Jā, īpašnieki ir nomainījušies, to no Volvo uzzināju. Iemeslus nezinu! Tādi būs diplomi, vēl tikai nezinu vai krāsaini, vai melnbalti...
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ehh, līdz pēdējam nezināju, kā man ar laikiem viss sazīmēsies, bet nu būs jānovēl labi pakost, biki pacopēt un visiem svētdien atgriezties Pats no rīta kaut kur mazliet ieskriešu žanīti apraudzīt un biki vēlāk būs jādodās uz LV otru galu..
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Mantu, kā vienmēr, vesels lērums - bet esmu sapakojies un tūlīt startēšu prom. Lai mums tur viss izdodas!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šogad salidojums atkal pulcēja nelielu skaitu dalībnieku, bet viss noritēja ļoti interesantā un draudzīgā atmosfērā, kā jau vienmēr! Piektdienas vakarā sākumā ieradāmies divatā ar Borodu, pēc tam piebrauca arī Imants. Domājām, ka pirmajā vakarā trijatā arī būsim, bet nedaudz vēlāk pārsteigumu sarūpēja Poga, kura kopā ar draudzeni Lindu un viņas mazo meitu ieradās arī jau piektdienas vakarā. Piektdien vakarā necopējām, vienīgi Boroda nedaudz pacopēja un iebaroja sev vietu no laipas. Kamēr iekārtojāmies, uzcēlām teltis, tikmēr jau ar tumsa tuvojās. Pagatavojām vakariņas(forele bija garšīga, lai gan vizuāli labi neizskatījās), padiskutējām par augsti intelektuālām tēmām un devāmies pie miera. Protams, ka mēs ar Imantu pēdējie. Sestdienas rītā atbrauca J0nis ar Je6ku un tagad salidojums pa īstam varēja sākties. Un sākās tas ar ļoti striktām sacensībām, kuras pazīstamas ar savu bargo nolikumu. Jāsaka ka zivis sacensību laikā praktiski necieta. Uz spiningu necope, no krasta ķērās mazās un tās pašas reti. Bet bija jautri. Tagad arī zinu, kāpēc runā, ka sievietes uz klāja nes neveiksmi. Pārbaudīju to arī uz savas ādas, sīkumos neiedziļināšos, bet tā ir! Pēc mačiem vienkārši pačillojām saulē. Kurš peldējās, kas copēja, kas ēda. Tuvāk vakaram pavadījām meitenes, kuras devās uz mājām, bet paši turpinājām risināt svarīgas tēmas. Vēl tuvāk vakaram ielaidāmies trijatā ar laiviņu - J0nis, Je6ka un es. Lieki teikt, ka tas bija bezjēdzīgi. Sestdienas vakars noslēdzās sestdienā, bet tuvu svētdienai. Svētdien pirmais augšā bija Imants un mēģināja kaut ko ar fīderi noķert rīta stundās, bet cope bija švaka, zivju izmērs arī. Pamazām visi izlīda no savām migām un teltis jau ar uzreiz vāca nost. J0nis pagatavoja super gardu zupu uz ugunskura, par ko viņam liels paldies. Pēc brokastīm, laidāmies atkal uz copi. J0nis ar Je6ku laivā un es ar Imantu laivā. Uz mikrodžigu noķēru trīs asarus. Viens pavisam mazs, divi ok. Tad laivas pustukšais borts jau signalizēja, lai mēs ar Imantu braucam krastā. No krasta turpinājām copi. Imants pārsvarā ar fīderi, bet nedaudz arī ar spiningu, bet es ar mikrodžigu. Kopumā no krasta vēl salasīju kaut kādus asarus un vēl vairāki nospruka, bet izmērs īsti nepriecēja gan. Bet nu tāpat krietni labāk, kā sestdienā. J0nis ar Je6ku izbrauca krastā un pamazām sākām vākties nost. Paēdām pusdienas, pavadījām J0ni un Je6ku, bet paši vēl nedaudz palikām. Uz vakaru visu savācām aiz sevis, nopeldējāmies un devāmies atpakaļ mājās. Salidojums bija noslēdzies. Kā vienmēr super foršs un interesants, pat vēdera prese no rēkšanas sāp. Paldies visiem, kas ieradās un piedalījās, kas netika - paši vainīgi! Paldies atpūtas vietas "Rūķi" saimniekam. Speciāls paldies J0nim par zupu svētdienas rītā! Paldies Pogai, par to, ka mudināja šogad salidojumu atkal rīkot un paldies par foršo kompāniju sacensībās un visām ķibelēm, bet bija jautri! Paldies arī Borodam, Je6kam un Imantam par dalību un jautrības devu salidojumā. Protams paldies arī Lindai, par to, ka nenobijās atbraukt! Tiekamies citās reizēs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Aigars tāds bučelīgs ar meitiešiem tajās bildēs izskatās
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
