Gribu īsi uzrakstīt par ķeršanu ziemā ar pludiņu. Nekāds spečuks gan neesmu, bet jau vairākas ziemas mēģinu ķert ziemā ar pludiņu un diezgan sekmīgi. Ziemā ar pludiņu var makšķerēt brekšus. To var darīt gan ezeros, gan upēs, tikai jāņem vērā, ka upēs ir straume un makšķerēt būs grūtāk. Makšķeri, lai ķertu ar pludiņu, var nopirkt veikalā, bet var arī sameistarot pats. Ja pērk veikalā, tad labāk tādu, kurai ir koka rokturis un saliekamās kājiņas, lai makšķeri var uzlikt uz kājiņām pie āliņģa.
Koka rokturis ir "siltāks" kā plastmasas, nesalst tik ļoti rokas. Vieglās ziemas makšķerītes, priekš ķeršanas ar pludiņu, neder. Vieglās vējš var nopūst no vietas. Principā vienalga kādu makšķeri izmanto, pirktu vai paštaisītu - galvenais, lai pašam ērti ar tādu strādāt un, lai varētu izvilkt zivi, kad tā pieķerās. Auklu es izmantoju 0,12-0,18mm. Ja ķeru naktī vai, ja ķeršana notiek straumē, tad lieku pat līdz 0,25mm auklu. Āķu lieku nelielus, bet reizēm var lielākus, ja zin, ka apakšā tiešām ir smuki brekši. Sviniņus lietoju parastos - svina bumbiņas ar rievu. Pludiņi ir ļoti dažādi, kāds patīk, tādu liekam virsū.
Vienīgais, ko gribu piebilst, ir tas, ka pludiņš ir jānoregulē, lai tas reaģē uz vismazāko copi. Tas tāpēc, ka breksis ziemā neņem ēsmu tāpat kā vasarā. Viņš ņem to daudz uzmanīgāk un tikko sajutīs pretestību, tā ēsmu izpļaus. Copes nenotiek kā vasarā, kad pludiņš aktīvi grimst, vai gulstās....ziemas variantā pludiņš knapi sakustās un labākajā gadījumā drusku sāk slīdēt pa āliņģi, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgam, lai copi nenogulētu. Vispār jau ķerās, ne tikai brekši. Gadās arī pa raudai, asarim, plicim un pat kādam ķīsim, bet tas ir tikai kā izņēmums, jo makšķeri es aprīkoju ar pludiņu, tikai, kad eju uz brekšiem. Aprīkot makšķeri var dažādi. Ja copes ir uzmanīgas, tad vislabāk ir aprīkot šādi:
Dziļākās vietās un ar mazu straumīti, es aprīkoju šādi:
Reizēm sviniņu vietā lieku tāda paša svara mormišku:
Šajā gadījumā copju skaits pieaug un biežāk trāpās asari. Bet straumē es aprīkoju makšķeri šādi:
Straumē noder svins olīva, lai straume nenes ēsmu, bet sviniņš-bumbiņa neļauj svinam-olīvai slīdēt līdz āķim. Nevajag sviniņu stipri saspiest uz auklas, jo tad gadās, ka svins ir pārāk tālu no āķa un pludiņš vairs nesignalizēs copi. Jo tuvāk sviniņš būs āķim, jo cope būs labāk redzama. Protams, zivis vajag arī iebarot, tāpat kā to dara vasarā pludiņmakšķernieki, tikai ziemā iebaro drusku savādāk. Var arī eksperimentēt ar dažādām barībām, bet visvieglāk tomēr ir iebarot ar motili, jo ziemā ar barībām jābūt ļoti uzmanīgam. Vismazākā smaržas vai krāsas nianse var aizbaidīt zivis, nevis pievilināt. Ja nav dziļš un nav straumes, tad var motili vienkārši saspaidīt āliņģī un tas nogrims tieši zem āliņģa. Ja zem āliņģa ir dziļš, tad vislabāk ir izmantot speciālās barotavas, kurām attaisās apakša, tādā veidā barība tiek nogādāta tieši uz grunts.
Ja ir straume, tad vajag paieties pret straumi, izurbt tur āliņģi un barot tur, jo straume barību atnesīs tieši uz to vietu, kurā notiek makšķerēšana. Uz āķa var likt jebko. Uz ko jums labāk patīk ķert un ko breksis ēd, uz to arī var mēģināt ķert. Visbiežāk jau tas pats motilis vien ir, bet var ķert arī uz mušu kāpuriem, citiem kāpuriem, sliekām un pat mākslīgajām ēsmām. Ja pieķerās liela zivs, tad galvenais ir nesteigties un nemēģināt pēc iespējas ātrāk to izvilkt. Jāvelk lēnām un uzmanīgi, sevišķi kad zivs jau tuvojās āliņģim. To vajag smuki ievadīt āliņģi un izvilkt. Jāņem vērā arī, ka breksis ir diezgan plats, tāpēc nevajadzētu izmantot maza diametra ledusurbjus, savādāk var sanākt paskatīties breksim acīs un pateikt ātā! Ja taisaties makšķerēt naktī, tad labāk ir uzcelt telti un pašam sēdēt teltī.
Telti vajag tādu, kurai nav grīda. Var telti izmantot arī dienā, sevišķi, ja ir vējains. Nevajag aizmirst arī par gaismu, ja makšķerēsiet naktī un siltu tēju termosā. Ceru, ka vismaz kādu ieskatu sanāca uzrakstīt.