Asaru Janka un Vēdzeļu Valdis - Parcopi.lv raksti - Rakstu katalogs

Reiz sensenos laikos, aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām upēm dzīvoja viens vīrs, kuram bija trīs dēli - divi gudri, trešais muļķis. Bet šoreiz stāsts ne par viņiem, bet par diviem makšķerniekiem, kuriem ļoti patika stāstīt makšķernieku stāstus. Sauca viņus par Asaru Janku un Vēdzeļu Valdi.
Sanāca tā, ka abi bija izdomājuši pilnīgi vienādus maršrutus, pa kuriem devās copes gaitās, bet ne abi vienā laikā. Sākumā gāja Asaru Janka. Pa dienu izcopējies uz vakaru Asaru Janka meklēja naktsmājas tuvākajā ciemā. Saimnieks ciemiņam par godu galdā cēla ceptu līdaku.
Asaru Janka ieraudzīdams līdaku iesaucās - Tādas vien te jums tās līdakas! Lūk, manā galā līdakas ir tādas, ka jūsējo mopsi tā tik uz viena zoba uzliktu!
Saimnieks neko neteica, tik neticīgi pavīpsnāja.
No rīta Janka devās tālāk savās copmaņa gaitās, bet vakarā atkal meklēja naktsmājas. Saimnieks par godu viesim galdā cēla ceptus asarus. Janka atkal iesaucās - Tādi vien jums te tie asari! Lūk, manā galā asari ir tādi, ka ar vienu asari var trīs ģimenes pabarot!
Saimnieks neko neteica, tik neticīgi pavīpsnāja.
No rīta Asaru Janka devās savās darīšanās tālāk, bet uz vakaru atkal viņam vajadzēja meklēt naktsmājas. Saimnieks kā jau copmanim, atkal cēla galdā zivi. Šoreiz ceptu vēdzeli. Janka atkal iesaucās - Vai tad tā ir vēdzele? Manā galā vēdzeles ir tādas, ka mazus bērnus vienus upē nemaz nelaiž peldēties, tās ēd nost bērnus!
Saimnieks neko neteica, tik neticīgi pavīpsnāja.
No rīta Asaru Janka vēl pacopēja un tad devās uz māju, bet pa to laiku, pa to pašu maršrutu savas copes gaitas sāka Vēdzeļu Valdis. Pa dienu izcopējās, bet vakarā meklēja naktsmājas un tika tieši pie tā paša saimnieka, pie kura Asaru Janka. Saimnieks zivi galdā vairs necēla, bet pacienāja Valdi ar plāceņiem. Pie vakariņu galda saimnieks sāka Valdi izprašņāt vai tiešām pie viņiem esot tik lielas līdakas, ka suni var uz viena zoba uzlikt. Vēdzeļu Valdis atbildēja - Neesmu pats tādas līdakas ķēris, bet esmu redzējis šādas līdakas asaku. Šī asaka bija zobena lielumā, tā man vēl tagad mājās pie sienas makstī stāv!
No rīta Vēdzeļu Valdis devās savās copes darīšanās, bet vakarā, meklējot naktsmājs, atkal nokļuva pie saimnieka, pie kura iepriekš bija bijis Janka. Saimnieks atkal galdā zivis necēla, bet pie vakariņu galda sāka interesēties, vai tiešām viņu galā ir tādi asari, ka ar vienu pašu varot trīs ģimenes pabarot? Vēdzeļu Valdis atbildēja - Pats tādus asaris neesmu ķēris, bet reiz gadījās redzēt kā kaķu bars notiesā pārpalikums no šāda asara. Paēda kādi 100kaķi, kas pēc tam gulēja trīs dienas piepūstiem vēderiem!
No rīta Vēdzeļu Valdis devās savās copes darīšanās, bet vakarā, meklējot naktsmājs, atkal nokļuva pie saimnieka, pie kura iepriekš bija bijis Janka. Saimnieks atkal galdā zivis necēla, bet pie vakariņu galda sāka interesēties, vai tiešām viņu galā ir tādas vēdzeles, ka varot mazu bērnu apēst? Valdis atbildēja - Pats tādu vēdzeli noķēris neesmu, bet lūk šis plašķis, kas esot viņam mugurā un mugursoma, esot kāreiz no tādas vēdzeles ādas. Un no vienas esot pieticis pašūt apģērbu visai ģimenei!
No rīta Vēdzeļu Valdis vēl nedaudz pacopēja, bet pēc tam devās mājās.
Tajā pašā laikā rīta avīzes ziņoja par tādiem jaunumiem:
- ka līdakas tagad varēšot ķert tikai no 14.septembra
- minimālais līdakas izmērs, tagad pacelts no 80cm
- ar laivām varēšot braukāt tikai ķiverē un pleznās
- visas noķertās zivis tagad esot jāpabaro ar sliekām un jālaiž vaļā....
Bet lasītājs neko neteica, tikai pavīpsnāja.
Tas bija tikpat ticami, cik tas, ka divi makšķernieki, kuru pusē dzīvo tik milzīgas zivis, katrs trīs dienu laikā nenoķēra neko.
Saulainu visiem 1.aprīli!