Vakar kārtējo reizi pabiju kopā ar vienu copmaņu kompāniju Peipusa plašumos.Laiciņš gan nebija no patīkamajiem lietus un vējš var teikt visu dienu.Rīts iesākās ar zivju meklēšanu 8km,zivis ķērās gandrīz kātrā izurbtajā caurumā,bet tik tas izmērs mani nepriecēja.Pēc kādas 1,5 stundas izdevās atrast vienu vietu ,kur pieteicās daži smukāki asari un pa kādai raudai.Tāpēc nolēmu ka uzsliešu savu plēves maisu tur un copēšu tur ,jo īpaši vairs negribējās ne kur skriet un meklēt,jo biju jau diezgan izmircis,tā arī visu dienu pavadiju pie tā alinģa ik pa laikam piebarojot ar motili.Ķērās praktiski visu dienu ,vienīgi ap pustdiens laiku bija apmēram uz 1,5 stundu iestājies klusums.Kopumā izdevās pa visu dienu salasīt 9,5kg zivju,lielākie bija divi ašuki pa 300g un viena rauda 350g.Visas zivis noķēru uz palielas svina mormiškas,kuru eksperimenta kārtā biju nokrāsojis ar nagu laku ķiršu krāsā,jo cik palasu tad daudzi saka ,ka Peipī zīvīm tā nokrāsa patīk.Kopumā labi pavadīta diena Peipusa plašumos.
Pa skaisto! Es gan martā ceru aizbraukt pirmo reizi mūžā
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Zivinens sēž bez neta. Pa Peipi arī, ik pa laikam, padzīvojās. Piedāvāja mēneša beigās braukt, bet man laikam nesanāks
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien pabiju Peipusa ezerā,ar mērķi saķert raudas voblai.Bijām uz 6km ,no paša rīta kaut kā nevarēju uzziet zivi,visur kur tik ieurbj tā mazais asars galā.Tad vienu caurumu pamēģināju iebarot ar mannu kas lēnām bira lejā un pēc kāda brīža ik pa laikam pieteicās raudai,tā arī visu dienu nosēdēju pie tā cauruma.Viss labāk raudas ņema no 13.00-15.30 un tad kā ar nazi nogrieza,bet bija ar pietiekami pievilkts 12kg.Cilvēku uz ezera man liekas bija miljons,braukšana gan pa ezeru ir laba,kā pa galdu.Kārtējā foršā pavadītā diena uz Peipusa ezera.
Tikko no copes,sezona priekš manis noslēgta veiksmīgi,nedaudz apēsts cepums Uldeena superīgajā kompānijā un lieliski pavadīts laiks šodien.Nav spēka ko vairāk uzrakstīt jo pirksti tādi jokaini. Rīt ko vairāk uzrakstīšu
Tikko zvanīja Zivinens. Šonedēļ noslēgs sezonu Peipī. Pie Varņas raudas tagad tā dullas ķeroties, bet divas labas plaisas arī parādījušās. Viens Mercedes Sprinter jau esot zem ūdens, labi ka mantas un paši veseli. Kaut kā tā ar to Igauniju tagad
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tad jau rītvakar uzrakstīšu ,kā būs gājis. 
