Gribu uzrakstīt par tik daudz izrunātu un aprakstītu tematu kā barība, ar ko iebaro un pievilina zivis. Var, protams, pats barības negatavot un iztikt ar pirktajām gatavajām barībām, bet tomēr savs "kaifs" ir pagatavot pašam barību uz kuru vēlāk aktīvi pienāk zivis. Sākšu ar to, ka īsi aprakstīšu no kādiem komponentiem barībām vispār ir jāsastāv. Ja ņem pa lielam, tad barībai jāsastāv no saistvielas(kas visu satur kopā) un no irdinātājiem(kas izirdina barību uz grunts). Var dalīt sīkāk, bet tas nav nepieciešams, jo gan vienu gan otru var dabūt no dabīgām izejvielām, kas būs arī pati barības bāze. Vēl, gatavojot barību, jāņem vērā tādi apstākļi: 1.) kādām zivīm tiek gatavota barība 2.) kāda ir straume, kur tiks makšķerēts 3.) kāda ir grunts 4.) kāds ir gadalaiks Pirmais punkts ir svarīgs, lai barībā tiktu pievienota tā sastāvdaļa vai aromatizaators, kas attiecīgajām zivju sugām patīk. Otrais punkts ir svarīgs tāpēc, ka ja, vietā, kurā gribēsiet makšķerēt, ir stipra straume, tad barībai jāpievieno vairāk saistvielas, lai tā tik ātri neizjūk pēc iekrišanas ūdenī. Te gan var palīdzēt arī māli vai grunts, kas ņemta tieši no ūdenstilpnes. Uz vietas sausai barībai tiek pievienoti māli vai grunts un ja nepieciešams, tad tā tiek vēl papildus samitrināta ar ūdeni. Šādi tiek panākts efekts, ka barība labāk turās kopā un ir smagāka, tātad tālāk un vieglāk aizmetama no krasta. Trešais punkts ir svarīgs divu iemeslu dēļ: 1.) Grunts krāsa. Ja grunts ir gaiša(piemēram smiltis), tad barību ar jātaisa gaišāku, lai tā dikti neizceltos uz gaišā fona. Un otrādi, ja grunts ir tumša, tad barību jātaisa tumšāku. Te gan jāņem vērā arī ūdens caurspīdīgums. Dikti caurspīdīgā ūdenī barībai jābūt vēl vairāk pieskaņotai grunts krāsai tā nedrīkst izcelties uz grunts fona, jo tas zivis darīs piesardzīgas. 2.) Otrs moments ir tas, cik līdzena ir grunts attiecīgajā vietā. Jo, ja tur ir slīpums, tad barības bumbas nevajadzētu taisīt pilnīgi apaļas, tad tās aizripos pa slīpumu un nepaliks tajā vietā, kur jūs esat nolēmis ķert. Vajag taisīt barībai vairāk plāceņa formu, tad tā daudz maz paliks izvēlētajā vietā. Tas izskatās apmēram šādi: Nu un ceturtais punkts ir pavisam vienkāršs. Agrā pavasarī un vēlā rudenī nevajag pārspīlēt ar barības aromatizatoriem, tie var aizbiedēt zivis. Bet vēlā pavasarī, kad apkārt viss aug, zaļo un smaržo, kā arī vasarā, var barību gatavot ar spēcīgiem aromātiem. Tagad par pašu barības pagatavošanu. Kā piemēru ņemšu vienu no savām barībām, ko gatavoju kā pamatu gandrīz jebkurai citai barībai. Vēlāk jau komponentus var pievienot vēl daudz un dažādus. Tātad, ņemam saulespuķu sēklas(vēlams melnās) un apcepam drusku uz pannas, kura nedaudz iesmērēta ar eļļu(arī būtu labi, ja tā būtu saulespuķu eļļa un vēl nerafinēta). Tad apceptās saulespuķu sēklas samaļam kafijas dzirnavās: Tad apcepam pavisam nedaudz zemesriekstus(daudz nevajag, jo tiem ir spēcīgs un specifisks aromāts). Tad samaļam riekstus kafijas dzirnaviņās un beram klāt maltajām saulespuķu sēklām. Tālāk ņemam auzu pārslas un maļam dzirnavās un pievienojam maltajām saulespuķu sēklām un maltajiem riekstiem: Tālāk pieberam klāt mannas putraimus un kukurūzas putraimus, rīvmaizi(tumšo) un nedaudz kakao. Tas izskatās šādi: Tad visu samaisam un iegūstam tādu barību, kāda ir redzama pašā pirmajā bildē. Šādu barību vēl var daudz un dažādi uzlabot, ņemot vērā tos četrus apstākļus, kas jāņem vērā, gatavojot barību. Bet var izmantot arī tādu, kāda tā ir. Principā labi pievilina dažādas baltās zivis, kā arī karūsas un līņus. Piemēram brekšiem var pievienot kaņepes vai kādu ķiploku aromātu. Līņiem var likt vairāk kukurūzas aromātu un pievienot barībā konservēto kukurūzu. Var pievienot dažādus sausos aromatizatorus, kuri ir pieejami gandrīz visos makšķernieku veikalos. Tie ir tādos mazos trauciņos un izskatās arī pēc zivju barības, bet tie ir jājauc kopa ar zivju barību(proporcijas uz šiltes ir norādītas). Var aromatizēt arī dabīgiem izejmateriāliem, piemēram piparmētru, kaņepēm vai citiem augiem. Var nedaudz aromatizēt ar dažādām eļļām vai anīsu. Variantu eksperimentēt ir daudz. Tāpat kā barības sastāvā var pievienot dažādus saberztus cepumus, sausiņus, maltu suņu un kaķu barību, saulespuķu spraukumus, zirņu miltus un pat sieru. Eksperimentiem nav robežu. Vēl atceraties, ka pie ūdenstilpnes barībai var pievienot grunti(tā var arī barību padarīt tumšāku) un to komponentu uz ko jūs ķersiet. Ja gribat ķert uz sliekām, tad pievienojiet barībai kapātas sliekas(vai slieku aromatizatoru, šampūna lieluma pudele maksā 5-6Ls un pietiek ilgam laikam), ja ķersiet uz motili, tad pievienojiet motili, ja uz mušu kāpuru, tad pievienojiet mušu kāpurus, ja ķersiet uz plaucētām grūbām, tad pievienojiet arī tās, bet pavisam nedaudz, ja uz kukurūzu, tad pievienojiet kukurūzu u.t.t. Tagad sīkāk par šīs barības komponentiem. Šajā barībā galvenais visu saturošais ir malto auzu pārslu milti. Saulespuķu sēklu mizu gabaliņi ir galvenie irdinātāji, jo tie mēģina uzpeldēt. Kukurūzas putraimi arī irdina, bet neuzpeld. Mannas putraimi un rīvmaize vairāk ir pie saistvielām pieskaitāmi. Bet kakao pulveris padara barību tumšāku un izdala no barības bumbas, kad tā jau atrodas uz grunts, tādu mazu mākonīti, kas pievilina zivis. Bet ar kakao pulveri nevajag pārspīlēt. Vēl labs irdinātājs ir kviešu klijas, tās droši var likt klāt barībai. Kādās proporcijās visu izmantot? Pavisam vienkārši! Uztaisiet sevis izdomāto barību, sevis izdomātājās proporcijās un mazā trauciņā mēģiniet to pagatavot.(samitrināt ar ūdeni, ļaut pastāvēt un salipināt kopā). Tad ielejiet stikla glāzē ūdeni un iemetiet tur mazu savas gatavās barības bumbiņu un jūs redzēsiet, kā tā uzvedas - cik ātri izjūk, kas peld uz augšu un cik, vai izdalās kāds mākonītis vai nē. Tad var pieņemt lēmumu, kas un cik vēl barībai ir jāpievieno, lai tā būtu jūsuprāt zivīm iekkārojama. Jāņem vērā gan tas, ka ūdens glāze parāda tikai to, kā barība uzvedīsies un grunts, bet tā tur vēl ir jānogādā. Jā jūsu barība izjuks uzreiz pēc sitiena pret ūdeni, tad tā vairs nepievilinās zivis tik labi un precīzi, kā barība, kas sāk izjukt atrodoties jau uz grunts. Vispār šī barību tēma ir vesela zinātne, bet tā ir ļoti, ļoti interesanta tēma. Un eksperimentēt nevienam nav liegts. Protams, var pirkt gatavās pieejamās(klāsts ir ļoti liels) barības un neiedziļināties kas tajās iekšā un kā pašam tās pagatavot. Bieži vien pirkt gatavās barības ir ātrāk un pat lētāk, bet gatavot pašam un nonākt pie secinājumiem, kas un kādam zivīm kādos laika apstākļos ir piemērots - tas ir ļoti aizraujoši! Tāpēc neesiet slinki un vismaz reizēm paeksperimentējat paši ar barībām. Lielākā daļa taču mēs neesam makšķernieki-sportisti, mums katrs grams netiek skaitīts vai likts uz svariem, mēs neķeram uz ātrumu un te nav sacensības. Mēs vienkārši pie ūdeņiem atpūšamies un mums patīk makšķerēt, tāpēc var droši paeksperimentēt un gūt no tā gandarījumu! Ne, asakas! ;)
Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ Tur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, ja
esat iesācējs makšķerēšanas jautājumos, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma
tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar makšķerēšanu, vai vēžošanu!
Aigar viss ok , tik priekš info - ārzemēs zemesriekstu izmantošanu ieborajamās barībās apkaro vides aktīvisti, jo no tiem zivīm rodās aizcietējums ;DDDDDD...
100%" cellspacing="1
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji. [ Reģistrācija | Ieeja ]
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
, tik priekš info - ārzemēs zemesriekstu izmantošanu ieborajamās barībās apkaro vides aktīvisti, jo no tiem zivīm rodās aizcietējums ;DDDDDD...
