Parcopi.lv turpina intervēt makšķerniekus un vēžotājus. Šoreiz uz jautājumiem atbild aktīvā makšķerēšanas veida un vēžošanas piekritējs Māris Paeglis
Labdien Māri, sākšu ar pierasto jautājumu - kad sāki makšķerēt? Copēt sāku, kopš sevi atceros, pāris metri garš lazdas kāts vecā tēva taisīts korķa pluds un uz grunduļiem, domāju grunduļi bija pirmās zivis, ko noķēru upē ar neviltotu prieku /smaida/. Ziemā copēt sāku gados 12, tiku provējis arī agrāk, bet tā īsti tam laikam nebiju nobriedis.
Labāk patīk makšķerēt upēs, vai ezeros? Vairāk tomēr ezeros copēju, kaut iesāku copēt upē. Upes ir gana daudz elektriķu papostītas, manuprāt. Kur bērnībā ķēru zivis uz 0.4-0-6 mm. tagad arī 0.08 nepalīdz, domāju par nelielām upēm. Šad tad arī Gaujā pacopēju, bet neteikšu, ka es tur būtu kāds specs.
Kāda makšķerēšanas veida piekritējs esi? Vairāk man spiningošana un ziemas cope pie sirds, tā sanācis, ka esmu aktīvās copes piekritējs, visu laiku jābūt darbībā man. Pacopēju jau arī ar grunteni un pludiņnieci, bet prasās pēc minūtes pārmest visu laiku /smejās/.
Kāds ir lielākais loms? Lielākais loms kilogramos vai vienas zivs svars? Ja kopējais, tad Pērnavā 54 kg. nebija kur ielikt vairāk zivis, jo laiks atļāva vēl kg. 20 noķert. Tas gan sen, vēl tajos laikos, kad Pērnavas līcī uzpircēju bija, pat ļoti daudz, un viss bija legāli, arī inspektori bieži kontrolējā atļaujas un zivju izmēru, kurš Pērnavas asarim 19 cm. Ja iet runa par spiningošanu, tad lielākā man 14 kg līdaka, pieļauju, ka galā ir bijusi lielāka, bet nemācēju izvilkt pāris reizes. Bija man tāds gadījums, man liela līdaka izleca no laivas, tikko kā iedomājos, ko ar viņu darīšu. Kā iedomājos, ka copes bodē nosvēršu un galvu iedošu, lai uztaisa trofeju, tā šamējā saprata, ka nebūs labi un katapultējās man caur padusi /smejās/. Lieki teikt, ka biju satriekts, jo tā arī nezinu svēra 12 vai 14 kg /smaida/. Tā arī līdz šim man nav nevienas galvas, kaut kā nav sanācis uztaisīt.
Iespaidīgi lomi. Zinu, ka Tu ziemā braukā uz Peipusu. Sen jau to dari un, ko Tu tur makšķerē? Uz Peipi tiešām braucu sen, ezers iepatikās ar pirmo reizi, kaut atceros pirmajā reizē man nebija vairāk par 2.5-3kg. zivju, spečuki savilka pilnas kastes un es no tā ieguvu spītu, gan es ar kādreiz tur labi saķeršu, pie sevis nodomāju. Nemaz nepagāja ilgs laiks, gadi 2-3 un ar tiem pašiem večiem jau braucu kā līdzvērtīgs copmanis. Ātri sapratu, ka nav jēgas tupēt pie viena cauruma, noskatījos uz ko citi ķer, copes tehnika kāda, auklas, sardziņi, dziļums, dribls un galvenais meklēt, meklēt un vēlreiz meklēt, kur zivtiņas atrodās, tad rezultāts neizpaliek, protams, arī bez veiksmes neiztikt. Kur tieši Peipusā Tu brauc? Principā jau paši vietu nosaukumi neko neizsaka, jāzin kur ir dziļumu maiņa, tur arī zivis grozās, tāpat jau akmeņu krāvumi kur apakšā, tie tomēr zivīm ir slēpņi, ūdens augu joslas, kaut ir reizes, kad zivis iznāk uz sēkļa ar. Vietas nav nekāds noslēpums, populārākās copmaņiem Varņa, Kallaste, Kodavere, Ranna, Omeda, Mustve, Kolkja un vēl bez nosaukuma gana daudz, kā, piemēram, pie steķa, pie akmeņiem, pagraba, pie bērza...šīs vietas daudziem neizsaka neko, bet šauram zinātāju lokam visu /smaida/.
Kas jāņem līdz? Līdz jau jāņem pirmkārt labs garīgais, silts kombinzons, rezerves- cimdi, zeķes, barotava, kompass, tārpi un iebarojamais jebkāds ar rezervi, asmeņi, telts, kādas 10 copenes, lai nav jāpārsien mormiškas. Uz ko un kā Tu tur ķer un kā ķer vietējie? Ķeru pamatā tomēr uz mormišku, jo uz bļitku neesmu vēl tāds matadors, kas vienmēr ko saķers, rīta copi parasti gan iesāku ar bļitkām, bet ne vienmēr velku tik pat raiti kā spečuki. Liela nozīme jau ir arī bļitkai, bet vēl lielāka kā māki izspēlēt viņu, ir kur tiekties vēl! /smejās/. Sāku arī uz vēdzelēm Peipī provēt ar bļitkām, pagaidām gan mega vēdzeli noķēris neesmu, Peipa rekords no pagājušā gada letiņiem pieder 8 kg monstrīga vēdzele pretī Rannai. Vietējiem no letiņu lielākās daļas atšķirās bļitku uzbūve ar ko ķer asarus, mūsu veikalu piedāvājums ir vājš, Salmo bļitkas jau labu laiku tur nerullē, arī zivīm gaume mainās, privātie taisa tādas, kuras ir krietni vien rezultatīvākas. Vai kādu bļitku meistaru vārdā var minēt? Tievās slaidās der tik pie labas copes un uz zandartu, ir izņēmumi. Pie mums labas planējošās bļitkas grūti nopirkt. Ja nav žēl padalīties ar informāciju, tad nosauc gan kādu meistaru. Labi bļitku meistari ir Vik (Viktors Tiļčiks, Kaimiņu solists) un Uldis Skujenieks uz vizuļiem viņi iegravē Viktors-VIK un Uldis- SK, abus meistarus pazīstu.
Kāds ir bijis lielākais Peipusa loms? Par lielāko lomu grūti pateikt, jo vienmēr laižu daudz ko atpakaļ, varu teikt vienu - peipim 25 kg. nav nekas īpašs, vairāk mājās neesmu vedis, sev atstāju 5-6 kg. pārējo izdalu pazīstamiem pensionāriem kuriem nav tie vieglākie laiki, kaut zivju izmērs ir sarucis, tur savilkt atrodot nedauzītu baru var arī 50+kg. Ar nosacijumu pie labas copes. Pašam ir bijis arī pāris reiz par knapam 1kg /smejās/.
Kur Latvijā kāp uz ledus? Latvijā uz ledus parasti sāku pa mazajiem mežežeriem uz pirmā ledus, fantastiski asari gadās melni kā velni, ne vienmēr, protams. Burtnieku patestēju, labi var mormenes pārbaudīt, tukšo copju procentu, lielā nozīme kāds āķis un viņa leņķis pret mormeni, asums utt. Alūksnes ezers ir viens no tiem uz kuru dodos breksi meklēt martā un aprīlī, bieži vien veiksmīgi. Uz naktscopi gan tik vienreiz biju.
Ziemā ar pludiņu esi mēģinājis? Ziemā esmu mēģinājis ar pludiņu, ļoti rūpīgi jāizsvaro, lai pie copes pludiņš apgāztos, var likt arī, lai pludiņš ir drusku zem ūdens, bet sēdēšana ar pludu man ir par garlaicīgu-esmu aktīvās copes piekritējs.
Pats ēsmas un barības arī gatavo? Vispār jau gatavoju, negribu nolikt pirktās, bet savām tomēr lielāka ticība /smaida/.
Noķertās zivis uzturā lieto? Zivis, protams, lietoju uzturā un daudz - ceptas, marinētas, žāvētas un konservos paša taisītas. Recepti kādu, gan jau kādreiz ielikšu forumā.
Kā izturies pret zivju atlaišanu? Pret zivju atlaišanu pozitīvi - iedomājies Peipī saķer 5 kg. ķīšu un tie visi pašam mājās būtu jānotīra? /smejās/ Ja nopietni atlaižu daudz, aizlaižu špiņot un no visām līdakām, ko noķeru, nepaņemu nevienu reizēm. Tāpat ziemā reizēm negribu tīrīt un metu atpakaļ visas, copi nemaz tā nenorauj atlaišana, kā tauta runā, ja iet runa par zivi līdz 200grami, ja nav galīga necope.
Zinu, ka esi arī aizrautīgs vēžotājs. Kā un kad iesāki vēžot? Vēžot man tiešām patīk, tas jau vesels rituāls, gādāt ēsmas, uzsiet un galu galā tam visam nobriest. Biju mazs sīcenis, kad sāku vēžot, izaugu pie upes, kur bija vēži un draudīgais vēža kniebiens man laikam nebija šķērslis, lai ķertu viņus./smaida/ Kādas metodes izmanto vēžojot? Ar rokām, krītiņi, murdu ar reizēm.
Vari par katru šo metodi sīkāk izstāstīt? Vēžojot ir interesanti darboties ķerot ar rokām, var pie grunts piespraust ar kociņu zivi un vēži pēc laiciņa ierodas uz mielastu, tad tik atliek veikli noķert. Krītiņiem lieku reņģi virsū, lai reņģi ātri nenoēd iesienu smalkā linumā. Kad vēzis aktīvs krītiņu jācilā bieži. Murdus gan var atļauties cilāt reti, bet tas nav tik interesanti, kaut reiz Vaidavas ezerā vienā murdiņā bija 28 gabali ielīduši, uz krītiņa lielākais ir bijis ap 15 gab pasen atpakaļ. Ceļot ārā pāris vēl nokrita tajā reizē.
Kādas ēsmas izmanto vēžu pievilināšanai? Vispār jau ņamma nr.1 skaitās varde, bet žēl nosist man viņu. A tā lieku zivs gabaliņu, pēc manas pieredzes reņģe ir man rezultatīvākā, kaut provēts ir gandrīz viss, garneles ieskaitot. Kurā Latvijas galā visbiežāk vēžo? Visbiežāk man Vidzemē ir sanācis vēžot, īpaši pieminēšanas vērts ir Vaidavas ezers, kurā biju ļoti bieži vēžot, kā arī, ļoti skaists ezers, kurš diemžēl ir no vēžiem brīvs tagad....mēris. Ķīmijas kas to lai zin.............Bet kādreiz varēja saķert skaistus vēžus, gan šaurspīļu gan platspīļu..............
Ārpus Latvijas arī ir gadījies vēžot? Ir gadījies gan, un atmiņas labas. Lieli, pat ļoti lieli vēži Ņeļidovā, startp citu Daugavas augštece, vietējie priecājās, ka ķeram vēžus, jo šie lienot tīklos un grūti izpiņķerējami. Vēžus kā likums viņi neēd, vecticībnieki šos dēvē par ragainiem velniem - čort ragatij. Ar šausmām skatījās uz mums, ka mēs šos vāram. /smaida/. Ir provēts Igauņos ar likumīgu atļauju.
Kādi bija rezultāti? Igauņos kādu labu laiciņu atpakaļ sanāca vēžot vienā ezerā, vai nu Igaunis riktīgās vietas īsti nezināja, bet nekas daudz mums tur toreiz netika. Igaunijā ar vēžiem švaki tagad, daudz kur mēris ir savu paveicis diemžēl...
Kad ir vēžu laiks, Tu tikai vēžo, jeb makšķerē arī? Protams, vēžu laikā nodarbojos ar copi pamatā, vēzis jau tomēr delikatese, ko katru dienu galdā neliksi.
Ko un kā Tu ieteiktu darīt vēžotājam-iesācējam? Iesācējam ieteiktu nebaidīties no vēža bargā izskata, jo gaļa viņam ir izteikti garda un maiga. Padoms - bāžot roku alā, kura iet uz augšu, labāk pārtraukt, var sanākt satikties ar ūdensžurku, kuras godiens ir gana stiprs, lai pārkostu nagu. Galvenais - nenest mājās vēžu mammas, kurām bērni zem ļipas, pats gan vispār platspīļu mammas neņemu, tas ir sava veida ieguldījums uz nākotni.
Labāk vēžot dienā, vai naktī? Kā kurā vietā, ir vietas, kur kāpj vēži labi pa dienu, ir kur tikai pa tumsu. Par 90 % atkarīgs no mēness fāzes un spīd mēness vai ne. Kādas ir Tavas domas par pastāvošo likumdošanu Latvijā, kas saistīta ar vēžošanu? Nu ko lai saka, pārāk gudra jau nav attiecībā uz ezeriem, kuros vēžu maz, vai nemaz, bet licenzes tirgo. Bet ir ezeri, kur viņu daudz - licenzes netirgo........... Upēs gan vismaz nevajadzētu atļaut vēžot ar valsts akceptu, tauta bez kontroles izlasīs visu līdz pēdējam, diemžēl tā ir skarba dzīves īstenība.............. Cik zinu, tad Latgalē gan situācija ar vēžu daudzumu ir ļoti laba, resursi atjaunojās+ienāk jaunās vēžu sugas no kuru invāzijas nebūs pasargāta visa Latvija, spriest par to, labi vai slikti, varēs pēc gadiem 50. Tas pats ar cilvēkiem, sapārojās pa visu pasauli. /smaida/
Ko varētu uzlabot? Uzlabot varētu visu, ieskaitot Simsona kungu Zvejas raidījumos, sēcošs ar pīpi vienmēr zobos, bišku kaitina. Ķeršana ar balansieriem aizliegta, ik pa laikam tiek izdomāta kāda dīvainība no federācijas puses............
Vari uzreiz pateikt kādu gardu vēžu pagatavošanas recepti? Pati labākā recepte ir pati vienkāršākā vēži+sāls+dilles+ biku ķimenes.
Ko gribētu novēlēt parcopi.lv lasītājiem? Lasītājiem novēlu pēc pirmajām neveiksmēm nemest plinti krūmos, censties atrast īsto copes vietu un ar meklējumiem tas izdosies.Un noķert savu sapņu zivi!
Paldies par interviju, atliek novēlēt Tev - ne, asakas! Man Aigar tie laiki ne asakas zivju jomā neiespaido jau labu laiku. Jātic galvenais sev, ka to varu, tad arī būs loms. Ne asakas Aigar! Lasītājiem ne asakas!
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
