VIETNES IZVĒLNE
Kategorijas
Parcopi.lv raksti [66]
Stāsti [10]
Apraksti [7]
Ceļojumi [3]
Vēžošana [18]
Salidojumi [6]
Iesūtītie raksti [7]
Vītauta stāsti [10]
COPES KALENDĀRS
http://parcopi.lv/index/copes_kalendars/0-14
STATISTIKA
Online kopā: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Sakums » Raksti » Parcopi.lv raksti

Copes prieks!


Copes prieks!

Gribu parunāt par tādu tēmu - kas copē ir tas galvenais? Kādas emocijas mēs no tās gūstam? Kādu labumu? Tēma tāda diezgan dziļa un filozofiska, bet mēģināšu īsi izlikt savas pārdomas šajā sakarā un labprāt uzklausīšu citu viedokli.
Vai copes burvība slēpjās noķerto zivju daudzumā un lielumā? Varbūt daļēji varētu piekrist šim apgalvojumam, bet tikai daļēji. Vairāk jau laikam priecē pats ķeršanas process,  nevis zivs.
Vai copes burvība slēpjās labā copes aprīkojumā? Jā, tas ļoti palīdz. Ar labām makšķerēm patīkamāk baudīt copi, ar labu laivu ērtāk pārvietoties, ar eholotes palīdzību vieglāk iepazīt ūdenstilpni un tā varētu turpināt, bet vai tad tas ir galvenais, kāpēc tūkstoši raujās pie ūdeņiem. Diezin vai.
Vai copes burvība slēpjās iespējā pabūt pie dabas un atslēgties no ikdienas? Jā, šim apgalvojumam varētu piekrist, bet par cik pats esmu pilsētnieks, tad bieži vien šis nevar būt par galveno dzinuli. Kad apkārt ir rūpnīcas, termināļi, ostas u.t.t., tad nez kāda pabūšana ar dabu īsti nesanāk. Bet laikam jau tieši tāpēc reizēm prasās aizbraukt krietni tālāk no pilsētas. Bet nu viens iemesls tā kā būtu atrasts.
Kas vēl? Vai copes burvība slēpjās zināšanās, kas gadu gaitā ir apgūtas un palīdz tikt pie loma? Tas  palīdz tikt pie loma, bet tad jau sanāk, ka copes burvība slēpjās noķerto zivju daudzumā un lielumā. Stop! Šis variants ar nebūs īstais, to svītroju ārā.
Vai copes burvība slēpjas iespējā pavadīt laiku kopā ar draugiem un kolēģiem? Šim apgalvojumam es piekrītu, bet atkal tas nevar būt galvenais dzinulis. Draugus un kolēģus var satikt arī ārpus copes, un bieži ir reizes, kad gribās copi izbaudīt vienam.
Tad kas ir tas galvenais dzinulis, kas liek tūkstošiem cilvēku celties agri no rīta, kad citi guļ un neskatoties uz laika apstākļiem doties pie ūdeņiem. Kas liek drēgnos rudens vakaros un ausktās ziemās tomēr doties pie ūdeņiem? Kas liek saīsināt savas miega stundas un pēc tam darbā žāvāties?
Man uz to ir sava teorija. Tas ir copes prieks! Vai kāds vēl atcerās to prieku, kādu bērnībā sagādāja ziņa no tēva, ka rīt dosimies kopīgā copē. Pa nakti taču nebija iespējams gulēt, ka tik nenogulēt to celšanos no rīta un ja arī sanāca iemigt, tad sapņos rādījās cope un ūdeņi. Toreiz prieku sagādāja pilnīgi viss. Jau tas vien, ka jāiet copēt. Nebija svarīgi vai kaut ko noķert izdosies, nebija svarīgi vai rokās bija bambusa kāts ar sarkano plastmasas pludiņu, vai tēva "krutā" teleskopa makšķere. Tam nebija nozīmes. Katra noķertā zivs bērnībā sagādāja milzīgu prieku, bet vēl lielāku prieku tomēr sagādāja iespēja pavērot saullēkta burvību, sajusties gana pieaugušam, lai kopā ar tēvu agrā rīta stundā dotos copēt un sajust to prieku ko sniedz cope kopumā.
Nu lūk un svarīgākais ir nezaudēt to copes prieku. Pašam ir bijušas copes reizes, kad eju uz copi it kā bez emocijām un pat vairāk orientēts uz rezultātu un tad brīnos, ka cope īsti nesagādā to prieku, ko citreiz. Nav pat svarīgs noķertā loma daudzums. Citreiz nav gandrīz nekādu emociju arī pie laba loma noķeršanas. Toties ir reizes, kad var pa copes reizi noķert vien dažas zivtiņas, bet toties emocijas sit augstu vilni un prieks iekšā sēž jau no paša copes sākumā. Priecē došanās uz copi, priecē dabas skati, priecē kāda zemmēra amnestēšana. Priecē viss! Un kad sanāk ietrāpīt uz copi ar šādu sajūtu, kas līdzinās tai bērnības prieka sajūtai, tad var saprast kāpēc gribās doties uz cope vēl un vēl. Tieši tādas prieka sajūtas noķeršana sevī arī ir galvenais dzinulis doties uz copi. Vismaz man. Cilvēki ir dažādi, emocijas katram strādā savādāk, bet es esmu sapratis, ka vislielāko gandarījumu man sagādā copes prieka noķeršana!
Nav svarīgi kāds kāts man ir, kāda laiva un viss pārējais aprīkojums, nav svarīgi ķersies man tajā dienā vai nē, bet ja manī ir tās fantastiskās sajūtas, tad es zinu, ka šī copes reize atkal būs neaizmirstama un sagādās man ļoti patīkamus un emocinālus brīžus.
Var to vēl pateikt šādi - viens makšķernieks var sēdēt labā motorlaivā ar labu visu pārējo aprīkojumu un iespējams pat ķert zivis, bet nejusties īsti laimīgs pie ūdens, bet cits tajā pat laikā var ķert no krasta raudiņas vai neķert neko, bet justies pasakaini pie ūdeņiem.  Tas ir tas ar ko gribēju padalīties. Ļoti ceru, ka būs vēl kāds, kurš padalīsies ar to, kas viņaprāt ir tas svarīgākais, kas liek mums doties uz copi neskatoties ne uz ko?
Lai katram izdodās noķert sevī to copes prieku!



Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!
Kategorija: Parcopi.lv raksti | Pievienoja: parcopi (16.08.2012) | Autors: Aigars
Skatījumu skaits: 3144 | Komentāri: 4 | Birkas: emocijas copē, Cope, copes prieks | Reitings: 5.0/5 |
Komentāru kopskaits: 4
4 Zorro   (24.08.2012 11:31) [Materiāls]
Interesanti. Es gan tik smalki nezinu. Man vienkārši dikti patīk šis hobijs un tas ir arī viss. Varbūt neesmu tik emocionāls :)

100%" cellspacing="1
3 eduks   (24.08.2012 11:19) [Materiāls]
Man radās pēkšņa vēlme papildināt Aigara rakstā aizsākto tematiku. Daudz kam no tur teiktā piekrītu, bet daudz kur, tomēr, mūsu domas nedaudz dalās. Ne velti katrs cilvēks ir individualitāte. Mana dzīves filozofija, attiecībā konkrēti uz vīriešiem, skan aptuveni šādi: vīrietis pēc dabas ir mednieks! Ja kurai dāmai vīrs nav vai nu mednieks vai makšķernieks (vai abi), tad nesapriecājieties par agru – iespējams, viņš ir brunču mednieks... Jā, šis senais instinkts ir neatņemama sastāvdaļa no makšķerēšanas procesa tieši priekš manis un daudziem citiem makšķerniekiem. Taču tas nebūt nenozīmē, ka tas ir kaut kas neharmonējošs ar dabu, apkārtējo vidi. Tieši otrādi! Reizēs, kad esmu pie ūdeņiem, es it kā atslēdzos no visas pasaules, no ikdienišķajām problēmām, stresa. Te un tagad ir vieta citām kaislībām! Šajās laimes stundās priekš manis eksistē tikai tieši tik daudz kā vien ūdenstilpe, es un milzīgs azarts . Var teikt, ka tā ir kā sava veida meditācija. Ja šo harmoniju bojā kaut kādas blakus izpausmes, piemēram, bieži telefona zvani, tad man tas manāmi bojā noskaņojumu.
Tā nu ir sanācis, ka nāku no makšķernieku/zvejnieku dzimtas un jau no pašas mazotnes ir nācies vērot citus mūsu dzimtas vīriešus. To, kā vēl pirms gaismas vectēva mājās bija dzirdama enerģiska, satraukuma un vienlaicīgi miera pilna rosīšanās pa virtuvi. Kā viņi atgriezās no rīta vai vakara copes. Acīs nepārprotami bija lasāmas emocijas – kā prieks par lieliskiem lomiem, tā neliela vilšanās par neizdevušos izgājienu uz ūdeņiem. Sētas vidū, netālu no saimniecības ēkām, stāvēja paliels koka galds, uz kura tika liktas, mērītas, svērtas, kā arī tīrītas vīru trofejas un ne tik izcilas zivis  . Parasti loma autors neuzticēja nevienam citam tīrīšanu – pārējie varēja vien stāvēt maliņā un vērot, priecāties, nedaudz apskaust (utt.) lomu. Tā mūsu ģimenē tiešām vienmēr ir bijis, par to, lai uzticētu loma apstrādi sievām vai citiem nevarēja būt ne runas. Tā ir kā sava veida rituāla, ceļa iziešana – no brīža kad dodies makšķerēt līdz loma pārnešanai mājās un tā sagatavošanai tālākai lietošanai. Pat gatavošanu ne vienmēr uzticēja sievām...
Un kā Jūs domājat, kas varēja sanākt no manis to visu vērojot!? :D

100%" cellspacing="1
2 kreisais   (18.08.2012 13:23) [Materiāls]
Man ir ļoti līdzīgas sajūtas, bet ir arī tā, ka tas loms tomēr ir svarīgs. Ja vairākas reizes pēc kārtas ir tukšās, tad kaut kā tas prieks noplok :D
Bet vispār pareizi esi visu uzsvēris, vienīgais ko vēl varu piebilst, ka cope ir narkotikas. Bez copes nevar. ja ilgāku laiku nav būts uz copi, tad gandrīz reālas lomkas sākās :D

100%" cellspacing="1
1 Johnny_Bravo   (18.08.2012 13:21) [Materiāls]
Ļoti precīzi aprakstīji ja

100%" cellspacing="1
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
PROFILS
Viesis!

Jūsu vārds: Viesis
Jūs atrodaties šeit: -dienas
IP:18.97.14.80
IEEJAS FOMA
SAVĒJIE
https://www.facebook.com/Lielais-Loms-108094701064355/

https://www.facebook.com/SarkandaugavasunTumsasKauss/

https://www.facebook.com/CMSBIEDRIBA/ http://www.vesturesklubs.lv/
VIETNES DRAUGI

Copyright Parcopi.lv © 2009



Epasts: parcopi@parcopi.lv