2016.gada Latvijas kausa izcīņa spiningošanā no laivas. Otrā diena. Tiesneša pieredze.

2016.gada 1.-2.oktobrī Ķīšezerā norisinājās Latvijas kausa izcīņa spiningošanā no laivas. Otrajā dienā man bija lemts tur būt klāt un skatīt notikumus no iekšienes. Otrajā dienā biju sacensību tiesnesis. Bet tagad par visu pēc kārtas hronoloģiskā secībā.
   Pirmo reizi tiesāt spiningošanas sacensības man piedāvāja pāris gadus atpakaļ. Bet tas bija Latvijas kausa posms un bija jābrauc kaut kur tālu no Rīgas un uz vismaz divām dienām. Es nevarēju izbrīvēties un tāpēc atteicu. Bet jau toreiz nodomāju, ka ja sacensības notiktu Rīgā, tad es labprāt piedalītos šādā pasākumā. Gribējās redzēt kā tad īsti darbojās sporta makšķernieki un ko viņi dara savādāk kā tie, kam cope ir hobijs.
Bet piedāvājumi tiesāt šādas sacensības nesekoja, līdz šogad mans labs paziņa Arvis bija izdomājis piedalīties Latvijas kausa izcīņā spiningošanā no laivas un viņu komandai vajadzēja divus tiesnešus. Es varēju izbrīvēt tikai sacensību otro dienu, bet tas derēja. Tā es beidzot arī tiku pie iespējas apskatīties kā tad tur viss notiekas un sajust to sacensību atmosfēru.
   Svētdienas rīts. Ārā lija diezgan spēcīgs lietus. Kā jau ļoti bieži, kad man beidzot ir brīvdiena! Uztaisīju rīta kafiju un piesēdu pie datora vēlreiz paskatīties kā tad sacensību dalībniekiem ir gājis pirmajā sacensību dienā. Pirmo reizi rezultātus jau man bija atsūtījis kolēģis pirmās sacensību dienas vakarā.  Komandai, no kuras es biju tiesnesis, bija ļoti slikti gājis. Sazvanīju Arvi. Sarunājām, ka viņš mani savāks pie Mīlgrāvja kanāla no betona apmales. Padzēru kafiju, uzvilku drēbes, kas manuprāt nelaiž cauri lietu un devos kanāla virzienā.
Drīz vien biju pie kanāla un gaidīju, kad man atbrauks pakaļ.

Pēc neilga brītiņa parādījās laiva, kas lielā ātrumā tuvojās man. Tas bija ar Arvis ar komandas biedru Tomu. Iekāpu pie viņiem laivā un devāmies uz sacensību vietu. A tur - TĀAADAS laivas, ar TĀAADIEM motoriem! Nedaudz pablisinājies, devos apsveicināties ar paziņam, kuri piedalījās un arī kuri tiesāja šo kausa izcīņu. Krastā uzzināju, kas man būs jātiesā BSM - EBOAT.LV 1 ekipāža. Biju apmierināts ar izlozi. Tā bija iespēja paskatīties, ne tikai kā darbojās sporta makšķernieki, bet arī, pabraukt lielā un jaudīgā laivā un paskatīties darbībā copes tehnoloģijas(mūsdienīgās eholotes, laivas elektromotori, GPS kartes).
   Atskanēja starta signāls. Laivas ar jaudīgiem motoriem aiztraucās uz dažādām Ķīšezera pusēm. Ekipāža, kurā es biju tiesnesis, nekur nesteidzās. Visi jau bija prom, bet čaļi vēl bez steigas štukoja kur doties. Mierīgi un bez steigas. Es droši vien būtu kaut kur pa galvu, pa kaklu meties meklēt to zivi, bet čaļi mierīgi izštukoja kur doties un tikai tad brauca uz pirmo punktu.
Pirmais punkts tika izvēlēts netālu no krasta un niedru saliņas. Tur arī bija neliela kantīte. Gatis uzreiz sāka meklēt asari ar mikrodžigu, bet Amunds sākumā uzlika paprāvu gumiju un skatījās, vai tuvumā nav kāda līdaka. Līdakas nebija un drīz vien abi jau darbojās ar mikrodžigu. Pētīju kādas gumijas čaļi izmanto un kāda ir džigošanas tehnika. Neko pārdabisku nemanīju. Viss kā ikdienas copē, iznemot mērķtiecību. Visas darbības tika saskaņotas. Jaudīgs elektromotors ar piesaisti GPS tomēr ir baigi labā lieta. Nelielas vietas maiņas notiek klusu un pietiekami ātri.

Plus nav vajadzīgs enkurs. Elektromotors ļoti labi notur laivu uz vietas pēc GPS koordinātēm.

Sākumā ekipāžai nekas neķērās. Toties manas ūdensnecaurlaidīgas bikses izrādījas nemaz ne tik ūdensnecaurlaidīgas. Man jau bija zābakos ūdens un es sāku salt. Bet lietus netaisījās mitēties. Jau otro reizi šajā copes sezonā nožēloju drēbju izvēli. Pirmā bija pavasarī Volvo kausā, kad vispār izmirku kā ūdensžurka. Bet redz kā - ar vienu reizi mācība vēl nebija.

Netālu no mums asarus bija atradusi Ginta un Ivara ekipāža. Jāpiebilst, ka šo ekipāžu tiesāja mūsu foruma dalībnieks un mans labs draugs Armands. Šie arī ar žestiem rādīja, lai brauc tuvāk viņiem. Tā arī tika izdarīts un viss sāka notikties. Pirmo asari laivā iecēla Amunds un tas bija 23cm garš. Tad vienu brīdi panesās riktīga asaru cope. Vilka abi ekipažās dalībnieki un ar acs kartiņu redzēju, ka velk arī blakus ekipāža.

Īsti laika skatīties nebija, jo bija diezgan intensīvi jāmēra Gata un Amunda ķertie asari. Asari svārstījās izmērā no 17-26cm. Ikdienas copē par tādu "žoru" man būtu diezgan liels prieks. Pamazām mums pietuvojās arī Jāņa un Armanda ekipāža, kuri arī nedaudz ietrāpījā šajā žorā. Te varēja apskatīties, kā Eboat komanda darbojās tiešām kā komanda. Ar dažu žestu palīdzību, īpaši nebļaustoties pa ezeru, netālu stāvēja vairākas komandas ekipāžas un visi ķēra asarus. Īsā laikā es jau biju nomērījis 23asarus.
   Pēc laiciņa cope pazuda. Par laimi pierima arī lietus. Es jau biju nosalis riktīgi un pat karsta tēja no termosa mani īpaši nesildīja. Dažas nenozīmīgas vietas maiņas, vēl daži asari lomā, bet īpaši vairs nekas nemainījās. Par cik lomu rēķina tā, ka ieskaitē iet 20lielākās zivis un asari jau bija pāri 20gb, tad čaļi pārlēdzās uz to, lai noķertu kaut ko lielāku. Mēģināja ķert līdakas. Darbojās gan ar gumijām, gan vobleriem, bet nebija ne sitiena, ne zemmēru, nebija ne copes! Toties es noskatīju dažas spēles nianses ar vobleriem, kādas savā ikdienas copē neesmu pielietojis. Būs obligāti jāpamēģina.

   Vietas maiņa. Aizbraucām pavisam uz citu ezera daļu, kas nav dziļa. Mērķis komandai - līdaka. Tika likts lietā viss pieejamais arsenāls. Gumijas, sistēmas, vobleri(par kādiem es pat dzirdējis nebiju), šūpiņi. Bet līdakas spītīgi klusēja. Man jau sāka likties, ka pat es jau sen būtu noķēris kādu līdaku ar savu ierasto rotiņu, vai kādu šūpiņu. Jo tās vietas zināju un zinu, ka tur viņas ir. Bet laikam līdakām nebija īsti apetītes, jo piedāvāts tika daudz kas un daudzos veidos. Pamazām jau biju apradis ar ekipāžu un šo to jau varēju arī uzprasīt un par šo to parunāt.

Sākumā kautrējos kaut ko teikt, vai prasīt. Uzzināju, ka esot kaut kādi japāņu vobleri(nosaukumu neatceros), kas maksā 400eiro! Riktīgs kosmoss. Pa manam tādam voblerim jau pašam būtu zivis jāķer un jānes mājās.
   Pēdējā vietas maiņa. Izvēlētā vieta ir man ļoti tuva un kurā es ķeru jau no pusaudža gadiem. Ikdienas copēs, esmu gana daudz līdakas tur dabūjis. Parunājām arī nedaudz par to. Čaļi nepadodas un turpina kacināt līdakas. Drīz vien Amundam arī izdodas iecelt laivā gana smuku zaļsvārci - 79cm! Sacensību laiks pamazām tuvojās finišam, bet čaļi tik turpina intensīvi kacināt līdakas. Bet kādām kafijas un pusdienu pauzēm. Visu sacensību laiku mērķtiecīgs un intensīvs copes režīms. Ikdienas copē nespēju iedomāties tik intensīvu copes režīmu 6stundu garumā. Un tieši šī mērķtiecība tika atalgota. Amunds tika pie trofejas līdakas tieši 100cm garumā.

Ārā izvilka diezgan ātri, lai gan virspusē zaļā nesteidzās atrādīties. Līdaka tika saudzīgi nomērīta, ātri uztaisīts foto ar līdaku un līdaka tika atbrīvota.

Piekrītu, ka tādām jāpeld tālāk.

100% tā bija tā pati līdaka, kas man vairākus gadus atpakaļ norāvās. Man tieši tur viena tādā lielā iegāja niedrēs un norāvās. Tā droši vien bija tā pati.Svaru neņemos spriest. Uz aci zem 7kilo toč nebija. Iespējams, ka bija arī visi 10kg, kā Gatis minēja.
   Sacensību pēdējās minūtes. Pēdējās divas minūtes. Pēdējā minūte. Un tikai, kad pasaku, ka laiks cauri - čaļi met mieru. Braucam uz finišu. Es viņiem teicu, ka ar tādu rezultātu viņiem šodien pirmā vieta būs. Viņi nedaudz šaubījās, bet vēlāk izrādījās, ka man bija taisnība. Otro sacensību dienu uzvarēja ekipāža, kurā es biju par tiesnesi! Man par to īstenībā liels prieks. Normāli čaļi, intensīvi strādāja uz rezultātu un to arī dabūja. Kopvērtējumā arī krietni pakāpās, jo pirmajā dienā nebija veicies.
   Sacensību rezultātu apkopošana un apbalvošana. Kā jau katrās sacensībās ir zaudētāji, ir uzvarētāji. Šo kausa izcīņu kopvērtējumā uzvarēja Jānis Briedis ar Armandu Ērgli. Bet komandu vērtējumā pirmā vieta E-boat komandai.

Par Jāni un Armandu man ar liels prieks, jo abus pazīstu un abi dikti sakarīgi čaļi. Pie tam abi startēja piepūšamajā laivā ar pavecu 15zs motoru. Kas pierāda to, ka ja tiešām grib - tad visu var! Kaut gan viņi savu mācēšanu pierāda ne pirmo reizi un ne pirmo sezonu. Arvim šīs sacensībās viena liela vilšanās. Ļoti žēl. Viņš tiešām gatavojās un ezeru pārzina ļoti labi. Laikam pārdega, vai vienkārši fortūna pagrieza muguru. Jebkurā gadījumā būs viņam viela pārdomām. Par E-boat komandas uzvaru komandu konkurencē arī nekas nebija pretī.

Draudzīga un profesionāla komanda. Prieks, ka savu artavu ielika arī Viktors, kurš šosezon tikai uzsāka sportista gaitas.
   Iespaidu un ieguvumu diezgan daudz. Zaudējums tikai viens - tas, ka izmirku un nosalu. Kaut gan arī to var pierakstīt pie ieguvumiem - citreiz rūpīgāk pārdomāšu, ko vilkt virsū lietus laikā. Kopumā varu pateikt, ka sporta makšķerēšana neko pārāk daudz neatšķirās no ikdienas copes. Vienīgi viss notiek daudz mērķtiecīgāk un viss ir orientēts uz rezultāta sasniegšanu. Ikdienas cope ir vairāk orientēta uz labu laika pavadīšanu. Lai vai kā, esmu ļoti apmierināts ar redzēto. Šo to aizguvu arī sev ikdienas copes reizēm. Paskatījos darbībā jaunās paaudzes eholotes, to ka sportistiem daudz punkti atzīmēti ezerā, kā sadarbojās komanda savā starpā un ar citiem komandas biedriem. Vispār jāsaka, ka sporta makšķernieki gana draudzīga tauta. Lai gan izskatās, ka vienam otram arī ir deguns gaisā, bet tā varbūt arī ir jābūt! Īsāk sakot - tā bija ļoti interesanta un vērtīga pieredze!
Ne asakas visiem! Gan sportistiem, gan svētdienas makšķerniekiem!