Dalība sacensībās "Latvijas Kauss spiningošanā / Predator Cup Latvia "RIGA 2018"

Spiningošanas sacensībās no laivām, kā tiesnesis, es jau biju piedalījies pilnas divas sezonas un pirms tam vēl vienā kausā. Protams, ka jau bija radusies kaut kāda interese kādreiz pašam piedalīties un apskatīties to visu no dalībnieka puses. Tāpēc diezgan ātri piekritu sava kolēģa Ginta Irbes piedāvājumam kopīgi nostartēt Latvijas kausā spiningošanā. Sarunāju mums ekipāžas tiesnesi no draugu/makšķernieku puses - Armandu Smilteni, kuram gan vairāk pie sirds iet fīderešana, bet nav sveša arī spiningošanas disciplīna, un pieteicām dalību Latvijas kausam kā ekipāža.

Treniņi
Diemžēl, bet treniņiem izbrīvēt laiku nesanāca. Mums ar Gintu bija viens kopīgs treniņš nedēļu pirms mačiem. Vienu pēcpusdienu es biju ielaidies ūdeņos viens un vēlāk pacopēju kopā ar Jāni Briedi, bet tas jau vairs nesakrita ar sacensību laiku. Mums sanāca vairāk vakara cope. Un Gints vienu dienu bija ielaidies viens uz kādām četrām stundām. Tie bija arī visi mūsu treniņi pirms kausa.

Taktikas plānošana
Pirmajai dienai bijām izplānojuši taktiku tādu, ka sākumā noķeram to, ko mums likās visvieglāk noķert - trīs asarus virs 25cm, tad brauksim ķert līdakas ezerā un, ja paliks laiks, tad varam mēģināt noķert arī kādu zandartu. Nekādus lielos gabalus braukt arī neplānojām, jo mūsu laivai ir 25z/s motors. Trijatā ātrums 34-36km/h. Ar zandartu copi baigās cerības nesaistījām, jo nebija laika treniņos saprast(jo treniņu gandrīz nebija), kur tas pa dienu varētu būt un mums nebija normāla eholote. Gintam laivā eholote der vairāk tikai dziļuma apskatīšanai, bet manējo mēs tā arī neizdomājā kā piestiprināt pie Ginta laivas. Visi mūsu stiprinājumi nojuka, vai salūza!

Sacensību pirmā diena
Sacensību rītā neliels uztraukums, kā nu tagad būs startēt kā dalībniekam, bet tas ātri pazuda. Bija forši atkal satikt nu jau daudzus pazīstamos makšķerniekus sportistus, kā arī, pazīstamos makšķerniekus "parastos", kuri arī piedalījās kausā. Tā pirms maču atmosfēra man jau patika kā tiesnesim, bet tagad pašam piedaloties, patika vēl vairāk. Sekoja reģistrācija, sacensība atklāšana un tiesnešu izloze. Mums tika tiesnesis no Latgales ekipāžas, bet mūsu tiesnesis tika pie viņiem.  Pirmajā dienā visas dalībnieku laivas sastājās starp Akmens tiltu un Vanšu tiltu un starts bija no paša Rīgas centra.

Jaudīgās laivas sarūcināja visu Rīgas centru, bet Daugavu sakūla tādos viļņos, ka mūsu laivu, kas brauca nopakaļus citiem, mētāja viļņos līdz pat Rīgas ostai.

Mēs pieturējāmies pie mūsu pirmās dienas plāna un sākumā laidām ķert asarus netālu no jūras. Asari par to laikam nebija īsti lietas kursā, jo tie negribēja ķerties. Copes bija ļoti švakas un asaru izmērs neturēja sacensību minimālā izmēra prasības. Mainījām vietas, bet rezultāts nemainījās. Ķērās vai nu zemmēra asari, vai neķērās nekas. A sacensību laiks gāja uz priekšu. Beidzot vienu mēra asari 29cm mums izdevās izmānīt, bet laiks tik gāja uz priekšu.

Izdomājām mest mieru asaru copei, tā jau bijām paterējuši nenormāli daudz laika un dabūjuši tikai vienu ieskaites asari. Braucām uz ezeru un pārslēdzāmies un līdaku copi. Klusums. Ne copes, ne piedūriena. Vietu maiņas, mānekļu maiņas, dažādas animācijas...bet klusums. Līdz beidzot vienā vietā mums paveicās. Gints iedabūja laivā mēra līdaku - 55cm!

Jāņem vērā, kā tā mums bija vienīgā cope. Laiks bija palicis mazāk par stundu, bet mums tikai viens aris un viena līdaka. Pieņemām lēmumu braukt uz Daugavu un ķert džigā un dropšotā. Mērķis kāds lielāks asaris un zandarts. Līdz sacensību beigām tā arī neko vairs nenoķērām. Pirmajā dienā 33.vieta no 39ekipāžām.

Sacensību otrā diena
Otrajā dienā mēs samainījāmies tiesniešiem ar vienu "Mēs Zivīm" ekipāžu. Otrajā dienā bijām nolēmuši sākt ar līdaku copi un iespējams arī ķerot līdakas trāpīsies kāds asaris.

Bet pa ceļam uz ezeru piestājām vienā vietā uz 20min, pārbaudīt asari. Asari bija, bet ne mērā. Līdz 24cm. Bet vienu tomēr izdevās noķet 27cm.

Pirmie punkti bija un krietni ātrāk kā pirmajā dienā. Pieturējāmies pie plāna un braucām ķert līdakas. Vieta, pēc vietas, bet visur klusums. Beidzot vienā vietā cope, piecirtiens un Gints dabūja laivā līdaku. Diemžēl zemmērs - 46cm! Turpinājām mainīt vietas, mānekļus un to pasniegšanas veidus, diemžēl tas rezultātus nenesa. Pa starpai tiešām trāpījās arī daži asari, kā tas bija domāts, bet diemžēl arī tie neturēja savu mēru.

Nemācējām atrast atslēgu uz līdaku, lai gan daudz ekipāžas ezerā ar to bija aizvērušās - tātad līdakas ņēma, tikai mēs nemācējām noķert. Mums neņēma ne lielākus, ne mazākus mānekļus. Līdaku copei veltījām kādas četras stundas un viss velti. Jau bija piezagusies arī tāda kā bezcerības sajūta un par cik rezerves plāna nebija, zandartus uz dullo ķert nebija īsti jēgas un asari mums vairs tāpat neko īsti nedotu, tad noskaņa bija tāda ne pārāk. Bet tāpēc jau tās ir sacensības, lai mēģinātu ko darīt līdz pēdējam, nevis uzvilkt mastā balto karogu. Turpinājām meklēt laimi Daugavā. Un burtiski dažas minūtes pirms sacensību beigām atradām vietu, kur ķērās asari. Kontakti jau pirmajos metienos, tad man laivā asaris uz 24cm. Kamēr kabināju vaļā savu asari, teicu Gintam, lai met tur, kur tikko šis bija - gan jau kāds lielāks ar tur sēž. Gints iemeta un uzreiz cope - laivā tika ievilkts 30cm asaris.

Beidzot vēl kaut kādi punkti. Laiks palicis mazāk par 10minūtēm, bija parādījies atkal kaut kāds azarts un bija mērķis ātri noķert vēl vismaz to vienu mēra sasari. Dabūjām vairākus, bet mērā diemžēl vairs nebija. Tā arī noslēdzās mūsu debija spiningošanas sacensībās. Katru dienu tikai divas mēra zivis noķērām. Nezinu rezultātu otrajai dienai, bet kopvērtējumā mūsu ekipāžai godpilnā pēdējā vieta!

Pēcmaču pārdomas
Nenoliedzami ir vilšanās sajūta. Protams, ka necerējām uzvarēt, bet pēdējā vieta tomēr nekur un nekā nav patīkama. Jebkurās sacensībās, jebkurā jomā. Izvērtējot ko varēja darīt savādāk, ir lietas, ko varēja darīt savādāk, bet pa lielam, tieši tik gatavi mēs šiem mačiem arī bijām. Tas ir ņemot vērā treniņus, plānošanu, tehnisko gatavību, mūsu pieredzi, sportiskās domāšanas trūkumu, pašas copes prasmes.....protams, ka arī ar visu to varēja labāk, bet pietrūka arī elementāras veiksmes. Kaut vai ar tiem pašiem asariem. Pirms mačiem es domāju, ka trīs asarus no 25cm mēs abās dienās noķersim kādās 30minūtēs....
Nebiju domājis, ka šādi mači ir tik nogurdinoši. Divas dienas pa septiņām stundām intensīvi spiningojot, sāp visas maliņas. Ikdienas copē viss pārsvarā notiek lēnām, ar atpūtu, pasēdēšanu u.t.t., bet sacensībās organismam tiek diezgan laba slodzīte. Sacensībām piegājām diezgan nopietni, lai gan neaizmirsām arī vienkārši izbaudīt copi un izbaudīt pašu faktu, ka startējam sacensībās. Entuziasms un copes prieks gan bija noplacis līdz minimumam otrajā dienā, dažas stundas pirms finiša. Bet arī tad mēs tomēr tupinājām kaut ko darīt lietas labā. Cik nu uz to brīdi atļāva mūsu pieredze, zināšanas un prasmes. Domāju, ka tas ir labs rūdījums. Ikdienas copē ar tādām situācijām nesaskaros. Nu, ja necopē - es vienkārši braucu mājās un viss. Sacensībās tā nevar - ir jāmeklē risinājumi. Šoreiz gan neatradām, bet vismaz mēģinājām.
Liela starpība starp tiesāšanu un startēšanu ir laika sajūta. Kā tiesnesim laiks vienmēr rit lēnu un, ja vēl nav copes, tad reizēm pat velkās. Kā dalībniekam visu laiku sajūta, ka laika reāli piektrūkst. Sevišķi, ja punkti nekrājās kā gribētos, tas laiks šķiet pilnīgi skrien. Lai gan copējot laiks ātri skrien arī ikdienas copē, bet te nedaudz uzspiež tas sacensību gars.  Tiesājot bieži vien bija domas, ka kāpēc tie sportisti tā dara tagad, jo es darītu savādāk.....tagad pašam bija tāda iespēja darīt savādāk....domāju mūsu tiesnešiem arī bija līdzīgi jautājumi galvā. Starp citu, paldies abiem mūsu tiesnešiem, kuri mūs tiesāja! Paldies arī mūsu ekipāžas tiesnesim, kuram pietika izturības divas dienas tiesāt citas ekipāžas. Paldies arī EFT par morālu atbalstu un Jānim Briedim personīgi, par treniņu pirms mačiem.
Arī negatīva pieredze ir pieredze un nepiedaloties arī šādu nevar dabūt. Kopumā esmu apmierināts, ka piedalījamies šādā pasākumā kā dalībnieki, man tā sacensību būšana un sacensību gars diezgan labi gāja pie sirds. Noteikti startēšu vēl kādās sacensībās. Tās emocijas ir nedaudz savādākas kā ikdienas copē, bet man patika.
Pats kausa formāts man šķiet ļoti foršs. Tas, ka jāmēģina noķert trīs dažādas zivju sugas ir forši. Nevar krāt punktus tikai ar vienu zivju sugas ķeršanu. Arī tas fakts, ka var braukt copēt jebkur - ir ļoti interesants. Vispār sacensības tiešām noorganizētas ļoti labi, bija labs balvu fonds un arī ļoti spēcīga konkurence.

Rezumē
Tik izdarīti secinājumi.....cerams, ka pareizie! Apsveicu visus uzvarētājus!  Ne asakas visiem!