Vēžotājiem ir iestājies ilgais gaidīšanas laiks- līdz nākamās vasaras pēcjāņu periodam, kad atkal varēs nodarboties ar sev tīkamo nodarbi. Tagad var tik kavēties tīkamās atmiņās par pagājušo sezonu. Nolēmu apkopot dažas vēžošanas atskaites, ko biju ielicis portāla parcopi.lv vēžotāju entuziastu sadaļā.
1. Šī atskaite tika ielikta ar laika nobīdi-lai cilvjus par agru nesatracinātu uz vēžošanu un pašam būtu mierīgāka vēžošana: Siltā vasaras dienā nolēmu patramdīt signālvēžus, sev zināmās vietās. Pavēroju laika prognozi un nosecināju, ka brīžiem ir gaidāms sīks lietus, vietām bik stingrāks. Bet, par cik laiks bij ļoti silts, tad tas nemaz nebaidīja. Uz pasākumu devos viens pats, lai dabūtu sev zināmu relaxa devu, bet darboties vienam ir krietni grūtāk, jo jānes kāds gabals līdz ūdenim ir mugursoma un maisi ar parpalām, zacene sev un vēžiem, ūdens 7,5 litri, jo karstumā vislaik slāpst, jo esi vislaik darbībā. Darbojos ar krītiņiem un murdiem. Pirms braukšanas štukoju-kādu nazi ņemt līdzi-aso vai ne tik aso. Izvēle krita par labu asajam....Tad nu es jau pašā pasākuma sākumā, griežot kārti priekš krītiņa, visai stipri iegriezu sev pirkstā....Asinis gāžas diezgan nopietni... Apsvēru jau domu, ka jāmet miers vēžošanai un jāmeklē doktora palīdzība...Nogriezu daļu no krekla un sataisīju bintes ko roku nobintēt un lai bik rezervē. Biju zaudējis diezgan daudz asiņu un sajutu tādu kā vājumu. Ja mestu mieru, tad nevarētu savākt jau izliktos murdus, jo tie atradās diezgan patālu no manas patreizējās vietas un nebūtu man spēka vairs aizvilkties līdz auto. Nolēmu riskēt. Pēc kāda laika tā kā atgājos pašsajūtās, rētu stingri nobintēju. Darbojos ar krītiņiem un ik pa divarpus stundām gāju pārbaudīt murdus. Pirmajā murdu apgaitā, vienā vietā, kur stāvēja 3 murdi, tie bija diezgan pilni ar laba izmēra vēžiem. Pieliku tur vēl divus no mazāk ražīgām vietām. Ēsmai izmantoju svaigu zivi. Pēc apgaitas atkal darbojos ar krītiņiem. Vēži uz krītiem kāpa nevienmērīgi, tā kā ar uzplūdiem. Uz vēžošanas beigām sāka vilkties lietus mākoņi, palika pavisam tumšs-jutu, ka tūlīt būs lietus gāziens. Lai kā arī centos ātrāk savākt visas savas parpalas, bet nepaspēju....Sāka tā gāzt, ka neskatoties ka biju pagājis zem kuplām eglēm, dažās sekundēs biju slapjš līdz ādai. Zibeņoja un pērkons spēra kaut kur tieši virs galvas tā, ka ausis plīsa pušu. Nodomāju, ka tā būs skaista nāve-pie ūdeņiem ar krītiņu rokās:))) Telefons, lai arī bija ielikts celofāna maisiņā, dabūja mitrumu un sāka izbeigties, raidīdams žēlus pīkstienus, bet palīdzēt tam nekādi nevarēju- vajadzētu bateriju atvienot, bet lietus tā gāž, ka tas ir bezjēgā. Kad tā kā drusku pierima lietus, sāku savas parpalas stiept uz auto ar vairākiem piegājieniem, jo vēžu bija nācis klāt visam nesamajam un spēka arī vairs diezko nebija palicis...Sanesot visu pie auto, pacēlu bagāžnieka vāku universālim un ģērbos pliks, izgriezu no panckām ūdeni un noliku kursu uz mājām -caur ātrās palīdzības uzņemšanu, kur man kā bomzim- ar saplēstām uz zara biksēm, sagrieztu kreklu un vēl joprojām slapjam drēbēm-uzlika trīs šuves un palaida lai cilpoju tālāk. Kopsummā dabūju 249 gab. Vidējais izmērs diezgan labs, sīko bija maz, bet trofejnieku arī nebija. Bija daži exemplāri, kas bija diezgan tuvu trofejnieku izmēram. Aiznākamajā dienā man sievai jubils bija-liku galdā vēžus. Viesi tos ēda gardu muti, bet kad izstāstīju kāds bija to ceļš līdz viņu mutēm, tad tie lika pirkstu pie deniņiem....Bet ēda labprāt tālāk:))) Kaut kā, man vēžojot, visādi atgadījumi gadās...Bet tas tikai dara dzīvi interesantāku :)
2. Bijām nesen kopā ar šā portāla dalībnieku (un manā skatījumā-lielu vēžu specu) Zivinenu pasignalizēt uz viņa vietām. Uz tālo kordonu. Nolēmām, ka šoreiz darbosimies tik ar murdiem, lai vairāk laika sanāk kopā pakomunicēt. Noskatītais upes posms viesa lielas cerības, jo vizuāli novērtējot krastus un gultni (cik nu varēja caur ūdeni saskatīt), likās, ka lomi būs neslikti! Sākot daboties, iemetot murdus, pamanījām, ka pirms mums jau bijušas vairākas kompānijas gan ar krītiem kas dabojušies, gan murdiem. Vietās, kur konkurenti bijuši nesen, lomi bija gaužām švaki vai nekādi, bet vienā nelielā posmā, mums sekmējās diezgan labi. Interesanti, ka viņa vietās vēži ir drošāki-lien no paslēptuvēm laukā un var feini ar rokām salasīt no gultnes. Kā arī to ik pa brīdim darīju. Sāka tā kā krietni mazāki lomi palikt un funktierējām, ka vajag pārbraukt uz citu vietu. Šeit bijām 207 gab salasījuši. Pirms prombaukšanas atkal vēžuki sāka gan aktivizēties, bet domās jau bijām citā vietā, kur lomi būs baigi labie :) Pagājušo gadu jau bijām tajā vietā, kaut gan tikai vizuāli novērtējām to. Pa ziemu tika pētītas satelītu kartes tuvplānā un tika pa telefonu analizētas vietas kā arī izstrādāta ķeršanas taktika. Aizbraucot turp, kādu gabalu vajadzēja visas parpalas stiept. Pieejot pie upes uzreiz izjutu zināmu vilšanos, jo akmeņus neredzēja un aizaudzis arī bija krietni, grunts smilšaina....Kad mēs pagājošo gadu to vietu skatījām, ūdens līmenis bija krietni augstāks un zāles arī nebija tādā kvantumā....Iemetām 10 murdeļus kontrolzvejai, lai pārliecinātos par vēžu esamību vai neesamību. Nolēmām jau pēc pusstundas izcilāt murdus un tad jau varēs izvērtēt-kas ir kas. Pie reizes jau apspriedām sliktāko variantu-ja nekas nebūs, kur doties. Tur dabūjām vienu vēzi-un to pašu ar mīkstu čaulu.... Braucām uz citu vietu. Tur nolēmām iet katrs pa savu krastu. Par cik man bija garie gumijas zābaki, tad bridu upei pāri vienā sēklī un darbojos pa pretējo krastu, kas pēc Zivinena teitā ir raženāks. Tā jau arī bija. Neskatoties, ka vieta bija jau krietni apvēžota, spriežot pēc krītu kokiem un murdu nostiprinājuma kociņiem, kā arī atstātajām pēdām, šo to dabūjām. Lai ekonomētu laiku, Zivinens aizgāja šķirot un dalīt lomu. Es tikmēr apsēdos uz saules uzsildītā akmens upes krastā un iegrimu filozofiskās pārdomās. Pēc brīža, vietā, kur nesen bija Zivinens, pamanu krūmos pelēku siluetu un daļu no dzīvnieka pelēkā purna. Pirmā doma-vilks. Bet kad ieraudzīju jau ko vairāk no ķermeņa-pamanīju kakla siksnu. Suns apsēdās pretējā krastā un uzmanīgi mani vēroja. To pašu darīju arī es. Tā mēs pusstundu viens otru hipnotizējām, līdz kolēģis nāca atpakaļ. Suns pa gabalu izskatījās visai jauks, ar zināmu inteliģenci.
Cilājot murdus, tas visu laiku turējās 5 metru attālumā, pavadot mūs ik uz soļa. Jo vairāk laika pavadīja kopā ar mums, jo attālums samazinājās. Beigās, kad braucām prom, tas jau ļāva sevi noglaudīt un pat vēderu pakasīt. Interesanti, ka pa visu kopābūšanas laiku tas ne reizi neierējās. Kopā salasījām 298 gab., kas ir neslikts loms, neskatoties uz to, ka citi vēžotāji jau bija krejumu nosmēluši....Ēsmai likām svaigu zivi. Izmērs vidējs, riktīgi lielie maz, sīko gan arī daudz nebija. Bet nācās kārtējo reizi nosecināt, ka cilvji ir baigie CŪKAS, kas aiz sevis nevar novākt savu atstāto šmuci! Ja jau atvelkas uz ūdenstilpni ar kādiem maisiem, kas pilni ar šmigu un rijamo, tad tak tajos pašos maisos var savus sūdus savākt!
3. Biju ar sakarīgiem džekiem no šā portāla (Zivinenu un Parcopi.lv) signālniekus lūkoties. Braucām uz Zivinena slepenajām vietām. Pirms brauciena bij jāparaksta papīrs un jādod zvērests par vietas neizpaušanu :) Parasti jau arī savas vietas nedaru citiem zināmas, bet šoreiz pat zem pistoles stobra, ja kādam būs vēlme ko uzzināt, būs mute jātur ciet :) Pats sākums likās ne visai cerīgs, bet tad pārvācāmies gabaliņu tālāk un viss notikās. Ēsmai izmantojām laša galvu, pangasiju, aknas liellopu un cūkas, un vistas muguras. Tā ka izvēle ēdienkartē bij visai plaša. Vienu brīdi upes pretējā krastā, no tuvējām mājām, parādījās onka ar 2 suņiem, pārbaudīt, kas te notiekas. Bij jāstāsta no kurienes esmu, ko daru, cik lielus vēžus drīkst paturēt. Diezko priecīgs onka neizskatījās, jo teicās, ka braucot cilvji no visādām malām, kas nemāk lāga uzvesties. Pretējā krastā izskatījās cerīgas vietas, bet tur arī bija suns, kas nebija pie ķēdes. Tā ka bija visas iespējas tikt pie sacaurumotiem stilbiem. Bet vilinājums bij pārāk liels...Tāpēc es, kam bij garie zābaki, forsēju upi lejāk pa straumi un klusiņām saliku murdus cerīgajās vietās, kas arī attaisnojās. Uz beigām sāka lietus līt, kas gan nebij auksts un lomi ar kaut kā mazinājās, tāpēc metām mieru. Skaitu lomam nezinu, bet loms bij neslikts. Bija daži lielie, bet parsvarā vidējie.
4. Biju atkal signālvēžus patramdīt. Nolēmu doties uz vietu, kur pagājušo gadu nesliktu lomu dabūju un kas atrodas biku tālāk no ceļiem un varētu būt iespēja, ka tur cilvji nebūs bijuši. Bet tomēr vakar vai aizvakar kāds ir bijis, jo pēdas ir svaigas. Nolemju tomēr pamēģināt. Tika daži exemplāri...Jūtu, ka te nebūs aršana un pakoju mantas, lai dotos uz citu vietu. Par cik biju viens pats, tad pekeles dabūju pastaipīt un mugura sviedros :) Pa ceļam ir viena feina, akmeņaina bedre, bet arī skatos, ka vēžotāji ir bijuši. Tikai viņi, spriežot pēc atstātajiem krītiņu paceļamajiem kokiem, ir bijuši nepareizajā, seklajā bedres pusē...Paņemu viņu atstātos kokus, paeju gabalu augtāk pa straumi, kur var pārbrist upi un pieeju bedrei no dziļākās puses. Rezultāti neliek gaidīt. Bet tā kā varu tur darboties tik ar dažiem krītiem, tad nolemju, ka jāiet ir citur. Aizeju uz vietu, kur biju divarpus nedēļas atpakaļ, bet toreiz lomi bija pieticīgi. Bet pagājušo gadu lomi šeit bija izcili! Šoreiz priecēja, ka asinskārie dunduri nemācās virsū. Darbojos ar 14 krītiņiem un zem akmeņiem lasīju ar rokām. Sāku darboties no rīta. Pa dienu lomi bija stipri pieticīgi, ūdens līmenis ļoti zems. Uz vakarpusi jau domāju mest mieru, kad šiem pavērās ēstgriba un kāpa uz krītiem labi. ēsmai izmantoju karūsu un aknu. Netālu uzradās vēl viena kuplāka kompānija. Jau manāmi iesilusi no ugunsdziras... Viscaur gar upi ir sptipri nopēdots un redzamas daudzas ugunskurvietas. Tā ka vēžotāju saradušies makten daudz, tik atskaites par lomiem reti kurš liek..........:( Daudzi cūciski uzvedas, atstājot mēslu kaudzes!!! Vai tiešām ir tik grūti aiz sevis visu savākt un vai pašiem nākošreiz vēžojot, būs patīkami starp drazām sēdēt?! Rezultātā tiku pie 128 vēžiem. Trofejnieku nebija. Prasītos izmērs tomēr biku lielāks
5. Vakar biju signālniekus patramdīt. Doma bij biku paeksperimentēt un pamēģināt vietās, kur vēl nav būts. Sākām 10. no rīta ar 4 murdiņiem un 15 krītiņiem trijatā. Ēsmai liku karūsu. Dziļums ap 1,5 metri. Bet pēc divām apgaitām nebij neviens. Nolēmu, ka izdarīšu trešo apgaitu un ja nebūs, tad ir jātinas uz citu vietu. Nebija.....Varbūt tāpēc, ka grunts dūņaina? Nez, ko spečuki par to domā???? Ar auto aizlaidu uz vietu, kur pagājušo gadu atklāju savu pirmo sezonu un kur vēžu bij pa pilnam, sīko vispār bezjēgā daudz! Laiks sutīgs, karsts. Ik pa laikam vajag veldzēties upē. Dunduri visriņķī kā melns mākonis. Ar vienu sitienu nositu 6 gab.(tās dienas apsolūtais rekords). Dažs tā iekniedē miesā, ka maz neliekas. Nosecināju, ka mums uzbrūk 4 dunduru sugas. Visniknākie kodēji ir trīstūrveidīgie un tādi ar brūnganu muguru(latīnisko nosaukumu nezinu). Nezinu cik litrus asiņu viņi vakar man izdzēra, bet kasos vēl tagad....Lai mazohistiskie apstākļi būtu vēl jaukāki, netīšām uzkāpu uz lapseņu pūžņa..............Man 6 kodieni, no tiem 2 ģīmī. Kolēģim 4-pēcpuses rajonā. Trešajam kolēģim paveicās, jo stāvēja biku atstatus. Pēc tam šamam bij nenopriecāties par mūsu, ik sevišķi manu izskatu. Neskatoties uz stipri nelabām sajūtām, gribējās viņam ko nelabu izdarīt.... Spriežot pēc nenomīdītās zāles un pēdu trūkuma, nosecināju, ka šogad šeit vēl neviens nav bijis. Tas viesa lielu cerību šai pasākumā.Bbet....līdz plkst 22 bij noķerti 28 ēdamie vēži un 40 sīkie, kurus arī savācām priekš čoma piemājas dīķa. Esmu galīgā nesaprašanā, kas par lietu, kāpēc šogad nav????? Laikam čaulas vēl maina vēžuki. Ppagājušo reizi biju pirms 8 dienām, 2 km no šīs vietas. Tad dabūju 47 lielos un 160 mazos.. Bonusā vēl katrs dabūjām pa divām ērcēm :)
6. Kad biju mazs, biju ar ģimeni un ģimenes draugiem vēžot Baltkrievijā. Lomi bij labi. vakarā pie ugunskura tika vārīti vēži un sīvais ar pastipri ieņemts. Viens vīrs paņēma lielu vēžu vectēva eksemplāru un ākstīdamies gribēja šamo nobučot. Bet tas ņēma un ar abām spīlēm riktīgi ieķērās vīram vaigos......Vīra ķērciens droši vien izbiedēja vietējos cilvjus vismaz 10 km rādiusā un varbūt radās pat kādas versijas par nelabā esamību tuvējos mežos:) Skats jau ar bij neslikts- kā viņš ugunskura fonā, ķērkdams nelabā balsī, skraidīja riņkī mēģinādams atbrīvoties no vēža apskāvieniem :) 7. Eh, sadomājām ar Zivinenu šodien sarīkot sezonas noslēgšanu vēžošanai. Ar domu nomedīt kādu signālnieku viņa vietās. Pirms tam bijām aerofoto kartē izstudējuši vietu, kur varētu pamēģināt, jo gribējās pavēžot vietā, kur vēl nav mēģināts. Karte izrādījās samērā veca, jo ceļs bij aizaudzis, vietām jau pārpurvojies, nebraucams. Vilkām ar visām parpalām pa baigiem brikšņiem labu gabaliņu, līdz atradām cerīgu vietu. Lietus brīžiem tīri sirsnīgi uzlija. Salikām krītus, bet pēc 3 apgaitām nebij neviens vēžuks, bet vietas izskatījās ļoti piemērotas vēžiem! Nolēmām pamainīt vietu un atkal vilkām caur džungļiem uz auto. Pateicoties Zivinena šofera meistarībai, samērā veiksmīgi tikām cauri sarežģītam ceļa posmam. Satikām citu vēžotāju kompāniju, kas ieraugot mūs, manāmi satraucās un vienam pat iesākumā runājoties valoda raustījās:)) Jo ne visur drīkst signālvēžus ķert. Un kur drīkst-tur licenze jāpērk. Aizbraucot uz citu vietu, tai pašā ūdenskrātuvē, likām jau mazāk krītus, lai pārbaudītu vai šeit ir spīļaiņi. Bet nekā-piga....Nekādi nevarējām tikt pie skaidrības-kas par vainu??? Apspriedām visādas versijas. Pat to, ka no pagājušās reizes te ir palikusi Aigara ( parcopi.lv) sliktā karma, kas viņam iepriekš neļāva noķert vairāk par vienu vēzi:))) Tā ka sezonu noslēdzām cerīgi, ka uz nākamo gadu paliks vairāk ko ķert, jo šodienas nenoķertie savairosies:) Neskatoties uz vēžu lomu neesamību, lietus šaltīm, diena pagāja forši. Ar salasītiem riekstiem, kas gulēja upes gultnē, maisiņu ar gailenēm un cerību uz nākošo gadu.. Jāpabrīdina vēžotāji, ka ļoti no ērcēm jāuzmanās, jo tās ir pilni upes krasti!!!!! Vienreiz pat 12 ērces no sevis noņēmu, kas gan nebija paspējušas piesūkties, jo laikus pamanīju uz saviem plikajiem stilbiem! Lai arī esmu potējies pret ērču encefalītu esmu noķēris Laima slimību un tagad cīnos ar to, la sekas no tās būtu pēc iespējas mazākas! :( Sargiet sevi un, lai labi lomi nākošajā sezonā!
Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
