atcerieties kungi CSN - pārvietoties pa gājēju ietvēm jūs varat tikai tad, ja tas neraucē gājējus. nevis otrādi es ar šad tad pariteņoju, bet esmu no tiem, kas nebīstas braukt pa ielām kopā ar citiem satiksmes līdzekļiem. protams, ka šad tad sanāk pārvietoties arī pa ietvēm. taču tur galvenie ir gājēji.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Piemēram bruģis un lisapēds vismaz man īsti neiet kopā, vot tad arī gājējiem aiz muguras jāklabinās. Bet kopš uz darbu neminos, bet braukāju ar auto, jo juniors jāved uz un no dārza, tad, ja sagribas pamīt pedāļus, minu ātri uz Biķerniekiem un riņķoju tur.
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Man ir gan lukturi, gan atstarotāji, gan skaņas taurīte un pārvietojos gan pa ielām, gan ietvēm, gan veloceliņiem. Par cik pats gan braucu ar auto, gan staigāju ar kājām, gan sēžu uz velo, tad domāju, ka ar savstarpējo cieņu man nav problēmu nevienā gadījumā, jo pats uz savas ādas izjūtu kā ir būt tā otra vietā. Lai vai kā, šogad esmu nobriedis arī ikdienā vilkt ķiveri. Agrāk vilku tikai sacensībās un garākos izbraucienos(i ta ne vienmēr). Nepatīk man tas plastmasas gabals uz galvas, bet tomēr pašam sevi ar jāsargā. Un vispābā - šodien izņēmu velo no darbnīcas! Tagad viss tik čotka strādā, ka prieks mīties!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ja braucu pa gājēju taciņu, tad necenšos kādu traucēt. Ja palaiž garām, tad pasaku paldies. Daži gājēji par to ir izbrīnīti. Pa ielām centrā sevišķi neriskēju ripināt, kaut gan ir lampiņas priekšā, pakaļā un vēl sānos. Plus veste un atstarotāji. Brīžiem ir tāda sajūta, ka eksistē autovadītāju suga, kurai riteņotāji riebjas līdz... vienai vietai. Nu nekas, ar laiku mainīsies.
Brīžiem ir tāda sajūta, ka eksistē autovadītāju suga, kurai riteņotāji riebjas līdz... vienai vietai
Viens no iemesliem ir arī tāpēc, ka ir riteņbraucēju suga, kuri iedomājas, ka viņi ir tankā un pārvietojas ar formulas ātrumu
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Quote Boroda () Brīžiem ir tāda sajūta, ka eksistē autovadītāju suga, kurai riteņotāji riebjas līdz... vienai vietai
Viens no iemesliem ir arī tāpēc, ka ir riteņbraucēju suga, kuri iedomājas, ka viņi ir tankā un pārvietojas ar formulas ātrumu nene
Es arī ne pārāk ieredzu uz ceļiem (kad pats pie stūres ) riteņbraucējus, jo tie man šķiet visneprognozējamākie satiksmes dalībnieki - man no viņiem ir reāli bail!
Viens no iemesliem ir arī tāpēc, ka ir riteņbraucēju suga, kuri iedomājas, ka viņi ir tankā un pārvietojas ar formulas ātrumu nene
Atliek tikai piekrist par visiem 100. Tikko no darba atripoju, labi, ka mani redz, bet bija tādi puspieaugušie, kuri vnk močīja ar tumšu ričāgu, tumšās drēbēs pa visām vietām... laikam būs jāpamāca, ja radīsies laba iespēja. Jāsaliek mugurā hokeja ekipējums un jādo iekšās. Pēc tam lai policija tiek galā...
Vakar runāju ar vienu tanti gados, tad šī man stāstīja, ka 40-tajos gados, kad viņa vēl bija meitene aprīļa mēnesī vācieši no Ķīšezera zāģējuši ledus gabalus ārā un veduši pie sevis uz bunkuru un ledus esot bijis pāri metram biezumā. Labi, ka tagad tādas ziemas vairs nav, negribētos borēt tāda biezuma ledu
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar runāju ar vienu tanti gados, tad šī man stāstīja, ka 40-tajos gados, kad viņa vēl bija meitene aprīļa mēnesī vācieši no Ķīšezera zāģējuši ledus gabalus ārā un veduši pie sevis uz bunkuru un ledus esot bijis pāri metram biezumā. Labi, ka tagad tādas ziemas vairs nav, negribētos borēt tāda biezuma ledu chukle
Tas jau vecais joks ar leduspagrabu. Man fāters stāstīja, ka viņa jaunībā, sazāģējuši ledu klučos, atveduši ar zirgu mājās uz šķūni, tad apseguši ar skaidām un tml. materiālu. Nav izkusis līdz rudenim. I gaļa, i piena produkti tā glabāti. 41-42 gada ziema bija izcili barga, tad noteikti bija metrīgais ledus arī pie mums.
No meteo.lv - " Savukārt visaukstākā gada rekords Latvijā pieder 1941. gadam – tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1ºC." p.s. "Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir +5,9ºC." 1942. gada ziemā stabils un stiprs sals pieturējās 4,5 mēnešus. Rīgas līcis bija aizsalis vairāk nekā 3 mēnešus, ledus biezums sasniedza 80—90 cm.
41-42 gada ziema bija izcili barga, tad noteikti bija metrīgais ledus arī pie mums.
Es uz copi neietu. Iedomājies tādu ledu borēt. Kaut gan tajos gados arī ne līdz copei bija. Karot būtu bijis jāiet, nevis jācopē
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Slimot ir baigi dārgi. Noķēru kaut kādu triperīti, aptiekā gandrīz 50eiriķus atstāju un vēl 10x2eiro par špricēm vēnā Pie tam pirmo jau šodien dabūju, bet necepī
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es arī ne pārāk ieredzu uz ceļiem (kad pats pie stūres ) riteņbraucējus, jo tie man šķiet visneprognozējamākie satiksmes dalībnieki - man no viņiem ir reāli bail!
It sevišķi, ja ieraugu Borodu ziemā minam. Tā vien gribās "iedot paātrinājumu".
Tagad viss tik čotka strādā, ka prieks mīties! 
) riteņbraucējus, jo tie man šķiet visneprognozējamākie satiksmes dalībnieki - man no viņiem ir reāli bail! 
