Tas bija parasts sestdienas rīts..Nozvanīja modinātāis-tik ļoti negribās celties,ir taču vēl tik agrs...Bet lielais loms tak negaidīs,nākas celties un vārīt kafiju...Tā,mantas visas mašīnā,kafija izdzerta,laiva gaida...Braucu...Laiks ir skaists...Debesis skaidras..vējiņs knapi jūtams...ūdens mierīgs..Laiva līgani šūpojas uz ūdens, kamēr airēju līdz savai iemīļotai vietai.Nu tā,vieta atrasta,enkurs iemests,ņemu rokās spiningu un mērķēju kaut-kur tuvāk niedrēm...Vienu reizi,otru,trešo...nekā..Nomainu mānekli,metu atkal-JĀ! kaut-kas beidzot ir! Piecērtu Velku Spriežot pēc saliekta kāta- diezgan pasmags izskatās...pievelku tuvāk-tā taču smuka līdaka! Bet viņa nemaz nedomā padoties...Vienam tomer nemaz tik viegli nav dabūt āra no ūdens šādu skaistuli-nākas kārtīgi pacīnīties! Laiks liekas velkas tik ilgi līdz brīdim,kamer dabuju šo laivā! Rokas trīc...uz pieres sviedru lāses...Nu tagad var nomērīt-izrādijās uz šo brīdi man personīgais rekords-93cm un 5100kg! Nu tagad var mierīgi braukt krastā savakt pārinieku, kurš noguleja rīta copi un mēginat vēl ko pievilināt...
Nu tad beidzot saņēmos uzskricelēt citu stāstu,veselu nedēļu vecu.pabeidzis šepti,lieku plecos savu veco,nobružāto mugursomu un slāju gar Lielo upi uz tālo kordonu,kur iepriekšējā reizē paveicās izvilkt smuku vietējo pannenieku un piedzīvot vēl dažus interesantus momentus.Tvisteru armadu atstāju mašīnā,lai nerastos kārdinājums aizrauties atvēlētajās pāris stundās ar kautkādiem mistiskiem eksperimentiem.Vietiņa gana interesanta,laba bedrīte,stāvs krasts,kas virs ūdens paceļas divu metru augstumā ar lēpeņu joslu priekšā un niedrāju abās pusēs.Dziļumu bombardēšana augļus nav nesusi,tāpēc šoreiz ar 75mm gummi dauzu gar krasta kanti.Kreisā puse klusē un vienā no metieniem čakārnī patur vienu gumiju.Neko darīt,sienu jaunu un taustos labās puses virzienā.Piemeklēju pleķīti,lai varētu novilkt maksimāli tuvu niedrājam.Pirmais metiens slīpi pār, kanti apmēram 6m no niedrāja.Gumija vēl grimst kad seko uzsitiens,noreaģēju laicīgi,jūtu ka galā ņiprs līdaciņš,kurš nebūt nevēlas tikt izvilkts un taisnā ceļā slepē uz niedrāju.Jūtu ziepes būs,jau tā pavadiņas nav, vēl pa niedrēm būs jābakstās.Nav variantu,izmainīt trajektoriju nu nekādi nespēju...,metru no niedrāja aukla atslabst.Nokoda,ņea,izmantoja otro izdevību un pati nokratījās.Pusplikā mugura svilst,jo pēc iemetiena notupjoties būšu pieskāries nātrēm.Nez vai otru reizi ņems ar?Iemetu gar pašu niedrāju,kur tad tu man paliki,niedrājā vai aizgāji atpakaļ?Gummi sasniedz nosprukšanas vietu,ups...zaceps.Galā maktens zars,kurš gabaliņu pavilkts pats atāķējas.Aizrāvie s nebiju jutis,ka svilst ne tikai mugura uzmetu aci pār muguru,nātru tak te nav,paskatos zem kājām,johaidī.....pamatīgs sarkano skudru saiets un es tieši pa vidu..Vieta izčakarēta,bet ko iztaustīt vēl būtu gana.Pasperu dažus soļus sāņus.Vē... te vēl melnās arī ir,metu somu plecos un pikts dodos uz tuvāko ierobu niedrājā.Niedres pāri galvai,atvēzēties īsti nav kur.Azarts dara savu un loģiski ka pirmais metiens seko iepriekšējās vietas virzienā Gumija aizskarot niedru galus tomēr veiksmīgi aizlido vēlamaja virzienā No gremdēju,ietinu vienu reizi,otru..,trešo.....zaceps,automātiski piecērtu.Zaceps lēnām padodas.Auklas otra galā kaut kas viegli uztricina,oho, būšu tomēr kaut ko noķēris?Trīsas vairāk nejūtu,laikam nospruka...nē tomēr vēl uztricina ašuks ar zāļu kušķi ?Atslepējot zacepu jau netālu no krasta,seko maktens rāviens,spole griezīgi notarkšķ,seko neliela pauzīte,rāvienu apstādinājis ripā salīkušais kāts,seko otrs rāviens vēl spēcīgāks neka pirmais,bremze tarksķ,papildus jau griežu spoli,jo mans "zaceps" ieņēmis kursu paralēli krastam ieņem kursu uz niedrāju ierobam otrā pusē...Nē tikai ne to,rauj viņu piķis,piegriežu bremzi un mēģinu "zacepu" pagriezt prom.Ir nomests pa bremzēm uzveļ kūleni,ūdenī nospīd dzelteni sāni....lapps līdaķis.Piegrieztā bremze nedaudz savu funkciju vēl pilda.Pļaujot jau tā retās lēpes līdaķis iešķūrē skujveidīgā zāļu čupā.Nu ir atkal ziepes,kušķis pusotru metru no krasta ,līdaķim ačeles aizsegtas un šams nekust ne no vietas.Nav variantu, riekstiņus slapināt negribas,negaidīs tak kamēr šis atgūs spēkus....Lai būtu kā būdams,paļaujos uz Viepļa gādātās auklas stiprību un zobus sakodis velku krastā,gluži kā bērnībā ,atkāpjoties,jo uz sāniem 2,7m garajam kātam nav.Čupa padodas,līdaķis ar attapies noškurina savu acu aizsegu.Galva jau pieduras krastam ,un...līdaķis vnoškurinās, mana gummi pa gaisu.... Līdaķis pagriežas pret upi un sastingst,es arī..domās jau esmu pamājis ar rociņu,tomēr attopos pirmais un samērcējis kājas,veikli piespiežu līdaķi aiz skausta pie grunts.līdaķis lokās kā zutis,tomēr divos piegājieno man izdodas pārgrūzt šo pār krasta nogāzi pļaviņā.Stabils divnieks.Pārbraucot mājās nomēru-74cm un vienīgie svaru vērotāju svari uzrāda 2,9kg.Tīri laba piezveja neveiksmīgai asaru copei.. Pirmo reizi man ir trāpijusies līdaka,kura nav spējusi izmantot tik daudz iespēju izvairīties no pannas.Toties man-"haļava" drūmākā .
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Var jau maksimālo punktu ražu savākt ar aprakstu Zivs svars nav galvenais šajā konkursā, tā ir tikai daļa no uzdevuma
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
12cm garš 
No gremdēju,ietinu vienu reizi,otru..,trešo.....zaceps,automātiski piecērtu.Zaceps lēnām padodas.Auklas otra galā kaut kas viegli uztricina,oho, būšu tomēr kaut ko noķēris?Trīsas vairāk nejūtu,laikam nospruka...nē tomēr vēl uztricina ašuks ar zāļu kušķi ?Atslepējot zacepu jau netālu no krasta,seko maktens rāviens,spole griezīgi notarkšķ,seko neliela pauzīte,rāvienu apstādinājis ripā salīkušais kāts,seko otrs rāviens vēl spēcīgāks neka pirmais,bremze tarksķ,papildus jau griežu spoli,jo mans "zaceps" ieņēmis kursu paralēli krastam ieņem kursu uz niedrāju ierobam otrā pusē...Nē tikai ne to,rauj viņu piķis,piegriežu bremzi un mēģinu "zacepu" pagriezt prom.Ir nomests pa bremzēm uzveļ kūleni,ūdenī nospīd dzelteni sāni....lapps līdaķis.Piegrieztā bremze nedaudz savu funkciju vēl pilda.Pļaujot jau tā retās lēpes līdaķis iešķūrē skujveidīgā zāļu čupā.Nu ir atkal ziepes,kušķis pusotru metru no krasta ,līdaķim ačeles aizsegtas un šams nekust ne no vietas.Nav variantu, riekstiņus slapināt negribas,negaidīs tak kamēr šis atgūs spēkus....Lai būtu kā būdams,paļaujos uz Viepļa gādātās auklas stiprību un zobus sakodis velku krastā,gluži kā bērnībā ,atkāpjoties,jo uz sāniem 2,7m garajam kātam nav.Čupa padodas,līdaķis ar attapies noškurina savu acu aizsegu.Galva jau pieduras krastam ,un...līdaķis vnoškurinās, mana gummi pa gaisu.... 
