Parcopi.lv turpina intervēt. Šoreiz mūsu intervējamais ir šīs vietnes neoficiālā klubiņa biedrs Jānis Ješauskis. Jānim ļoti patīk makšķerēt un patīk to darīt labā kompānijā, vai ģimenes lokā.
Sveiks! Sākšu tradicionāli - kā kļuvi par makšķernieku un kur uzsāki savas
makšķernieka gaitas? Esmu dzimis Iecavā, arī makšķerēt sāku tepat Iecavas upītē. Tajā visā mani ievilka tēvs, kurš nu jau makšķerē citos ūdeņos. Esmu viņam par to ļoti pateicīgs, jo nevaru iedomāties vēl ko jaukāku par makšķerēšanu. Arī savam dēlam iedevu makšķeri rokā, kad viņam bija 9gadi un kopš tās reizes arī viņš „saslima” ar šo nodarbi. Arī lomi bieži vien ir labāki nekā skolotājam. Cik gados pats sāku makšķerēt īsti vairs neatceros, bet liekas kādi 7-8 gadi man toreiz bija. Nekādu īpašo zivju jau mums te Iecavas upītē nav, reti gadās BINGO. Tādēļ tēvs bieži ņēma mani līdzi uz kādu ezeru vai Lielupi. Braucām ar motociklu „Panonija” ar blakusvāģi, bieži ar nakšņošanu, tas bij super. 80-90tajos gados jau piebraukt pie ūdeņiem nebija nekādu problēmu. Tagad tas viss ir savādāk, bieži gadās aizbraukt uz jau zināmu vietu un vairs nekā, pa ziemu jau ieborēts stabs uz ceļa, vai kāda zīme, kas norāda, ka ir privātīpašums. Vai vēl trakāk, ka suņi zirga augumā sāk riepas kost.
Kurš makšķerēšanas veids Tevi visvairāk aizrauj? Patīk spiningot, pasēdēt ar pludiņu. Pēdējos gados vairāk esmu pievērsies gruntsmakšķerēšanai Lielupē un Daugavā. Vēdzeļošana naktīs pie ugunskura, labā kompānijā, tas vispār ir vienreizēji. Tā īsti nevaru izcelt vienu veidu. Ar mušiņmakšķerēšanu gan esmu uz Jūs. Katrā ir kaut kas tāds, kas nav citā... Laikam esmu visu veidu piekritējs. Kādu makšķeri paķert no makšķeru plaukta noteiktajā dienā, taisoties uz copi, bieži nosaka laika apstākļi.
Labāk jūties pie ezera vai pie upes? Upes tomēr patīk labāk kā ezeri, nepatīk ja pludiņš stāv uz vietas, tas liekas vairāk garlaicīgi. Ērtāk Tev ir copēt no laivas, vai no krasta? No laivas vairāk darbojos ar špini, jo no krasta biežāk nākas zaudēt kādu iemīļotu mānekli. Ar pludiņu gan vairāk staigāju pa krastu Kāds ir Tavs lielākais loms? Ar lomu lielumu gan padižoties vēl nevaru, ir bijusi līdaka uz 2 kilo, vēdzelas ap kilo, bet viss jau vēl priekšā. Manējā vēl aug (smaida)
Ar vēžošanu arī nodarbojies? Esmu ķēris vēžus bērnībā kopā ar tēvu, vēlāk kad mācijos Viesītē, bieži gājām uz ezeru vēžot ar kursa biedriem. Bet tā vairāk bija kā mukšana no mācību stundām. (smejās) Nopietnāk tam arī nav sanācis pievērsties. Tev ir kāda iecienītākā ūdenstilpne? Par ūdens tilpnēm runājot, jāsaka tā īsti nevaru nevienu izcelt, patīk meklēt jaunas vietas, kurās vēl nav būts. Tad vienmēr liekas, ka nu šeit ir jābūt tai lielākajai mūža zivei.
Kā tavuprāt būtu jāsakārto makšķerēšanas un vēžošanas jautājumi, lai nebūtu bardaks uz ūdeņiem un, lai par katru makšķerēšanas reizi arī nebūtu jāmaksā, tas ir, lai paliktu publiskas ūdenstilpnes? Nu par šo jautājumu ir grūti ko spriest. Protams, publiskiem ūdeņiem ir jābūt, bet es visā šajā lietā cenšos daudz neiebraukt, ceru ka viss kas notiek, notiek uz labu!
Kāds ir tavs viedoklis par zvejniecību iekšējos ūdeņos un maluzvejniecību? Maluzvejniekus gan vajadzētu sodīt pēc iespējas stingrāk. Nelegālie tīkli spiningojot reizēm sabojā omu visai dienai. Un kur vēl visi ”elektrības meistari” tos pašus vajadzētu ar elektrību patirināt.
Pats aizrādi, ja redzi, ka kāds liek nelegālu tīklu? Pašam nav nācies pieķert nevienu, bet nu noteikti aizrādītu, vai zvanītu inspektoriem. Nezinu, protams, kāds būtu gala iznākums, jo tādās reizēs arī var aiziet līdz dūru vicināšanai. Liekās, ka maliķi palikuši nekaunīgāki kā agrāk, neskatoties uz to, ka pārkāpumu sodi ir ļoti bargi. Kur parasti makšķerē ziemas sezonā? O, ziemas cops, tas ir forši. Ar to sāku nodarboties kādus gadus 20 atpakaļ. Agrāk vairāk tika sēdēts Mūsā, Mēmelē, pēdējos gados Lielupē, Svētē, Jelgavas apkārtnē. Gadās pasēdēt arī Iecavas upītē, arī šeit var tikt pie labiem lomiem. Bieži aizbraucu uz Vecumniekiem asaru medībās. Ar lielu nepacietību gaidu katru gadu salakas, patīk man tā gurķu smaka. (smaida) Vairāk darbojies ar mormiškām, vai bļitkām? Vairāk darbojos ar mormiškām, bet patīk arī ar bļitkiņu izčamdīt bedrītes. Šad tad ķeru arī ar balansieri, labi lomi bijuši Buļļupē uz zandartiem. Kāds ir lielākais loms ziemā? Ziemā laikam lielākais loms ir bijis Breksis nepilni 2 kilo. Atceros, ka copes biedrs ilgi nomocijās ar vergu, lai to brīnumu varētu izdabūt uz ledus. Mugura bija slapja gan no piepūles, gan uztraukuma.
Ziemā no ledus ar pludiņu uz brekšiem esi sēdējis? Uz brekšiem nē, bet uz raudiņām gan. Vairāk gan patīk tomēr ar triceklīti pielaust to zivtiņu, nu, bet ir reizes, kad tu vari tirināt savu tārpiņu kā vēlies - neņem! Kā ielaid ar pludiņu, tā tas process aiziet.
Uz Peipusu esi bijis ziemā? Un vispār ārpus Latvijas esi makšķerējis? Esmu bijis sen atpakaļ Lietuvā, bet diemžēl vairāk arī nav sanācis būt ārpus LV robežām. Atklāti sakot arī nekur citur īpaši nevelk, jo arī šeit pie mums vēl ir skaistas vietas un smukas zivis.
Pats barības un mānekļus arī gatavo? Patīk eksperimentēt? Agrāk barības maisīju tikai pats, tagad gan veikalā viss jau ir gatavs līdz ar to vairs nav tādas nepieciešamības, nopērku gatavu. Bieži gan pielieku vēl šo to klāt, paeksperimentēju. Īpaši gan neesmu novērojis, ka tas man vairāk aktivizētu kādas zivs copi, bet barības apjoms gan dubultojas un tas arī pie mūsu cenām nav maz (smaida). Mīklu, mannā gan gatavoju pats, jo reizēm šī piedāvātā bumbiņa palīdz tikt pie teicamiem lomiem. Mānekļus pats negatavoju, esmu kausējis kādu laiciņu atpakaļ plastmasas mormiškas dažādās krāsās – vimbām. Lējis svinu parastajās karotēs – vēdzelēm. Vairs gan nesanāk tik daudz tā laika noņemties ar to visu. Pastāsti kādu kuriozu gadījumu, kas gadījies makšķerējot? Kuriozs gadījums varētu būt tas, kā man pīles izjauca copi Mūsā. Biju atradis vienīgo normālo pieeju pie upes, kur var ērti iekārtoties uz copi, jo gar visu krastu bija tikai vieni krūmi un zāle pāri galvai. Kārtīgi iebaroju, vieta tiešām jauka mazs līcītis, gar straumes maliņu pludinot ilgi nebija jāgaida arī pirmās zivis. Nepagāja ne pusstunda, kad uzrodās ciemiņi ap 20 pīlēm. Nezinu, kas viņām iepatikās vai arī kaitināja, bet manam pludiņam mieru nelika. Turpmākā cope arī beidzās, tā īsti nesākoties. Kā pludiņš ūdenī tā šīs šim virsū. Mētāju visu, kas bij pa rokai, bet prom dabūt viņas neizdevās, stundu nocīnijos, sapratu kurš uzvarējis un devos projām. Žēl vairāk bija izbarotās barības. Tādu normālu vietu, kur tikt pie ūdens, arī vairs neatradu.
Tev ir kādi hobiji, izņemot makšķerēšanu? Jā protams, izņemot makšķerēšanu vēl hobijs ir bļitkošana.(smejās) Tev ir kāda zivju suga, kuru ķer labprātāk par citām? Tie varētu būt brekši, līdakas vasarā. Ziemā sanāk vairāk pameklēt asarus, ar nepacietību vienmēr gaidu salakas. Ja tev būtu iespēja aizbraukt uz jebkuru vietu pasaulē un tur makšķerēt, kur tu vēlētos aizbraukt? Es pat nezinu neesmu par to domājis. Varētu noķert kādu haizivi Taizemē.(smaida)
Kāda ir tava attieksme pret zivju atlaišanu? Protams ka pozitīva, arī pats to bieži pielietoju. Uzturā zivis lietoju maz. Vairāk aizrauj tas cīniņš ar viņu un, ja vēl vari to zivi atlaist, tas jau ir dubultpatīkami. Ir jau, protams izņēmumi, kad jāpatur i kaķim, i zivju zupai, tad protams paturu ar likumu noteiktajās robežās. Vai daudz ir zivju sugu, kuras tu vēl neesi ķēris? Neesmu ķēris lašus, kaut kā nav sanācis. Kāda ir iecienītākā ēsma, ko likt uz āķa? Visbiežāk laikam tomēr izmantoju baltos nu, bet te jau atkal katrai zivij vajadzīgs savs, tā kā tas ir atkarīgs parasti ko esi sadomājis ķert. Nu cik esmu novērojis, tad vasarā vairāk spiežu uz grūbu, balto, mannā, slieku, bet ziemas periodā vairāk pielietoju motili un baltos.
Kāds ir iemīļotākais spiningošanas veids un kādi mānekļi vislabāk patīk? Spiningoju laikam visbiežāk ar šūpiņiem un vobleriem. Daudzi gan jau man nepiekritīs, bet man mīļākie ir tieši šūpiņi, ar tiem man lomi vienmēr bijuši labāki, varbūt, ka tas ir tikai pieradums vēl no copes pirmsākumiem.
Atceries kāda bija pirmā zivs, ko noķēri? Tie bija grunduļi, ja kas vienkārši sviestā cepti ļoti garšīgi Vai esi piedalījies kādās makšķerēšanas sacensībās? Neesmu piedalījies, bet pēdējā laikā par to esmu bieži domājis, ne jau protams, lai vinnētu(smaida). Bet, lai izjustu to atmosfēru. Vairāk man patīk mierīga cope, sacensībās jau obligāti neiztikt bez stresa, atrām darbībām. Vairāk uzskatu, ka esmu, kā saka, svētdienas makšķernieks. Patīk to procesu nesasteigt un pīckot labā kompānijā. Patīkami vienmēr ir izbraukt pie ūdeņiem kopā ar ģimeni.
Labāk patīk copēt, kad ūdeņi ir atklāti, vai kad tos klāj ledus? Nu šeit nevaru pateikt, pavasarī gaidu, kad izies pēdējais ledus, lai var vilkt ārā noputējušās garās makšķeres. Rudenī atkal jau gribās, lai ātrā uzsalst pirmais ledutiņš un tad prom uz asariem.
Vai labprāt dalies ar citiem ar savu pieredzi un zināšanām? Protams, liels prieks, ja varu kādam dot kādu noderīgu padomu. Vairāk to padomu protams ir ticis dēlam (Je6kam). Bet patīk uzklausīt un mācīties ar vien no citiem, jo zināšanu par copi laikam nekad nevar uzkrāt par daudz un nekad nezināsi visu Pats zivis lieto uzturā? Lietoju, bet esmu diezgan izvēlīgs. Lietoju pārsvarā tikai svaigi ķertās un mājā ceptās vai kūpinātās. Negaršo ēdieni kur klāt ir siļķe, kā arī nēģiem saku – nē! Nu reizēm var apēst kādu lašmaizīti jautrā kompānijā. Pie ūdeņiem uz ugunskura vārīta zivju zupa, kā teiktu šefpavārs M. Rītiņs: Kas var būt labāks par šo! (smejas)
Vai vari ieteikt kādu zivju pagatavošanas recepti? Vēdzeles gulašs – Vēdzelei novelk ādu, izņem asaku sagriež gabaliņos un viegli apcep kopā ar sagrieztiem 2. sīpoliem. Tad pielej nedaudz ūdeni, pieliek tomātu biezeni piparus, sāli un sautē min 20. Tad pieliek 2ēd.k. krējuma, lauru lapu vēl pasautē 5min. Un gulašs gatavs, garšīgi ar kartupeļu biezputru. Labu apetīti! Ko Tu gribētu novēlēt citiem parcopi.lv lasītājiem? Visiem, protams, ne asakas! Ja ir kāds(-a), kas zivis ķēris tikai uz virtuālā PP2 ledus, novēlu to prieku neliegt sev un izbaudīt kā tad tas viss notiek realitātē uz Daugavas vai Lielupes ūdeņiem – nenožēlosiet. Varbūt tieši šopavasar jūs izviksiet to lielāko un skaistāko. Es arī viņu vēl meklēšu!(smaida) Paldies Tev par interviju! Un Tev Aigar paldies par jauko „parcopi.lv” vietni!
Panonija bija labais mocis Atceros Aigaram vienu brīdi tāds bija 1963.gada modelis. Bieži vien, kad to piekurbulēja, tad uz motora izcēlās ugunsgrēks Bet intervija laba, J0nim tiešām - ne, asakas! P.S. Tikai ne PP2, kad spēlē pret VIP
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
Atceros Aigaram vienu brīdi tāds bija 1963.gada modelis. Bieži vien, kad to piekurbulēja, tad uz motora izcēlās ugunsgrēks 
