Par sporta un ikdienas copi!
Pēc ļoti ilgas un garas pauzes, tika pieņemts lēmums atjaunot interviju sadaļu. Šoreiz parcopi.lv intervijai piekrita sporta makšķernieks un visnotaļ interesants sarunu biedrs Viktors Salimgarejevs, kurš par makšķerēšanas tēmu runā aizrautīgi un labprāt!
Sveiks Viktor, pirmais jautājums tradicionāls - kā kļuvi par makšķernieku?
Sveiks! Es pats esmu no Līvāniem un abi kopā ar bračku makšķernieka gaitas sākām bērnībā pie Dubnas upes. Paši bērnībā arī pludiņus taisījām.
Senči ierādīja makšķerēšanu?
Jā, tēvs bija diezgan aktīvs makšķernieks un vienu reizi paņēma līdz uz ezeru ar draugiem, ierādīja un aizgāja tā lieta. Tad jau paši sākām ar bračku dzīvoties gar Dubnas krastiem.
Varbūt atceries kāda bija pirmā zivs, ko noķēri?
Asaris. Maziņš. Bet smuks!
Cik noturīgs Tev makšķerēšanas hobijs ir bijis, ja skatās jau no bērnības. Ir bijuši pārtraukumi?
Bija pārtraukums. Studiju gados makšķerēšana tika atstāta novārtā.
Kad atsāki tā nopietni atkal makšķerēt?
Atsāku? Atsāku pamazām. Tas bija 1998.gads, bračka studēja tad Jelgavā un aizvilka mani uz brekšu copi uz Lielupi. Un tad tā pamazām arī atsāku un ar laiku paliku tikai pie spininga. Pludiņi, gruntenes - tas viss atkrita nost.
Tieši gribēju jautāt, kāds ir Tavs iecienītākais makšķerēšanas veids, bet jau skaidrs, ka spiningošana!
Jā, ar gruntenēm nosēdēt es nevaru, man vajag aktīvu darbību!
Vai velcēšana arī uzrunā?
Nē! Man spinings. Tieši spinings. Medību faktors tajā brīdī!
Varbūt no bērnības ir palicis atmiņā kāds piedzīvojums, kas saistās ar copi?
Jā, viens noteikti! Abi ar bračku, sīki būdami, vasarā aizgājām uz augšu pa Dubnas upi, kādus 3-5km. Ārā karstums, atpakaļ iet negribējās un skatāmies - plosts krastā! Paņēmām to plostu un laižamies lejā. Vienā brīdī tas plosts sāka naturāli grimt./smejās/
Mēs ar visām savām pīckām, zivīm un citām paunām knapi tikām krastā, bet plosts nogrima. Ne velti bija pamests, tas bija kārtīgi sapuvis!
Kādu zivi Tev vislabāk patīk ķert?
Līdakas un zandartus. Patīk ķert lielas zivis. Jo lielāka, jo labāk!/smaida/
Samu neesi mēģinājis ķert?
Nē, vēl neesmu mēģinājis, bet īstenībā gribās! Tikai vajag saprast kā viņu ar spiningu noķert, jo velcēt es negribu. Kvokot arī ne.
Kāda ir Tava attieksme pret zivju atlaišanu/paturēšanu?
Mana attieksme pret to ir tāda, ka ja mājās ir kam garšo zivis, tad viennozīmīgi vajag kaut ko aiznest arī mājās, savādāk uz copi vairāk nelaidīs. Tas tā humoram. Bet neesmu piekritējs tam, ka stiepj mājās visu atļauto normu un vēl vairāk. Paņem tik, cik var apēst vienā reizē!
Cik daudz esi makšķerējis ārpus Latvijas un kādi iespaidi?
Esmu bijis divreiz Somijā un tūlīt atkal tur brauksim.
Tātad Somija. Tā ir tā vieta, kur gribās atgriezties?
Jā! Skaista daba, zivju daudz! Kaut gan manā uzskatā ir tā, ka ja mēs nekrītam galējībās un pret zivju resursiem izturamies saimnieciski, tad pie mums potenciāls ir pat lielāks. Mums ir visi dabas apstākļi, lai tas tā būtu!
Tev ir vēl kāds hobijs, izņemot makšķerēšanu?
Kādreiz bija bezceļu braukšana - offroad. Bet makšķerēšana aizņem visu brīvo laiku un tam vairs nav laika.
Tev labāk patīk upe, vai ezers?
Upe!
Un seklums, vai dziļums?
Dažādība. Mīļākā copes vieta ir Daugava Krāslavas pusē. Krāces, straumes, dziļumi, kantis.
Kādu zivi Tu neesi noķēris, bet noteikti gribētu noķert?
Skaistu meženi!
Lielākās zivis, kādas esi noķēris?
Tādas riktīgas trofejas nav un godīgi sakot nezinu, cik varētu būt lielākā. Ir bijušas līdakas 89cm, cik smagas nezinu, jo sacensībās nesver!
Vai makšķerē arī ziemā no ledus?
Nē!
Pats savas noķertās zivis arī ēd mājās un gatavo?
Jā!
Pārejam pie sporta makšķerēšanas. Kāpēc izdomāji piedalīties makšķerēšanas sportā?
Viss sākās ar laivas iegādi. Vairākus gadus sapņoju par labu makšķerēšanas laivu, skatījos dažādus amerikāņu video un līdz radās finansiālas iespējas, tādu iegādājos tepat Latvijā.
Kā nokļuvi tieši Eboat komandā?
Iegādājoties laivu, iepazinos ar Gintu. Tā kaut kā pamazām kontaktējoties, viņš piedāvāja iemēģināt spēkus Eboat.lv komandā. Pakonsultējos ar savu brāli, viņš piekrita un tā nu abi nonācām šajā komandā.
Tad startē Tu kopā ar brāli?
Jā! Esam no bērnības sastrādājušies un nervozās situācijās nesākam kauties laivā, vai mētāt viens otram ar džiga galvām!/smejas/
Tas laivā ir svarīgi. Kā bija Alūksnes posmā, kad mums divas stundas līdz finišam vēl nebija neviena zivs un mēs tādā veidā iegāztu komandu. Bet mēs mierīgi pasēdējām, pārdomājām un atlikušajā laikā noķērām trīs līdakas!
Kādi ir kopējie iespaidi pēc pirmās pilnās aizvadītas sezonas sporta makšķerēšanā?
Tas ļoti aizrauj! Sacensību gars, azarts, kopējā atmosfēra. Krietni uzlabojās makšķerēšanas iemaņas arī ikdienas copē. Mēs ar bračku jau smējāmies, ka ikdienā neesam tā makšķerējuši kā tagad. Tagad lomi ir palikuši vairāk un labāki arī ikdienas copē. Mums ir foršs komandas kolektīvs un visi viens otru pamāca visādus copes knifus. Paldies Eboat.lv čaļiem par padomiem. Ir mainījusies domāšana un domāšanas ātrums copē. Man ļoti patīk!
Vai sporta makšķerēšana nav dikti dārga?
Ja paskatās kāds ir lielais vairums laivu, tad tā varētu domāt. Bet tas jau ir tikai komforta jautājums. Ja cilvēks var to atļauties, tad kāpēc ne? Rekur mūsu komandā Armands ar Jāni šogad iestartēja Latvijas Kausā ar piepūšamo laivu un 15z/s motoru un vinnēja Kausu. Nestes čaļi arī piepūšamajās ļoti veiksmīgi startē. Ne jau laiva ķer lomus, bet cilvēks ar savu prātu. Inventārs ir komfortam. Piemēram ar vobleriem arī ir tāda lieta. Uzskatu, ka labāk kastē sākumā ir kaut vai kādi 5-6 labi vobleri, nekā pilna kaste ar vobleriem, ar kuriem grūti noķert zivi, un tas būs naudas ziņā lētāk. Tā, ka tas dārgums ir relatīvs.
Kā uz Tavu hobiju skatās ģimene. Tas tak paņem daudz laiku. Treniņi, sacensības?
Mani ģimene atbalsta. Izturas ar sapratni. Liels paldies par pacietību.
Kā Tevi uzņēma pašā sākumā Eboat.lv komandā, kad sāki startēt?
Ļoti labi. Ļoti draudzīgs kolektīvs. Jau krietni pirms pirmā posma sākām kopējus treniņus un es sāku pielikt savās copes iemaņās. Jau pirmajos treniņos, kad ārā bija februāra mēnesis un vienā laivā redzi kā tomēr zivi var noķert, sāc saprast, ka kaut ko dari nepareizi. Un uzlabojot nedaudz spēli, var dabūt rezultātu. Ar to arī atšķiras labs sportists, ka māk noķert zivi jebkurā gadalaikā un jebkādos laika apstākļos. Šīs iemaņas ir regulāri jāattīsta un mēs to kopīgi arī darām.
Kāda ir attieksme sportistu vidē. Esat vairāk konkurenti, vai draudzīgi?
Konkurence ir, bet pa lielam visi ir ļoti draudzīgi. Protams, nav pieņemts pēc pirmās sacensību dienas kādam jautāt uz ko noķēra, kā u.t.t. Bet pēc posma var parunāt arī par to. Var teikt, ka atmosfēra ir laba un draudzīga ar veselīgu konkurenci.
Ja kāds apsver iespēju pievērsties sporta makšķerēšanai, ar ko viņam būtu jāsāk un ko Tu viņam ieteiktu?
Iesākumā pamēģināt startēt kādās nelielās sacensībās, tad var pamēģināt savus spēkus Latvijas kausa izcīņā. Un tad, ja saprot, ka tas viss patīk, tad var mēģināt startēt Latvijas čempionāta posmos.
Cik dienas trenējaties pirms posma?
Ja posms ir sestdien svētdien, tad jau trešdienā mēģinām sākt treniņus. Iespējams arī iepriekšējā nedēļas nogalē.
Treniņos atrastajās zivju vietās zivis neizķerat, bet atstājat sacensību dienai?
Tieši tā! Sacensību dienā jau ir jābūt gatavam plānam, kur ir tās potenciālās vietas kur braukt. Nevar būt tā, ka sacensību dienā tikai sāk domāt, kur lai vispār to zivi meklē.
Kādi ir nākotnes plāni pašam un komandai?
Turpināt tādā pašā sastāvā un ne sliktāk kā šajā gadā. Kopīgi uzlabot mūsu copes prasmes un būt konkurētspējīgi. Augt, strādāt un pilnveidoties!
Sacensību laikā kādus mānekļus un kādu spiningošanas metodi Tu visbiežāk izmanto?
Uz līdakām voblerus, uz asariem mikrodžigu. Man vismīļākie ir vobleri.
Pats labāk jūties sacensību dienā, vai ikdienas copē/treņinos?
Nav īpaša starpība. Sacensību dienā ir neliels, bet patīkams satraukums! Vislielākā mandrāža bija Latvijas kausā pēc pirmās dienas. Bijām trešajā vietā pēc pirmās dienas. Vieglāk ir otrajā dienā startēt, ja esi kaut kur pa vidu. Otrajā sacensību dienā mēs to vienu līdaku noķērām 5min pirms sacensību beigām. Tas bija nedaudz satraucoši, bet jāstrādā ir līdz pēdējai minūtei!
Tas pa lielam viss, ko es gribēju Tev jautāt, varbūt pats vēlies ko piebilst?
Gribēju piebilst par sacensībām. Ja ir vēlme, tad nākat un piedalieties. Nav tie visi veči tur no citas planētas. Tās lielās laivas, lai nevienu nebiedē. Piemērs ir jau pieminētie Jānis ar Armandu, Neste komanda.
Paldies Tev Viktor par interviju un, lai izdodas iecerētais!
Paldies. Atā!
|