaidēji, daudzi patur ļoti maz, bet netrūkst arī tādu, kas patur visu, ko noķer. Un mazo upju krūmājos to ir praktiski neiespējami izkontrolēt.
   Kāpēc, teiksim Engures ezers un savā ziņā arī Vecdaugava ir ruduļu paradīze? Tāpēc, ka ruduļi gandrīz nevienam makšķerniekam(arī zvejniekiem) neinteresē. Tos reizēm paķer no ledus, vai kā ēsmas zivi. Retos gadījumos ēšanai, voblām, vai kaķim. Vecdaugavu zinu krietni labāk, tā tomēr ūdenstilpne, ko pazīstu no bērnības. Manuprāt tas makšķernieku spiediens uz to ūdenstiplni nu jau ir par lielu. Un visiem taču interesē līdakas, zandartu un asari. Neskatoties uz labajiem nosacījumiem, ka Vecdaugava caur Audupi un Daugavu savienojās ar jūru un zivju resursu skaitu tas ietekmē pozitīvi. Pats jūtu, ka līdaku skaits Vecdaugavā ir ļoti samazinājies, kaut vai ja paņem 5-7gadus atpakaļ. Vēl agrāk, bija vēl labāk. Plus cilvēku ietekmes rezultātā Vecdaugavas attekas pamazām aizaug. Lai gan jāatzīst, ka tieši attekās pavasarī ir diezgan daudz makšķernieku, kas ķer miermīlīgās zivis. Bet arī ne jau ruduļus un brekšus, mērķa zivis ir līnis un karūsa.
   Paturpinot nedaudz par makšķernieku "modi". Ne tik sen atpakaļ daudzi bija pieķērušies džerkiem, bet tas ātri pārgāja. Pēc tam nāca un joprojām ir ļoti aktuāls mikrodžigs. Ar to gan trofejas zivis sanāk maz paretināt. Visvairāk šī copes metode ietekmē asaru populāciju. Pašlaik apgriezienus uzņem un ir jau "modē" cope uz lielajiem mānekļiem. Un tas jau ir tiešs apdraudējums lielajām trofejas zivīm. Te gan jāpiebilst, ka liela daļa lielo zivju ķērāju tās saudzīgi laiž vaļā, bet ne visi. Un ne visos gadījumos atlaistās zivis izdzīvo.
   "Miermīlīgo" zivju ķērāju ir mazāk un arī tie bieži vien savus lomus atlaiž, tātad arī tas ietekmē procesus ūdenstilpnē. Ir ūdenstilpnes, kur objektīvu iemeslu dēļ no krasta gandrīz nav vietu,  kur makšķerēt. Katrā ūdenstilnē noteikti viss ir savādāk un var atšķirties kardināli. Upēs notiekošais atšķirsies no ezeriem, un ūdenstilpnēs, kas savienojās ar jūru arī situācija būs savādāka, kā tajās, kas nesavienojas ar jūru. Mūsu kopā ir ļoti daudz mūsu kopīgās darbības un bezdarbības pat ļoti ietekmē notiekošo mūsu pašu ūdeņos. Šoreiz rakstā speciāli izlaidu maluzvejniecību, dažās ūdenstilpnēs to nodarītais kaitējums ir ļoti liels. Bet par šo cilvēku(necilvēku) katogoriju šoreiz apzināti rakstīt nevēlējos. Protams, arī viņi ietekmē notiekošo ūdeņos. Bet, jo vairāk pie ūdeņiem būs godprātīgu makšķernieku un citu cilvēku, jo mazāk iespēju paliks negodprātīgajiem. Un tādu netrūkst arī mūsu aprindās.....diemžēl.
   Raksta jēga ir mudināt domāt līdz, ko dara personīgi katrs no mums, ko dara mūsu draugi un ko dara kopā visa makšķernieku saime.

Kā mēs ietekmējam ūdeņus, pie kuriem mums tik ļoti patīk atrasties. Kā augstāk minētajā lekcijā minēja Matīss Žagars, svarīgi apzināties sevi arī kā makšķernieku kopumu, ne tikai individuāli. Visiem mums patīk labi lomi, lielas zivis un pozitīvās emocijas. Tieši tāpēc, jo vairāk no mums domās līdz, jo būs labāk visiem. Par to pašu zivju atlaišanu arī jāsaprot, kad un kāda izmēra zivis būtu jāpalaiž vaļā, bet kad var pagatavot sev un ģimenei lielisku maltīti no svaigas zivs. Te svarīgs ir samērīgums un saprašana, kas apmēram notiek konkrētajā ūdenstilpnē. Privāto ūdenstilpņu apsaimniekotājiem ļoti iesaku vērsties pie zinātniekiem, jo arī zivis iekšā laist nevar uz dullo. Tas palīdzēs saprast cik un ko vajag laist un kāda izmēra.
   Rakstu noslēgšu ar to, ka mudināšu domāt līdz apkārt notiekošajiem copes procesiem. Visiem ne asakas, un daudz pozitīvu emociju! Ceru, ka vismaz kādu ieinteresēju!

P.S. Pētījuma rezultātu par Burtnieka ezeru var mēģināt sarunāt ar Matīsu Žagaru, vai Matīsu Ābiķi. Es gan nezinu, vai tas ir publiski pieejams.

Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi! Parcopi.lv aicina arī citus lietotājus iesūtīt savus rakstus un bildes par copi un tie tiks publicēti šajā sadaļā!