Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Lietotāja vārds:
Parole:
Kategorijas
Intervijas [15]
Copes kalendārs
Vietnes draugi
Statistika
Online kopā: 2
Viesi: 2
Lietotāji: 0
Sākums » Faili » Intervijas

Makšķerēšana kā vislabākā atpūta
26.12.2011, 21:43

Makšķerēšana kā atpūta

Nu jau ilgu laiku nav bijusi neviena jauna intervija, tāpēc tika nolemts to izlabot. Ziemassvētkus pavadīju kopā ar brāli un izmantojām brīdi, lai parunātu par copi. Šoreiz parcopi.lv intervē Raimondu Garo, kuram makšķerēšana šķiet pati labākā atpūta.

Kā Tu kļuvi par makšķernieku?
Kļūt par makšķernieku man bija lemts kļūt jau brīdī, kad piedzimu, jo mans tēvs bija un vēl arvien ir kaislīgs makšķernieks un tas bija neizbēgami, ka jau no agras bērnības tēvs sāka mani pieradināt pie zivju makšķerēšanas.

Kas bija tas, dēļ kā šī nodarbe bērnībā iepatikās?
Laikam jau tas, ka jau no agras bērnības iepatikās azarts par to, izdosies pārspēt viltībā zivi un to izvilkt vai nē. Tieši tas azarts aizrāva un aizrauj vēl arvien.

Kāds makšķerēšanas veids ir sirdij tuvākais?
Tādi ir divi – pludiņmakšķerēšana un spiningošana. Bieži vien tos kombinēju kopā – no rīta pasēžu ar pludiņu, vēlāk spiningoju.

Kādas zivs sugas Tev vislabāk patīk noķert?
Makšķerējot ar pludiņmakšķeri, vislabāk patīk ķert līņus. Spēcīga, viltīga zivs, kuru pieveikt vienmēr sagādā lielu prieku.  Prieku sagādā arī lielās karūsas, kuras arī ir spēcīgas un to izvilkšana vienmēr sagādā prieku. No plēsīgajām zivīm patīk līdakas, jo tās bieži cīnās līdz pēdējam un pat ieliktas laivā, mēģina vēl iekost pirkstā. /smejās/

Pastāsti kādu interesantu atgadījumu no copes.
Atmiņā palicis viens atgadījums no jaunības dienām. 90to gadu vidū man Ķīsītī bija divas iecienītas vietas, kurās ķēru karūsas. Kādu dienu aizgājām copēt draugu bariņā ar 3 laivām. Iepeldot ezerā, sadalijāmies uz 3 dažādām vietām. Viena no laivām aizpeldēja uz vienu no manām iecienītajām vietām. Pēkšņi pa visu ezeru atskanēja uz to vietu aizbraukušo draugu bļāviens (toreiz jau mobilo telefonu vēl nebija ne man, ne draugiem) – Raimi, tavā vietā jau sēž citi copmaņi! Pēc brītiņa skatos – tie copmaņi, kas sēdēja tajā vietā, jau pilnā sparā ļoti sparīgi airējas prom. Tā arī līdz šim brīdim nesaprotu – aizairējās tāpēc, ka ieraudzīja 3 laivās jauniešu baru un, iespējams, nobijās, ka sāks izteikt kaut kādus pārmetumus par to, aizņēmuši „Raimja” vietu vai arī vienkārši aizbrauca prom, jo tur tajā reizē neķērās.

Ir kāds atgadījums, kas spilgti palicis atmiņā?
Bērnībā dažas reizes pa vasaru skolas brīvdienu laikā braucām uz Krievijas Kaukāza daļu Soču apkārtnē. Tur ir pilsēta – Hadiženska, kur dzīvoja mana tēva radi. Netālu no pilsētas ir upe – Pšiš. Upe bija strauja kalnu upe, kurai vietām bija bedres. Kopā ar tēvu bieži gājām makšķerēt zivis uz vienu no tādām bedrēm. Ceļš uz šo bedri veda gar vienu nelielu aizu, kurai apakšā tecēja šī upe. Un vienu dienu, atgriežoties no copes, un palūkojoties uz upi, mums ar tēvu atkārās žokļi. Pie pašas ūdens virsmas „sauļojās” simtiem sapalu. No augšas grūti bija noteikt viņu faktiskos izmērus, taču izskatijās viņi patiesi iespaidīgi – daži man toreiz rādijās pat teju metru gari. Skats, ko redzēju toreiz, atmiņa iespiedies uz visiem laikiem un nekur citur vairs šādu skatu redzējis neesmu.

Kur Tu gribētu pamakšķerēt, kur vēl neesi bijis?
Noteikti vēlētos pamakšķerēt Krievijas tālo austrumu upēs.

Kā attiecies pret zivju atlaišanu?
Pret zivju atlaišanu attiecos visnotaļ pozitīvi. Ja esmu saķēris lomu, kas man un manai ģimenei būs pietiekams vienām brangām pusdienām, zivis, kas pieķeras virs šīs normas, tiek atlaistas. Galvenais, manuprāt, nav atnest lomu mājās, bet gan pieveikt to zivi.

Kā skaties uz faktu, ka zvejnieki grib tikt iekšējos ūdeņos?
Zvejnieki, manuprāt, ir pārāk alkatīgi. Ja viņus ielaist iekšējos ūdeņos, makšķerniekiem ātri vien sāks pietrūkt normālu lomu. Jau tā iekšējos ūdeņus bieži „izslauc” maluzvejnieki ar saviem nelikumīgajiem tīkliem. Pats bieži makšķerēju Ventā un tur nelikumīgo tīklu ir pietiekami. Arī tad, kad viesojos Rīgā un aizeju uz veco labo Ķīsīti, bieži vien spiningojot iemetu vizuli tīklā.

Kādi ir tavi vaļasprieki bez makšķerēšanas?
Bez makšķerēšanas patīk arī ceļot, vienkārši atpūsties pie ūdeņiem, kā arī apdāvināt savus dēlus.

Kādā no makšķerēšanas veidiem jūties spēcīgāks, kā citos?
Visspēcīgāk jūtos pludiņmakšķerēšanā. Taču arī ar spiningu jūtos pietiekami drošs, ka bez loma nez vai palikšu.

Tev labāk patīk makšķerēt ezeros vai upēs?
Te nu viennozīmīgi varu teikt, ka dodu priekšroku ezeriem. Kaut pēdējos 7 gadus biežāk sanāk makšķerēt upē (Ventā), ezeru cope man tomēr vienmēr patīk labāk – iespējams, tāpēc, ka jau no bērnības esmu aktīvi copējis Rīgas un pierīgas ezeros (Ķīsīti, Juglā, Lilastē, Dūņezerā, Umītī, Vecgaugavā).

Kādu zivi Tu nekad neesi noķēris, bet noteikti to gribētu izdarīt?
Pavisam noteikti vēlētos izvilkt samu. Pagaidām nekad neesmu mēģinājis to noķert, taču mērķis ir kādu reizi pamēģināt izvilkt no ūdens arī vareno ūsaini.

Kas Tev ir makšķerēšana? Tā ir iespēja pabūt vienam, kopā ar draugiem, atslēgšanās no ārpausaules, vai viss kopā?
Makšķerēšana – tā man, pirmkārt, ir visu atpūtu atpūta. Makškerējot laiks paskrien tik ātri kā nekur citur. Liekas, tikko esi atnācis uz copi un skat, jau pusdienlaiks. /smaida/

Kādas emocijas Tevi pārņem, kad pieķerās liela zivs?
Pirmā doma pēc tā, kas iešaujas prātā pēc tā, kad sajūti lielo pretestību otrā galā – IR!!! Adrenalīns sit augstu vilni un tur tevi sasprindzinājumā līdz brīdim, kad lielā zivs ir „ķeselē”. Ir arī otrs variants – kad lielā zivs aiziet. Par tām emocijām, kad pārņem pēc lielās zivs noraušanās, nav jēgas stāstīt – katrs makšķernieks tādas ir izbaudījis un labi zina, ka dažkārt dreb pat rokas no lielā uztraukuma.

Vai atceries kāda bija pirmā zivs, ko noķēri?
Jā, pirmā zivs man vienmēr paliks atmiņā. Jo tā vēl arvien ir mana mīļākā zivs – asaris.

Tev ir kāda ūdenstilpne, kura Tev ir ļoti tuva, vai kā citādi īpaša?
Man kā jau dzimušam rīdziniekam mīļākais ir vecais labais Ķīsītis. Vieta, kur Ķīsītī ietek Mīlgrāvja kanāls un pa kādam kilometram uz katru pusi no tās ietekas viss ir izvagots krustām šķērsām un ir zināmas praktiski visas vietas. Katrā no šīm vietām ir pielietojama sava taktika un ķerās dažādu sugu zivis.  Ar nožēlu jāatzīst, ka pateicoties nelegālajiem tīklu licējiem no vienas patiesa labas karūsu vietas karūsas ir pazudušas, kaut pirms tam tur varēja izvilkt pa 8-10 karūsām vienas rīta copes laikā un visas bija 600-1200 gramu smagas.

Ko Tu vari īsumā pastāstīt pa tādām ūdenstilpnēm kā Ķīšezers, Vecdaugava, Venta un Būšnieku ezers? Kādi ir Tavi novērojumi?
Viltnieks! Viegli jau bija paredzēt, ka uzdosi jautājumus tieši par šiem ezeriem, jo zināji tak, ka tieši šajos es makšķerēju visbiežāk. Par Ķīsīti esmu jau pieminējis iepriekšējās atbildēs. Īsumā – ezers, kurā var izvilkt praktiski jebkuru zivi, ieskaitot samu (to, ka ir arī sami, pats redzēju, kad bedrē pie Snikeru salas tika izvilkts ar 5 kg smags samiņš). Ezers, kurā mājo smuki brekši, karūsas, zandarti, līdakas un agrāk gadījās arī pa kādam smukam ālantam Mīlgrāvja kanālā. Cope Ķīsītī ir ļoti atkarīga no vēja virziena un spēka. Pie spēcīga ziemeļu vēja Vecmīlgrāvja pusē Ķīsītī ir ļoti maz vietu, kur var pacopēt. Vecdaugavā ir ļoti daudz izteiktu ruduļu vietu. Un tajās savukārt bieži sēž arī līdakas. Copējot Vecdaugavā, vienmēr copēju uz divām makšķerēm – vienu uz pludiņu, ar kuru copēju iebarotā vietā un otra uz dzivo zivteli, kas iemesta krietni tālu no iebarotās vietas. Venta ir upe, kurā zivju ir ļoti daudz, taču tur ir jāmāk atrast zivis un pat tad, ja atrodi, tās ir jāmāk izvilkt. Ja izdodas atkost īstās copes noslēpumus – labs loms ir garantēts. Ja neizdodas – krastā var atbraukt ar tukšu ķeseli. Par Bušnieku ezeru – tas ir sekls lagūnas tipa ezers, kurā visvairāk ir asarīšu un raudu, kas ir ezera pamatiemītnieces. Raudas tur ir ļoti pieklājīga izmēra – 300-400 gramīgas raudas ir teju standarta izmērs iebarotā vietā. Asarīši arī gadās līdz 500g smagi. Ir diezgan daudz līdaku, taču laikam neesmu atradis īstās vietas, jo visas, izņemot vienu, ir bijušas zemmēri un tika svinīgi amnestētas.  Taču, ja ir vēlme saķert asaru „armiju” vai raudu armiju – Bušnieki ir īstais ezers, kur to darīt.

Vai pats barības un mānekļus arī gatavo?
Barību biežāk gatavoju pats. Pirms tam iepērku visādus komponentus, kurus izmantoju barības pagatavošanai un tad nu pats arī to visu gatavoju. Savukārt mānekļus pats negatavoju, izmantoju pirktos vai arī sava brāļa pagatavotos, jo brālis gan mīl eksperimentēt un ik pa laikam man piegādā pašgatavotu mānekļu kaudzīti.

Nekad nav gribējies piedalīties kādās makšķerēšanas sacensībās?
Īstajās nē, taču katru trešdienu piedalos virtuālās ziemas makšķerēšanas simulatora PROPILKKI 2 Latvijas komandu čempionāta sacensībās. /smaida/

Kādas ir tavas lielākās zivis, ko esi noķēris?

Ja ņem globāli, tad tādu īstu trofeju manā rīcībā nav. Laikam esmu tas makšķernieks, kura lielākās zivis vēl arvien kaut kur peld. Vidējie modeļi, kas gadās, ir parasti standarta 2-3kg smagi un lielākie spītigi turpina nelīst manā ķeselē. Nu un tie, kas ir bijuši virs 2 kg – tās ir līdakas, 1x bija tāds līnis un breksis, daži zuši un laikam arī viss...

Pastāsti par savu lielo lomu Mežaparkā, kuru Tev sanāca noslīcināt? Cik no bērnības atceros, tad tiešām zivis bija lielas un daudz.
Eh, jau pagājuši tik daudz gadi un vēl joprojām, to atceroties, sirds sāp... Tas notika 80to gadu beigās. Bija vasaras dienas un ar tēvu un brāli aizgājām pacopēt uz Mežaparku. Tēvam bija līdzi vienvietīgā piepūšanā gumijas laiva, kuru viņš iedeva man, bet pats ar manu brāli palika copēt no krasta. Iepeldēju un noenkurojos ūdenszālēs. Atradu smuku lodziņu apmēram 1x2 metri starp ūdenszālēm un iemetu tur pludiņu. Jau pēc dažām sekundēm sekoja cope un tad spēcīga pretošanās. Pēc kāda laika laivā spirinājās ap 600 gramu liela rauda. Nākamajā metienā tai klāt pievienojās ap 600 gramu liels breksītis. Kādu 20 min laikā savilku raudas, brekšus un ruduļus, kopā laikam kādus 10 gab, visi 600-800g smagi. Cope pārstāja, aizpeldēju krastā uzēst un padzerties, tad atkal iepeldēju turpat. Zivju ķeseli piesēju pie laivas borta. Tajā brīdī garām pagāja izklaides kuģītis, kas kursēja uz Mežaparku. Noķēru ruduli ap 300 gramiem, gribēju ielikt ķeselē un... ķeseles vairs nebija!!! Tā bija atsējusies no viļņošanās, kuru sacēla kuģītis no noslīka... Varat iedomāties tos puņķus un asaras, kad 11 gadīgs puišelis, kas noķēris mūža lielāko lomu, to pats arī noslīcina. Kreņķi bija bez gala.

No ledus arī patīk makšķerēt?
Tā pa īstam pieķerties zemledus makšķerēšanai nav sanācis. Dažas reizes esmu „pablēņojies” un viss. Ir doma pieķerties tai lietai pa īstam, taču pagaidām tas viss ir ideju līmenī.

Esi mēģinājis arī vēžot?
Vēžot nav sanācis un kaut kā arī nav vēlēšanās, pietiek man ar zivīm.

Kā skaties uz to, ka grib ieviest papildus licencētās makšķerēšanas vietas, pie tam tādās upēs, kā Gauja?
Ja no tās naudas, ko iegūtu par licencēm, tiktu arī reāls labums, piemēram, Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei, lai tā var palielināt personālu un sekmīgāk apkarot „maliķus”, tad raudzītos pozitīvi. Bet tā neredzu nekādu jēgu, izņemot to, ka tiks piepildītas dažas kabatas.

Kā pret makšķerēšanu izturas ģimene? Sieva tak agrāk arī makšķerēja? Bērnus radināsi makšķerēt?
Agrāk, kamēr nebija bērnu, sieva copēja diezgan aktīvi kopā ar mani. Cēlās 2 pa nakti, raka tārpus, jauca barību un bija aktīva copmane. Parādijās bērni un copes aktivitātes noklusa.  Bērnus radinu pie copēšanas jau kopš brīža, kad tie sāka staigāt. Ar sievu braucam sauļoties, bet paņemu līdzi vienu teleskopu un nedaudz mīklas. Sieva un bērni sauļojas, es ik pa laikam izvelku pa kādai baltajai zivtelei. Bērni par katru priecājas un nes uz ķeseli. Šogad vecākais (4 gadus vecs) jau saka man – tēti, es pats gribu noķert zivtiņu, dod man pamēģināt. Protams, iedevu. Noķēra vienu, otru, trešo  un skat, negrib vairs man dod pīcku, sak, pats ķeršu. /smaida/ Nākamgad plānoju jau paņemt viņu līdzi uz īstu copi, redzēs, vai patiks celties agri no rīta, lai iet copēt.

Vai paša noķertās zivis arī ēd? Kuras Tav garšo vislabāk un kā pagatavotas?

Pats ēdu tikai tās zivis, kurās maz asaku. Tātad – principā tikai asarus./smaida/ Vēl, protams, garšo zandarti, līņi, līdakas, taču asaris tomēr visus sit pušu. Vislabāk garšo ceptas zivis.

Paldies Tev par interviju, ko Tu gribētu novēlēt šajā svētku laikā citiem portāla lasītājiem?
Vēlos visiem novēlēt daudz prieka, veselības un mīlestības nākamajā gadā un, protams, ne asakas uz ūdeņiem.

Kategorija: Intervijas | Pievienoja: parcopi | Birkas: Spiningošana, pludiņmakšķerēšana, Intervija
Skatījumu skaits: 2837 | Lejuplāžu skaits: 0 | Komentāri: 6 | Reitings: 5.0/1
Komentāru kopskaits: 6
6 Babūns   (16.01.2012 15:12)
ja

5 Alberts   (28.12.2011 01:22)
Super intervija! ja

4 Zorro   (27.12.2011 23:30)
Šķiet pozitīvs cilvēks! ja

3 kreisais   (27.12.2011 22:29)
Forša intervija! hello
Man arī ir sanācis labu lomu nogremdēt :(

2 Zivnovs   (27.12.2011 17:53)
...."Tā arī līdz šim brīdim nesaprotu – aizairējās tāpēc, ka ieraudzīja 3 laivās jauniešu baru un, iespējams, nobijās, ka sāks izteikt kaut kādus pārmetumus par to, aizņēmuši „Raimja” vietu vai arī vienkārši aizbrauca prom, jo tur tajā reizē neķērās...." nirga
Laba intervija ja

1 Johnny_Bravo   (27.12.2011 17:17)
Pozitīva intervija! ja
Ne asakas Raimondam! fish

Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Partneris
Profils
Viesis!

Jūsu vārds: Viesis
Jūs atrodaties šeit: -dienas
IP:54.225.57.89
Vietnes draugi
https://www.facebook.com/eboatfishingteam/?ref=page_internal
http://eboat.lv/lv/
Draugu vietne
http://www.vesturesklubs.lv/
Reklāma
http://parcopi.lv/index/reklamas_izcenojumi/0-50
Ne, asakas! ;)

Copyright Parcopi.lv © 2009


Epasts: parcopi@parcopi.lv