Makšķerēšana jau ir tāda mistiska padarīšana, apvīta mītiem, pazīmēm, talismaniem ... Kā lai nepiemin skūšanos pirms copes, "draudzēšanos" ar pretējo dzimumu vakarā pirms copes vai copes rītā, steigā aizmirstu inventāru vai motiļu kārbu (kad gribi negribi jāatgriežās) utt. Copē ir kā karā, kad Tev jābūt pašai uzmanībai, lai neaizbaidītu savu veiksmi un izvairītos no ļaunas acs, lūk kur tā Zivnieka talismana - suņādas pižika spēks ! Kā visai spēcīgu talismanu (nopietni) varu ieteikt, dodoties no rīta uz copi, vilkt kājās iepriekšējās dienas nēsātas zeķes izgriežot tās uz otru pusi. Tā veiksmi neaizbaidīsiet un sevi no ļaunas acs pasargāsiet
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Apkopoju lielāko daļu šeit minētos ticējumus šajā rakstiņā
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)