Par ikdienas copi, organizatoriskiem jautājumiem un daudz ko citu!

Turpinām ar interviju sadaļu. Šoreiz saruna Ar Carnikavas Makšķerēšanas skolas pārstāvi, Carnikavas Domes deputātu, vienkārši labu cilvēku un aizrautīgu makšķernieku - Eduardu Burģeli, kurš par copes tēmām runā daudz un ļoti interesanti.
 

Kā Tu kļuvi par makšķernieku?
Laikam kā visi. Bērnībā mani onkulis ņēma uz copi. Dzīvojām mēs tolaik Krimuldas rajonā, netālu no Turaidas pils. Tur bija izrakts kolhoza dīķis, kurā bija ielaistas karpas. Tur bija arī karūsas un līņi. Man tolaik bija kādi 5-6gadi un ķēru es ar bambusa kātu un pludiņmakšķeri. Toreiz arī noķēru savu pirmo karpu, kas varēja būt kādi 2-3kg, bet tad likās vienkārši milzīga! Vēl netālu bija tāds kā purvs, kurā varēja atvilkties mazās karūsiņas pat uz pliku āķi. Vēl bērnībā bija posms, kad dzīvoju Ukrainā un Azova jūrā ķēru bullīšus, kā arī melorācijas upēs(tur nav grāvji, bet tiešām kā upes) "tolstalobikus". Tā arī sākās manas makšķernieka gaitas.

Vai atceries savu pirmo noķerto zivi?
Jā, pirmā zivs bija karūsa! Savādāk jau nevarēja būt, jo bērnībā man apkārt bija daudz ūdeņu, kuros bija daudz karūsu.

Varbūt ir palicis atmiņā kāds piedzīvojums no bērnības copes?
Man joprojām ir nedaudz bail no visādiem čūskveidīgajiem un gadījās tā, ka bērnībā kādā siltā vasaras vakarā aizgājām ar krusttēvu ķert karūsas tajā purva ezeriņā. Karūsiņas ķērās viena pēc otras, bet vienā momentā man uzsēdās kaut kas liels. Pretojās jau nu dikti. Saprašana tolaik nekāda, tāpēc vilku ar spēku un tā arī izrāvu no ūdens - melnu čūsku! Protams, ka tas bija zutis, man tolaik likās, ka čūska! Es no bailēm kā rāvu makšķeri uz augšu, tā tas zutis uzkārās blakus esošajā bērza zarā un raustījās kā traks. Es no bailēm biju stīvs un labi, ka biju ar krusttēvu, kurš palīdzēja man to zivi noņemt no zara un āķa un pēc tam mājās bija lieliskas vakariņas.

Makšķerē visu laiku, vai ir bijuši pārtraukumi?
No bērnības, līdz kādiem 20gadiem, es aizrāvos ar makšķerēšanu ļoti nopietni un pārsvarā makšķerēju ar spiningu. Tad sekoja iesaukums Padomju armijā, kurā tomēr nedienēju, jo pirms paša zvēresta visi baltieši tika atsaukti. Pēc tam iestājos jūrskolā un septiņus gadus gāju jūrā. Tajā laikā cope iekšējos ūdeņos man gandrīz nebija, bija tikai jūras cope. Bet pavisam pārtraucis copēt neesmu nekad!

Kāds ir Tavs iecienītākais makšķerēšanas veids?
Tu zini, es pavisam nesen, pats sev, uzdevu tieši šādu pašu jautājumu. Analizējot šo jautājumu, es nonācu pie tā, ka manām copēm ir ļoti sezonāls raksturs. Ziemā man pārsvarā ir bļitkošana. Ar mormišku arī copēju, bet pārsvarā tomēr bļitkoju. Agrais pavasaris viennozīmīgi ir fīderis, tuvāk vasarai tas ir pludiņš. Pati vasara ir 50/50 spinings un fīderis. Uz rudeni atkal lielāks pārsvars aiziet uz fīderi.

Kuru zivi ķer vislabprātāk?
Laikam līnis. Līņu cope ir tā, kas dod ļoti lielu gandarījumu! Fīdermakšķerēšanā tas ir breksis. Gribās noķert lielo! Vēl varu minēt zandartu. Patīk zandartu cope gan uz spiningu, gan grunteni.

Kāda ir Tava attieksme pret zivju paturēšanu/atlaišanu?
Man pašam zivs nav mērķis makšķerēšanā, tāpēc ļoti daudz laižu vaļā zivis. Es varu savilkt pilnu "sačoku" ar zivīm, uztaisīt bildi un visas palaist vaļā. Parasti nelaižu vaļā asarus, lielos brekšus un līņus.

Tev labāk patīk ezers, vai upe?
Ja ar pludiņu, tad ezers. Ja cope ar fīderi, vai spiningu - tad labāk patīk upe!

Kādi vēl Tev ir hobiji?
Nezinu, vai tas ir hobijs, bet ir sanācis tā, ka organizēju dažādus pasākumus un man par pārsteigumu, tas man ļoti patīk. Es iesaistos visādos sociālajos pasākumos.  Esmu strādājis arī ar bērniem skolas pulciņā. Sacensības divreiz gadā jau organizēju 4gadus pēc kārtas.

Kādu zivi Tu neesi noķēris, bet labprāt noķertu?
Neesmu noķēris lasi. To gribētu noķert. Alatu neesmu noķēris. Gribētu noķert foreli dabiskos apstākļos.
Kur Tu gribētu pamakšķerēt, ja Tev būtu tāda iespēja?
Būtu interesanti aizbraukt uz Karēliju, varbūt uz to pašu Zviedriju. Bet arī Latvijā daudz vietu, kur vēl neesmu bijis, kur labprāt aizbrauktu. Viens no sapņiem, ko gribās realizēt - ir nobrauciens ar laivām, nedēļas garumā, pa Gauju no augšas. No Gaujienas.

Cik lielas ir Tavas lielākās zivis, ko esi noķēris?
Lielākā līdaka ir 7.3kg, tepat Ķīšezerā. Zandarts Daugavā 3.8kg. Asaris 1.2kg. Breksis lielākais ap 2kg, līnis 2.5kg

Pats sevis ķertās zivis mājās arī gatavo?
Jā, ja zivis paturu, tad pats arī gatavoju.

Vari uz sitienu ieteikt kādu garšīgu recepti?
Man ļoti patīk "Zandarts kažokā". No zandarta uztaisa fileju, bet filejai jābūt ar ādu. Pēc tam fileju sagriež vairākos gabalos. Tad uz filejas gabaliem uzber sāli un piparus un atliek malā, lai "iemarinējās" uz kādām 15minūtēm. Kamēr marinējās, tikmēr gatavo kažoku. Ņem burkānus un sīpolus, sīpolu sagriež, burkānu sarīvē un visu apcep sviestā uz pannas. Sviestu liek daudz. Pēc tam uz tīras un labi uzkarsētas pannas, uzlej olīveļļu, tad liek zandarta filejas gabalus, ar ādu uz leju un cep tikai no vienas puses. Kad āda paliek zeltaini kraukšķīga, tad zandartu pārliek uz cepešpannu. Pārklāj fileju ar burkānu slāni, tad ar sīpolu slāni, tad uzlej nedaudz majonēzi un uzrīvē Čedaras sieru pa virsu. Liek visu cepeškrāsnī 180grādos uz 15minūtēm. Sanāk ļoti sulīgi, jo zivs gatavojās no vienas puses un pēc tam zivs mitrumam neļauj izgarot kažoks.

Kas priekš Tevi ir makšķerēšana? Hobijs, dzīvesveids, atpūta, sports?
Laikam sanāk, ka makšķerēšana ir tāds kā izvēlēts dzīvesveids. Katra makšķerēšana priekš manis, tas ir eksperiments. Divu vienādu copju nebūs, pat vienā un tajā pašā vietā, tāpēc vienmēr jābūt gatavam eksperimentēt.

Kura ir mīļākā ūdenstilpne?
Nav tādas. Lielāko tiesu copēju Gaujā un tur man būs priekšrocības pret citu makšķernieku, jo tā sanāk kā mājas upe. Bet ļoti patīk arī citi ūdeņi. Tā pati Venta pavasarī, arī Salaca.

Kā pret Tavu makšķerēšanas hobiju attiecas ģimene?
Nav nekādu problēmu. Sieva atbalsta un bieži vien braucam kopā uz atpūtu. Vienīgi meita pārdzīvo, kad braucu uz nakts copi, vai kaut kur prom. Negrib īsti laist prom no mājas.

Kā radās doma dibināt Carnikavas makšķerēšanas skolu?
Īsais variants ir tāds, ka pati doma dibināt biedrību bija jau sekas tam, kas notika pirms tam. A pirms tam bija jau organizētas vairākas sacensības Carnikavas novadā un ko mani aicināja Carnikavas sporta centra šefs Roberts Raimo. Pirmajās sacensībās savācās ap 40dalībniekiem.  Pēc kāda laika zvanīja man Jānis Muciņš, mēs tad vēl nebijām tik labi pazīstami un piedāvāja satikties parunāt. Vēlāk viņš atbrauca pie manis uz darbu un piedāvāja taisīt biedrību. Tas bija sākums Carnikavas Makšķerēšanas skolas dibināšanai.

Kādi īsumā ir biedrības mērķi un nākotnes plāni?
Tie mērķi ir vairāki. Svarīgākais laikam ir izglītot cilvēkus copes jomā. Svarīgi, lai apkārt būtu tīra un patīkama vide, lai makšķernieki nepiesārņo apkārtni un negrābj visu pēc kārtas, ko var noķert. Tāpēc svarīgi, lai arī parastie svētdienas makšķernieki būtu izglītoti, zinoši un kārtīgi.

Biedrības rīkotās sacensības ir vairāk sporta makšķerniekiem, vai ierindas copmaņiem?
Gan, gan. Vairāk laikam ierindas copmaņiem, bet mūsu sacensībās piedalās arī sporta makšķernieki un tā ir lieliska iespēja no viņiem pamācīties. Sacensībās notiek pieredžu apmaiņa un iegūst visi makšķernieki priekš sevis jaunas idejas.

Kādi makšķernieki Carnikavas makšķerēšanas biedrības biedri? Tie ir vairāk sporta copmaņi, parasti copmaņi u.t.t.
Vidējais biedrības biedrs, tā nosacīti, tas būs vīrietis, kuram patīk ikdienas makšķerēšana. Mums nosacīti biedri sadalās divos grupējumos. Vieni ir nosacīti universāļi, kas copē ar dažādām copes metodēm. Pie šiem pieskaitu arī sevi es. Otrs nosacītais grupējums ir izteiktāki spiningotāji. Kopā esam 15biedri un vēl tikpat pietuvinātu cilvēku, plus mūsu sadarbības partneri un atbalstītāji.

Gaujā arī liek nēģu murdus, tur viss ir kārtībā?
Tā diemžēl ir ļoti aktuāla problēma visā valstī. Es ļoti atbalstu to, ko dara Arvis pašlaik. Tieši Carnikavā mums tā problēma ir nedaudz cita, bet zvejnieki reizēm tāpat ir negodprātīgi. Diemžēl mūsdienu zvejnieki ir atkāpušies no tiem principiem, kas vēsturiski ir veidojuši zvejniecību kā arodu. Vecie zvejnieki arī ir šausmās par to, kas notiek pašlaik.

Ko Jums(Carnikavas makšķerēšanas skolai) varētu novēlēt?
Mums ir vairāki mērķi, plāni un idejas. Varētu novēlēt, lai ieplānotais realizējās. Viena no idejām ir tāda, ka varbūt varētu noorganizēt sacensības spiningošanā no laivām. Tur savu atbalstu arī izteica Gints Zeiļa no eboat.lv un iespējams šogad sanāks ko tādu noorganizēt.

Tad to arī novēlu. Varbūt vari ko novēlēt parcopi.lv portāla lasītājiem?
Turpināt tieši tādā pašā garā. Man patīk, ka jūsu portālā var nepiespiesti parunāt ar makšķerniekiem un tajā pašā laikā portālā var atrast daudz noderīgu materiālu par copi. Patīk arī Tavi veidotie video. Turpiniet tik tādā pašā garā un novēlu, lai ir portālam nāk klāt daudz aktīvu un noderīgu lietotāju.

Paldies Tev par interviju!
Paldies Tev!

Eduards runā tik aizraujoši un interesanti, bet intervijas formāts ir ierobežots. Tāpēc, kam ir tāda interese, parcopi.lv piedāvā iespēju noklausīties interviju ar Eduardu pilnā apjomā. Intervijā plaši par sacensībām, dalīšanos pieredzē, copes mērķiem, mūsdienu zvejniekiem, īpatnībām domes darbā, Carnikavas makšķerēšanas skolu.

>>>Intervija pilnā apjomā!<<<