Līnis un karūsa parasti dzīvo viens otram kaimiņos, tāpēc raksts uzreiz par abām šīm sugām. Abas šīs sugas pārstāv karpveidīgo dzimtu. Karūsa gan mēdz būt parastā, zeltītā un sudraba karūsa. Karūsa parastā ir sudrabzeltītā krāsā un ar tādu diezgan lielu kupri(paliela karūsa izskatās cik gara, tik plata), zeltītā ir pēc formas tāda pati, tikai izteikti zeltītā krāsā un spilgti sarkanām spurām, bet sudraba karūsa ir gareniskākā nekā parastā karūsa, arī zvīņu krāsa ir izteikti sudraba krāsā. Līni vispār nevar sajaukt ne ar vienu citu zivi – tas ir duļķaini zeltītā krāsā ar mazām zvīņām.
Līnis dzimumgatavību sasniedz pēc divu gadu vecuma, nārsto sākot ar aprīli, bet var nārstot arī krietni vēlāk, jo līnis nārsto, kad ūdens jau ir krietni uzsilis. Izmērus līnis var sasniegt diezgan iespaidīgus, tas var sasniegt 75cm garumu un svaru pat līdz 9kg. Dzīvo līnis ezeros, upēs, kā arī jūrā. Arī karūsa dzimumgatavību sasniedz apmēram tajā pašā vecumā, kad līnis un arī nārstot sāk apmēram vienā laikā, izmērus gan tik lielus nesasniedz, bet arī aug liela. Garumā var arī sasniegt 75cm, bet svars var sasniegt 5kg. Sastopama karūsa ir visur, jo tā ir visizturīgākā zivs pret skābekļa trūkumu ūdenī. Karūsas dzīvo ezeros, upēs, dīķos, pārpurvotos ezeros un jūrā.
Man personīgi līnis un karūsa ir iecienītākās zivis, ko vasarā var makšķerēt(neiet runa par mazajām dīķu karūsām, tās der tikai ēsmai priekš lielākas plēsīgas zivs), gan tāpēc, ka sasniedz ievērojamus izmērus, gan sagādā neaizmirstamus cīņas mirkļus, kad tiek vilktas ārā, gan tāpēc, ka prāvu līni vai karūsu nav nemaz tik viegli piemānīt – un tā ir viena no interesantākajām lietām šo zivju makšķerēšanā. Līni un karūsu nevar ķert visu gadu(ir gan gadījumi, kad tos noķer ziemā, bet tas vairāk ir izņēmums), līni un karūsu var sākt makšķerēt aprīļa otrajā pusē, kad ūdens jau ir iesilis un vietās, kur nav dziļš. Turpināt šīs zivis ķert var līdz septembra beigām, tad tās paliek neaktīvas. Tātad šīs zivis ir tipiskas vasaras makšķerēšanai. Visvieglāk šīs zivis ir noķert agri no rīta vai vakarā, bet ir gadījumi, kad labi eksemplāri trāpās dienas vidū. Līni un karūsu es pārsvarā ķeru uz pludiņmakšķeri, bet var droši lietot arī grunteni vai kādu cita veida makšķeri.
Tātad, kur šīs zivis meklēt? Tās parasti ir ar zālēm aizaugušas vietas un šīs vietas nav dziļas. Ja ķer uz pludiņmakšķeri, tad makšķerēšana parasti notiek kādā ūdenszāļu lodziņā, kurš iepriekš ir iebarots. Ķert var kā no krasta, tā no laivas.
Barības var izmantot pirktās, paštaisītās, kā arī vienkāršu rupjmaizi(līnim vislabāk „Borodinas” maizi). Var barību izmantot uzreiz uz abām šīm zivīm, jo barības bāze abām šīm zivīm ir stipri līdzīga. To, vai līnim garšo jūsu piedāvātā barība varēs ātri noteikt. Ja līnis piepeldēs baroties ar jūsu barību, tad virs ūdens sāks parādīties ļoti mazi gaisa burbulīši, kas veidos lielāku apli. Tātad aplis ar daudz maziem gaisa burbulīšiem. Līņa izlaistos gaisa burbulīšus ar kaut ko citu sajaukt grūti. Arī karūsa laiž gaisa burbuļus, bet tie ir savādāki – lielāki, to ir mazāk un tie neveido apli, tie drīzāk nāk uz augšu vienā rindiņā.
Ķert šīs abas zivis var uz jebkura veida tārpu(slieku, mēslu tārpu, lietus tārpu u.t.t.), mušu kāpuriem, kukurūzu, maizi un daudzu veidu mīklām. Ir dzirdēti nostāsti, ka līni varot labi ķert uz mājas biezpiena graudiem, kas ir izmērcēti terpentīnā – mēģinājis neesmu, tāpēc nevaru ne apstiprināt, ne noliegt. :)
Liekot kopā makšķerrīku ar ko gribēsiet ķert šīs zivis, ir jāatceras, ka tās ir ļoti uzmanīgas. Kaut arī tās var sasniegt ievērojamus izmērus, nevajag pārspīlēt ar auklas resnumu(0,4mm nav nepieciešama :)) un ar pludiņa izmēru un svaru. Līņu un karūsu copē parasti ēsma nav nekur tālu jāmet, tāpēc jāizmanto pēc iespējas vieglāks un jūtīgāks pludiņš.
Gastronomiskā vērtība līnim ir ļoti augsta – cepts līnis diļļu mērcē ir vienkārši superēdiens :) Un asaku arī līnim nav daudz. Ar karūsu ir drusciņ savādāk, bet kam garšo karpa, tiem garšos arī upju vai ezeru karūsa. Ar dīķa karūsām mēdz gadīties, ka tām ir dūņu piegarša. Vienīgais asaku karūsai ir padaudz. Esmu dzirdējis no zvejniekiem, ka jūrā ķerta karūsa ir ļoti liela delikatese, bet pats neesmu ne noķēris to jūrā, ne arī tādu ēdis. :)
Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ Tur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, ja esat iesācējs makšķerēšanas jautājumos, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar makšķerēšanu, vai vēžošanu!
Jā, šo zivju makšķerēšana ir ļoti interesanta un neparedzama un tai ir ļoti sezonāls raksturs. Visagrāk sāk ņemt sudrabkarūsa (šad tad arī līnis, kas izbadējies pēc ziemas miega). Jau aprīļa beigās un pašā maija sākumā, pārsvarā gan upēs (bet arī dažos ezeros) var tikt pie pirmajiem lielo sudrabkarūsu lomiem. Mūsu pusē ir viens ezers, kur karūsa jau tik agri pošas uz nārstu un pienāk krastā, kamēr vēl jaunās niedres nav pacēlušās. Tad visi krasti pilni ar makšķerniekiem un visi gaida lielo (800g-2000g) sudrabkarūsu copi. Vislabāk tur ņem uz maizi. Copes periods nav ilgs - līdz pārzied gaiļbiksītes, pēctam karūsa sāk nārstot un neņem. Arī pirmās karūsu copes posms upēs nav diezko ilgs, tās ieiet no ezera paēst un paelpot svaigu ūdeni pēc ziemas, bet pēctam atkal nozūd... Copējot vasarā, kad zivju pavasara žors jau ir cauri, esmu sev ielāgojis, ka vislabākā cope tomēr ir naktī, bet tādā gadījumā barošana gan obligāta... Lielākie zeltaino karūsu eksemplāri gadās tieši naktī, arī sudrabkarūsas un līņi (arī brekši) vasarā pa nakti ņem ļoti labi.Un brīnums tur mazs, jo dienas ir garas, gaišas un bieži karstas, bet naktis visai īsas, gana gaišas un vēsi atspirdzinošas. šajā copes virzienā gan vēl esmu ļoti maz atklājis kopumā, bet tas ir interesants, tāpēc noteikti māģināšu arī turpmāk šo kluso un romantisko nodarbi .
100%" cellspacing="1
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji. [ Reģistrācija | Ieeja ]