Parcopi.lv turpina intervēt. Šoreiz intervējam propilkki.lv lapas administratoru un vienu no pirmajiem makšķerniekim, kuri sāka ar šo zemledus makšķerēšanas simulatoru aizrauties. Uz jautājumiem atbild Sandis Kampe.
Kā kļuvi par makšķernieku? Bērnībā ar pagalma puikām bieži vien gājām copēt, bet tad iestājās apmēram 25 gadu pārtraukums. /smaida/ Tā apzināti atsāku interesēties par copi tikai gadus 6 atpakaļ, draugi uzdāvināja pludiņmakšķeri, tad sieva spiningu un tā tas pamazām atsākās. Katrā ziņa apzinos, ka lai sauktos par īstu makšķernieku man vēl daudz jāmācās un jācopē, pagaidām esmu absolūts iesācējs.
Kur sāki makšķernieka gaitas? Esmu dzimis pie Daugavas – Aizkrauklē, tā kā bērnībā necopēt praktiski nebija variantu, visi puikas gāja, vēl tagad atceros to smago gaiši zilu stiklaplasta teleskopisko kātu. Cik atminos tiem laikiem tas laikam bija diezgan glauns. /smaida/ Pirmā zivs starp citu man bija līdaka, tas nekas ka tā bija labi ja 20 cm gara. Uzreiz aizskrēju mājās – mamma gan manu lepnumu izbaroja kaķim, bet tāpat prieks bija milzīgs.
Kas tieši Tev makšķerēšanas procesā vislabāk patīk? Man tā ir atpūta pirmām kārtām – tā teikt svarīgāks pat ir process nevis rezultāts. Kaut gan jāsaka, ka brīžiem azarts pārņem – īpaši ja copē kopā ar draugiem, parādās sāncensības velniņš – gribas vismaz savu kolēģi apcopēt. /smaida/ Kāds makšķerēšanas veids visvairāk iet pie sirds? Pagaidām vēl taustos. Tomēr ir lietas, kas patīk un jau iegājušās kā tradīcijas – maija sākums un vēls rudens, spinings un līdakas, vasara vairāk pludiņš un gruntsmakšķere.
Kur labāk jūties - pie ezera, vai pie upes? Laikam jau pie upes, kaut arī pat biežāk sanāk copēt ezeros un dīķos savos laukos Veclaicenes pusē. Kāds ir Tavs lielākais loms? Ar trofejām palielīties gan nevaru – ir bijušās līdakas līdz 2-3 kg, katrā ziņā, ne tādas, ar kurām būtu vērts uzsākt rekordu pieraksti. Pats gan vairāk vērtēju karūsu uz 1.5 kilo, bija ko noņemties kamēr ar bezriņķu makšķeri dabūju krastā.
Vēžojis arī esi? Kā patīk? Tikai bērnībā, bet tomēr ceru kādreiz uzprasīties līdzi īstenajiem vēžu matadoriem Zivinenam un Edukam. /smaida/
Kādas ir Tavas domas par maluzvejniekiem? Protams ka neatbalstu maluzvejniecību, īpaši, ja tas tiek darīts industriālos apmēros ar tīkliem– tos kretīnus vajadzētu sodīt pēc pilnas programmas. Tai pat laikā es saprotu arī tos pensionārus, kas ieliek kādu murdu vai naktsšņori, lai paņemtu zivi sev paša uzturam, ne jau aiz labas dzīves tas notiek…
Pats vienmēr visus makšķerēšanas noteikumus ievēro? Cenšos… vienīgais īsti vēl neesmu sapratis vai drīkst vai nedrīkst copēt no Mangaļsalas mola, pēc noteikumiem laikam sanāk ka copēt var tikai jūras pusē, tomēr esmu grēkojis un pāris pličus un asarus esmu noķēris arī Daugavā. Nedomāju, ka ar to būtu nodarījis neatgriezenisku ļaunumu šo zivju populācijai, galu galā zvejnieki ar tīkliem Daugavas ietekā izķer nesalīdzināmi vairāk. Kā izturies pret zivju atlaišanu? Zivis man garšo, tā kā mēra zivis es parasti paturu, bet nu ne lielākā daudzumā kā spēju apēst.
Tev ir kādā iecienītākā ūdenstilpne? Laikam jau Daugava - upe liela zivju sugu daudz!
Labprātāk makšķerē viens, vai kompānijā? Lielākā vai mazākā kompānijā – īpaši, ja copes veids ir pasīvāks, atliek laiks sarunām… Ar zemledus makšķerēšanu arī nodarbojies? Uz ledus protams esmu bijis, tomēr neesmu kaislīgs ziemas copmanis, laikam tāpēc ka Peipusā vēl neesmu bijis. /smaida/ Draugi jau aizcina… Kāpēc taisīji propilkki.lv lapu? Tas viss izveidojās nejauši. Kad visa tā kustība aizsākās zive.lv forumā, izlēmām ka būt forši, ja būtu kāda atsevišķa vietne tikai maniakiem – propilkistiem. Nu tā tas arī pāris stundās tapa. /smaida/
Sen jau aizraujies ar šo zemledus makšķerēšanas simulatoru? Laikam jau no pirmās dienas kā Eduks nopublicēja linku zive.lv Bieži gan gribējies mest mieru, tomēr ar laiku sāk kaut kas sāk pietrūkt. Pat ne tik daudz pašas spēles, cik komunikācijas ar visiem foršajiem Propilkki spēlētājiem. Katrā ziņa esmu pateicīgs, par šādu spēli – caur to esmu iepazinis daudzus makšķerniekus pa visu Latviju - ar daudziem esam bijuši kopā uz copi. Ir no kā mācīties.
Cik jūs pirmssākumos bijāt, kad sākāt organizēt turnīrus? Pat neatceros visus. Bet varētu būt kādi 20 spēlētāji. Nokomplektējām pirmo izlases komandu LJM, lai LJM varētu labāk sagatavoties bija vajadzīgi pretinieki - tā arī radās LDF, LSM, LBM, IFW, VIP un citas komandas. Starp citu, liela daļa no sākotnējiem spēlētājiem joprojām spēlē. Cik daudz laika Tu pavadi spēlējot šo spēli? Cenšos vismaz pāris reizes nedēļā uzspēlēt vakara turnīros. Katrā ziņā ar treniņiem jau sen nenodarbojos.
Tu spēlē tā, lai mēģinātu visu atkost un uz rezultātu, vai spēlē sava prieka pēc? Tikai prieka pēc .. Nekad neesmu veicis nekādus pierakstus vai mēģinājies atkost spēles algoritmus – pieļauju ka uz reiz pazustu spēles prieks.
Kā ir ar reālo zemledus makšķerēšanu - vairāk ar bļitkām vai mormiškām copē? Esmu absolūts iesācējs un pagaidām visas savas zivis esmu noķēris uz mormiškām un motili. Iespējams neesmu vēl bijis pareizā laikā un vietā, lai ķertu uz bļitku
Esi makšķerējis privātos maksas dīķos? Kas tur labs ķerās un, kāds ir tas labums, ko tādās vietās var iegūt? Esmu un labprāt to arī daru, kaut arī tas ir tāds sava veida advancēts supermārketa apmeklējums – kur groza vietā ir makšķerkāts. /smaida/ Pa ceļam uz saviem laukiem ir viena ļoti smuka vieta Vaidavas krastā pie Grūbes HES ar ļoti smukām varavīksnes un dzintara forelēm. Vienīgi pārāk azartā nevar ieiet, jo zivis tur ir lielas un ātri var iecirst pamatīgu robu ģimenes budžetā. /smejās/ Pašam lielākā varavīksnes forele tur ir 2.8 kilogrami, bet tur mīt arī 4-5 kilo smagas zivis. Starp citu, tur var ķert arī ziemā – tā ka ir iespēja pamēģināt kādas ir sajūtas dzīvē , kad pieķeras Hossalaislamet cienīga RB. Adrenalīns garantēts! Pats kādus mānekļus vai barības arī esi mēģinājis taisīt? Nav nācies, vienīgi esmu atjaunojis pāris lauku mājas bēniņos atrastus diezgan pasenus rotiņus.
Labāk jūties laivā, vai krastā? Laikam jau krastā – tomēr var izlocīt kājas
Kādi vēl Tavi hobiji un aizraušanās? Joprojām ar saviem draugiem spēlējam basketbolu Dubultamatieru līgā, protams vairs ne tādā augstā līmenī un ātrumos kā kādreiz, tomēr īsti par veterāniem sevi arī vēl neuzskatām. /smaida/
Vai noķertā loma daudzums Tev ir svarīgs? Tas nav svarīgākais – galvenais ir atpūta un process. Ārpus Latvijas esi kaut kur makšķerējis? Kādi rezultāti? Kādi iespaidi? Esmu bijis, bet tie vairāk ir bijuši tādi tūrisma – plezīra braucieni. Ir makšķerēts gan Somijā, gan Atlantijas okeānā pie Kanāriju salām. Protams, gribētos pabūt Norvēģijā uz jūras copi, pēc citu iespaidiem un bildēm spriežot tas ir īsts zivju Eldorado.
Vari ieteikt kādu gardu zivju pagatavošanas recepti? Nebūšu pārāk oriģināls – ļoti pašam garšo karūsas vai karpas sautētas cepeškrāsnī saldā krējumā ar dārzeņiem. Vai ir gadījies kāds kuriozs gadījums copē, vai tāds, kas palicis atmiņā kāda iemesla pēc? Svinējām dzimšanas dienu savos laukos Kornetos. Tā kā pēc plāna bija paredzētas ar copi saistītas izklaides aizvedām draugu sievas uz foreļu dīķī, lai noķer kādu foreli pēcpusdienas grilam. Jāsaka ka abas dāmas nekad nebija turējušas rokās makšķerkātus un sākumā bija visnotaļ skeptiskas un apātiskas tās visas padarīšanas sakarā. Tā tas bija līdz pirmajai copei. Pirmais ko izdzirdēju bija spalga spiegšana – bļaušana pa visu dīķi, it kā būtu uzbrucis vismaz lācis. Pagriežos - meitene saķērusi bezriņķu makšķerkātu ar abām rokām, iespiedusi to arī starp ceļiem guļ uz muguras dīķa slīpajā nogāzē, kātu mētā no vienas puses uz otru un to visu pavada bļāvieni – Aaaaa… Palīgā…aaa . Pienācām palīgā ar uztveramo tīkliņu un kopējiem spēkiem dabūjām to zivi ārā – smuka varavīksnes forele ~ 2kilo . Pašai vaigi sarkani, acis deg, pulss tā sitās ka liekas, ka var pa gabalu dzirdēt. Varētu teikt, ka tā bija izrāde, ko par naudu nevar nopirkt tik žēl ka neiedomājos to visu nofilmēt – youtube hits būtu garantēts. /smejās/
Sacensībās nekad nav gribējis piedalīties? Esmu piedalījies darba vietas mačos karpu dīkos, pie godalgotām vietām gan netiku. Smieklīgākais, ka tajās sacensībās sieviešu konkurencē 3 vietu dabūja man sieva, kas vispār sākumā negribēja uz to pasākumu braukt.. pierunāju tika tāpēc ka bija labs laiks un teicu, ka varēs pasauļoties.. Tā nu viņas kopā ar meitu tur sauļojās.. pienācu apjautāties kā veicās, skatos a pludiņu ta vairs neredz. Prasu - Kur tavs pludiņš? Pretīm atbilde jautājums -Tiešām kur mans pludiņš?! Tā nu ar vienīgo zivi arī viņa dabūja 3. vietu un balvā diplomu un spiningu – prieks un lepnums pašai neviltots! Ko gribētos novēlēt citiem makšķerniekiem un parcopi.lv lasītājiem? Ne asakas! Ko gan vēl citu var novēlēt copmaņiem? Paldies Tev par interviju!
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
