Kā jau solīts, parcopi.lv turpina iesākto un turpina intervēt makšķerniekus un vēžotājus.

Šoreiz mūsu intervējamā ir makšķerniece Jolita Šteina no Kurzemes puses.

Labdien Jolita! Sākšu tradicionāli, kā un kad sāki makšķerēt?

Labdien! Oi, pat nezinu cik tieši gadu bija, bet atceros, ka braucu līdzi papiņam laivā. Vairāk atceros to, kā tas viss notikās un ar ko makšķerēju, un kas ķērās. /smaida/

 

Kas tad ķērās? Un ar ko sāki makšķerēt - kādu makšķeri?

Atceros, ka tos par asariem sauca. Makšķere man bija lokans koks kam piesieta žilka un āķis. Papiņam gan bija kārtīgākas makšķeres, pat vairākas, bet es ar savējo saķēru daudz vairāk nekā viņš. Viņa makšķeri neņēmu, tāpēc, ka bija bail, ka nesalaužu kaut ko. /smaida/

 

Iesācēja veiksme? Cik tad lieli pirmie lomi bija?

Nekādi dižie jau nebija, bet prieks bija tāpat.

Tagad makšķerēt dodies viena, vai kompānijā?

Mani vienu nelaiž, jo tad nevar mājās sagaidīt, jo vasarā man patīk sēdēt pie ūdens līdz vēlai naktij. Un tagad arī puika brauc līdzi, šad un tad aizlaižos arī bez viņa, jo viņš lielu dumpi taisa.

Tātad mazo ar radini pie makšķerēšanas? Viņam patīk?

Nezinu vai to varētu par radināšanu saukt, bet nu jā, mājās tak vienu neatstās. Un tagad īstais laiks līdzi ņemt, kamēr nav citas intereses galvā (meitenes). /ķiķina/ Laikam, jau patīk, jo sakrāto naudiņu copes veikalos tērē.

 

Rīki gan jau ar tagad ir labāki, kā iesākot makšķerēšanas gaitas? Puikam arī esi kādus makšķerrīkus iegādājusies?

Droši vien, ka rīki labāki, bet vai lomi no tiem rīkiem labāki-diez vai... Jā, puikam ar savas copenes un sava rīku kaste.

Kur labprātāk makšķerē? Ezeros, vai upēs?

Patīk gan ezeri, gan upes. Rindas upe, Venta-šīs saucu par savējām./smaida/ Un ezeri-Usmas ezers, bet pārējie ezeriņi tādi mazāk zināmi citiem- Klāņu ezers, Garezers.

 

Tātad pārsvarā makšķerē Kurzemes pusē?

Jā, citur man nepatīk. Ir būts arī Latgales pusē, bet nē, man labāk mājās patīk. Vienīgais loms, kas bijis aizbraucot citur, ir mazās karpiņas Rūjienā maksas dīķī. Un citā izbraukumā uz Latgali nepaveicās ar rīta copi, bijām pie Rukšona ezera, bet migla bija tāda, ka makšķeres kātam galu redzēt nevarēja...

 

Esi kāda konkrēta makšķerēšanas veida piekritēja?

Nē, man patīk gan pludiņš, gan spinings un pēdējos gadus arī ziemas makšķerēšana. Gruntsmakšķerēšana man kaut kā nepatīk, nekad nevaru laikā piecirst, sanāk nogulēt, vai par ātru. Ar grunteni tikai jūrā butēs.

 

Tātad ar zemledus makšķerēšanu arī nodarbojies? Kādi šogad lomi, kad beidzot atkal ir laba ziema?

Šoziem vēl nav būts tā nopietni uz ledus, ziemā man patīk Ventā stintes ķert, citas zivis man nepatīk ķert, man tā raustīšana nepatīk un aukstums ar ne. Uz stintēm feini, tik iemet āķi, noliec makšķeri un gaidi kad galā bumbulīts pats sāks raustīties.

Par cik jau zināju, ka jūrā ķer butes, tad gribēju šo to sīkāk pajautāt. Pastāsti, kad viņas jūrā sāk ķerties? Ar kādu aprīkojumu? Uz ko? Cik tālu jāmet no krasta? Iebarot vajag? Un labāk saulaina mierīga diena, vai vējaina un apmākusies? Cerams, par daudz uzreiz jautājumus neuzdevu?

Runājot par butēm jūrā, tad man pagājušogad tikai tādi vērā ņemami lomi ir bijuši, jo līdz šim kaut kā, nebija ķērušās man tās plekstes.

Ķerties viņas sāk, kaut kur, augustā un līdz pat vēlam rudenim. Augustā viņas sāk nākt tuvāk pie krasta un tāpēc var reizēm tīri feini saķert. Augustā  tā mazāk, bet kad laiks paliek vēsāks, pat varētu teikt, ka auksts, tad bez butēm no jūras copes pārbraukt mājās ir praktiski neiespējami.

Nekas īpašs aprīkojumā nav vajadzīgs, es parastās pludiņmakšķeres pārtaisu par gruntenēm. Veikalā ir nopērkamas arī dažnedažadas sistēmas jūras copei, bet man tās nepatīk un neizmantoju.

Jāmet tik tālu, cik var aizmest, bet ja sanāk trāpīt uz sēkļa un tālāk nevar, tad labāk pietīt, lai sanāk dziļumā starp sēkļiem. Bet tas arī ne vienmēr, reizēm gadās, ka uz sēkļa pieķerās pa kādai smukai butei. Vārdsakot, vajag pameklēt kur viņas ir. Uz āķa liek garneli, vai brētliņu (rengju) izgrieztu fileju.

 

Cik garas pavadiņas liec un cik lielus āķus?

Āķi ir speciāli, kas domāti butēm, tie ir garāki par parastajiem līdzīgi zušu āķiem un arī vairāki veidi un lielumi, galvenais lai būtu atskabargas, ne tāpēc, lai bute labāk piekostos, bet tad ēsma labāk turas uz āķa. Butēm ir tā, ka viņas ļoti ierij, ka laukā nevar dabūt. Pavadiņas apmēram 15-20cm.

Skaidrs. Jāiebaro nav?

Par iebarošanu neesmu aizdomājusies, bet laikam jau ne. Iedomājies, cik tas izmaksātu, ja iebarotu ar garnelēm? /ķiķina/

 

Paturpinot par barībām, pati gatavo barības? (Ne jau butēm, protams).

Reizēm sanāk arī pašai ko uzmeistarot, bet ne pārāk bieži.

 

Tevi uz ūdens citi makšķernieki nemēdz pamācīt, par cik esi sieviete?

Nē, nav bijis tā, ka kāds gribētu ko mācīt. Makšķerniecies jau diezgan daudz sastopamas.

 

Kāda ir Tava attieksme pret zivju atlaišanu?

Bez atlaišanas jau nekā neiztikt, zivis ļoti bieži atlaižu. Upes un ezera zivis praktiski nekad neņemu uz mājām, pa retam tik kādu līdaku.

 

Pati zivis lieto uzturā?

Jā, lietoju un diezgan daudz.

 

Varbūt vari ieteikt kādu recepti?

Tādas īpašas receptes nav. No līdakām taisu mērci. Baigi piņķerīgi tas nākas, bet rezultāts labs, tādā ziņā labs, ka nav neviena asaka. Svaigu līdaku mazliet iemērc verdošā ūdenī, bet nevar par daudz, jo tad tā garša mainās un vairāk pēc vārītas pēc tam garšo. Pēc izmērcēšanas verdošā ūdenī, attīra to gaļu no asakām. Tad sagriež mazos gabaliņos un tālāk cep un taisa kā maltās gaļas mērci, klāt vēl dillītes pašās beigās un gatavs!

 

Paldies! Kāda ir iecienītākā ēsma, kad ķer uz pludiņu?

Zemes, mēslu tārpi.

 

Ar spiningu, kāda tipa mānekļi ir iecienītākie?

Spiningam mānekļi mainās, kad tikko sāku spiningot tad izmantoju tikai gumijas zivtiņas, un labākās bija lielās baltās ar sarkanu astes galu. Bet tagad vairāk šūpiņi.

 

Ar velci arī nodarbojies?

Jā, sanāk arī pavelcēt, ne tā speciāli braucu velcēt, bet ja sanāk paairēt uz citu vietu, tad vienmēr iemetu./smaida/

 

Tev ir svarīgs pats copes process, vai loms?

Man svarīgs pats process, patīk būt pie ūdeņiem, it sevišķi vasarā, kad silts un feins laiks./smaida/

 

Noķert lielo zivi nav svarīgi?

Nekad jau nebraucu uz copi ar domu noķert kādu dižu zivi, bet kad sanāk noķert, tad jau, protams, ka tas prieks ir. Vai tas svarīgi vai nē, to grūti pateikt, bet laikam jau nē. Tas svarīgums šajā ziņā ir tādā mērā, ka iedod to stimulu copēt vēl un vēl.

 

Labi, paldies Tev par interviju un veltīto laiku. Ne, asakas Tev turpmāk. Ko Tu, noslēdzot interviju, gribētu novēlēt parcopi.lv lasītājiem?

Hmm, es pat nezinu ko copmaņiem varētu vēlēt, laikam jau ko vienmēr "Ne asakas"