Par cik pats jūras sezonu ar laivu esmu noslēdzis, tad gribu padalīties par saviem novērojumiem par asaru ķeršanu jūrā no laivas. Jūrā var makšķerēt cauru gadu un ne tikai asarus, bet man patīk tieši asaru ķeršana jūrā un tāpēc raksts tieši par asaru ķeršanu. Pats pārsvarā makšķerēju Saulkrastu pusē, tāpēc visi novērojumi attiecināmi uz to galu, kā arī, tā ir mana personīgā pieredze un nekur akmenī nav iekalts, ka tā ir vispareizāk. Jūrā ar laivu var braukt jau no vasaras sākuma, bet pēc maniem novērojumiem vislabāk to ir darīt no jūlija vidus un visu augusta mēnesi. Augusts ir vispateicīgākais asaru copei jūrā no laivas. Vēlāk jau sākas vēji un lielie viļņi, tad jau ar kuru katru laiviņu jūrā neiepeldēs, varēt jau var, tikai jāskatās dienas, kad mazs vējš. Runājot par drošību, tad laivā obligāti jābūt glābšanas vestei(uz katru cilvēku pa vienai) un vislabāk ir peldēt kopā ar vēl kādu. Ja nu sanāk doties jūrā vienam pašam, tad iesaku tādu lietu, kā piesiešanās pie laivas. Kaut vai ar parastu striķi - vienu galu piesienam kaut kur pie sevis, bet otru pie laivas. Tad, ja gadījumā kāds vilnis, nez kādu iemeslu pēc, apgāzīs laivu, tad vismaz jūs paliksiet blakus laivai un ātri ierāpsieties atpakaļ. Savādāk, ja laiva nav noenkurota un vilnis apgāž laivu(piemēram braucot laiva nav noenkurota), tad vējš to ātri var aiznest ļoti tālu un to būs grūti panākt. Kādu makšķerēšanas veidu izvēlēties? Kas nu kuram labāk patīk. Var ķert ar spiningu, pludiņmakšķeri vai ziemas makšķeri. Pats tagad pēdējā laikā izmantoju tikai spiningu un ziemas makšķerīti. Ziemas makšķerīti gan es aprīkoju kā parasto makšķeri, tas ir - pavadiņa, sviniņš un parastais āķis. Makšķerēt var arī ar klasiskajiem ziemas makšķerēšanas paņēmieniem, liekot mormiškas un bļitkas, bet par cik ziemas makšķerēšanas gudrībās pārāk neorientējos, tad ņemu palielu ziemas makšķerīti ar labi redzamu sardziņu un aprīkoju kā parasto makšķeri. Kā ēsmu izmantoju slieku. Par sliekām - esmu mēģinājis izmantot dažādas un esmu nonācis pie secinājuma, ka vislabāk jūras copei der treknas zemes sliekas. Lapu sliekas, mēslu sliekas un svītrainās tik labi neiekāro, kā treknas zemes sliekas. Pati makšķerēšana notiek ļoti vienkārši - no ziemas makšķeres es atbrīvoju auklu, kamēr svins aiziet līdz pašai gruntij, tad drusku pietinu un nostiprinu makšķeri laivai uz borta. Tālāk makšķeri pašu neaiztieku - ar rokām izvelku auklu un ielaižu atpakaļ, bet makšķeres sardziņš kalpo kā copes signalizators. Ja makšķerē uz pludiņmakšķeri, tad ieteicams diezgan paliels un labi redzams pludiņš. Ērtāk būs ar slīdošo. Spiningu es aprīkoju gan pēc klassiskajām metodēm, gan izveidoju kaut ko līdzīgu metodei, ko vairākus gadus atpakaļ noskatījos no Buļļupes makšķerniekiem. Un tieši šī metode jūrā uz asariem rāda vislabākos rezultātus. Jūrā pat var siet trīs pavadiņas. Pamataukla šai metodei man ir apmēram 50cm gara, galā ir 20gr atsvara un divas pavadiņas ar parastajiem āķiem. Par ēsmu izmantoju parastās zemes sliekas. Pati makšķerēšana notiek šādi - es iemetu, pagaidu drusku, lai ēsma sasniedz grunti un tad drusciņ pievelku, tad taisu pauzi, taad atkal drusku pievelku, tad atkal pauze - sanāk, ka ēsma iet pa grunti, apstājas un atkal iet. Asari labprāt ņem šādi pasniegtu ēsmu, bieži gadās izvilkt uzreiz pa diviem. Ja liek trīs pavadiņas, tad nešaubos, ka arī uzreiz trīs var izvilkt. Šo sistēmu var aprīkot arī šadi: dabiskās ēsmas vietā var likt makslīgo - šajā gadījumā tie ir divi mazi tvisterīši uz kuriem asari arī labprāt reaģē. Krāsai īpašas nozīmes nav, galvenais ir, lai ir saskatāmi un nav pārāk mākslīgās krāsās. Ar klassiskajām spiningošanas metodēm rezultāti ir sliktāki un traucē viļņi, bet to var atrisināt spiningojot ar džigu, smagiem šūpiņiem un rotiņiem, kuriem ir smags viducis, jo smagāks, jo labāk. Šādus rotiņus asari tīri labprāt ņem, bet salīdzināt ar to pavadiņu sistēmu tāpat nevar. Tas pa pašu makšķerēšanu, bet kā atrast, kur ir asari? Der vecā labā metode - pēc kaijām, bet putni ne vienmēr ir, tāpēc šī metode nav pilnīga. Mēs ar senci parasti daram tā. Iepeldam metrus 150 no krasta, noenkorujamies un mēģinam copēt. Ja nav tad peldam dziļāk un atkal mēģinam. Tā tik ilgi, kamēr asari tiek atrasti. Parasti ir tā, ka tie ir, vai nu ļoti tuvu krastam, vai arī(visbiežāk) vietās, kur dziļums sasniedz 4-5m. Cik tas ir no krasta nezinu, jo uz aci grūti noteikt, bet kāds gabaliņš sanāk. Asari parasti nav lieli, bet mēra gan(jūrā var ņemt sākot no 17cm garuma), vidējais svars varētu būr 150-200gr. Vidējais loms divatā pa stundām 3-4 ir ap 5kg. Tas ir ar visu meklēšanu. Vairāk arī nevajag. Manuprāt tas ir pilnīgi pietiekami - pietiek gan cepšanai, gan kūpināšanai. Jūrā ķertie asari ir ļoti, ļoti garšīgi. Tad vēl pa noenkurošanos - vislabāk ir viens smags enkurs garā striķī. Vislabāk ekura striķa otru galu ir siet laivas priekšpusē, tad laiva pagriežās ar priekšu pret vēju un viļņiem un ūdens nesmeļās laivā, kā arī, laiva nevar apgāzties. Tāda lūk ir mana pieredze par asaru ķeršanu jūrā. Tagad, cik zinu, ir sācies bušu laiks, bet tā jau ir pavisam cita cope un pavisam ar citām metodēm. Ir domā šogad pamēģināt, neesmu vēl speciāli uz butēm gājis. Ne asakas visiem copmaņiem! ;)
Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ Tur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, ja
esat iesācējs makšķerēšanas jautājumos, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma
tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar makšķerēšanu, vai vēžošanu!
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
