Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Zivnieks laikam aizgulējies, nav klasiskais piektdienas ieraksts! Brīvdienas izskatās daudzmaz jēdzīgs laiks, būs tas jāizmanto un jābrauc Rīgas ūdeņos iesvētīt jauno laineri un paskatīties, kas ar zandartu, moš var ko piemānīt! Ne asakas un tiekās uz ūdeņiem!
Zivnieks laikam aizgulējies, nav klasiskais piektdienas ieraksts!
Zivniekam šonedēļ sērīga nedēļa, vectēvu zaudēja...ne līdz tam
Laineris jau klāt? Super! Tad, lai labi slīd un uz zivīgām vietām!
Man šajā nedēļas nogalē nedaudz savādāka cope, pārmaiņas pēc. Pasēdēs uz vēdzeli
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Brīvdienas izskatās daudzmaz jēdzīgs laiks, būs tas jāizmanto un jābrauc Rīgas ūdeņos iesvētīt jauno laineri un paskatīties, kas ar zandartu, moš var ko piemānīt!
Kā sanāca iesvētīt jauno laineri un kā cope?
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Bijām iebraukuši vietējos Rīgas ūdeņos gan sestdien gan svētdien. Sestdien iebraucām visa koamda - es, Jānis, Oskars un Austris. Laiks galīgi nelutināja, lai neizteiktos rupjāk Bet vai tad tas trakajiem kāds šķērslis?! Mērķis bija nosprausts un iemesls bija pietiekoši nopietns, tāpēc "uzlikām mīksto" uz sūdīgajiem laikapstākļiem un maucām copēt. Bet daba nav mazais bērns un to tik viegli neapmānīsi. Tā tas arī sestdien bija, tādā pilnīgā atslābumā izbraukājām Sarķeni, Hapaku, Audupi, Voleru kabatu un pat līdz Ziemas ostai aizvizinājāmies. Situācija gaužām bezcerīga, pat vietās, kur kaut kāda bilde bija, copi izmānīt un zivi noķert bija gandrīz neiespējami. Rezultātā uz 4 cilvēkiem katram pa asarītim, komandas biedram Oskaram viens knapmēra žanītis džigā un Jānim viens knapmēra žanītis dropā. Tas arī bija viss. Dabas māte mūs kārtīgi paspīdzināja, bet tam arī bijām gatavi. Kolosāli pavadīta diena ar lieliskajiem komandas biedriem, daudz jautrības un saturīgām sarunām par komandas tuvākajiem plāniem. Svētdien atkal 8 startējām no Lucavsalas, jo šis vīkends pilnībā tika rezervēts copes priekiem. Šoreiz mazliet savādākā sastāvā - es, Jānis, un ar mums kopā Jāņa brālis un tētis. Laikapstākļi solījās un arī bija kā diena pret nakti, atšķirībā no sestdienas. Tas deva baigo pārliecību, ka jābūt copes dienai. Pēc īsas apspriedes ar Jāni, nolemjam braukt uz vietu, kur sestdien bija vislabākā bildīte un kaut kāda žanīšu atsaucība. Tā arī darām. Atbraucot uz vietu redzam, ka mērķa zivs ir, jāsāk strādāt. Sāku ar 7" Fox Fork Tail zaļgano kislotņiku un diezgan ātri tieku pie pirmās copītes, tiesa, diezgan negribīgas un vārgas. Nekas nekas, vismaz kaut kāda aktivitāte. Pa to laiku Jānis ir sasējis dropa makšķeres brālim un tētim, bet pats šoreiz nolēmis darboties ar džigu. Pēc neilga brīža Jāņa brālim copīte un laivā tiek iecelts pirmais zemmēriņš, tad seko vēl kaut kādi uzbakstījieni, kurus viņam neizdodas realizēt. Izskatās, ka žanis lielāku interesi izrāda par komandas biedra Oskara (OSHELURE) gatavotajām gumijām. Ok, ja tā, tad pāreju es arī uz tām. Un tiešām, rezultāts ilgi nav jāgaida kā seko cope, tad nākamā un nākamā. Tālāk jau visi pārgājām uz viena veida un krāsas gumiju un visi tikām pie copēm un mēra zandartiem. Rezultātā līdz 14.00 man 6 mēra žanīši - 45, 47, 48, 50, 52 un 70cm. Vēl 7 zemmēri un 4 nerealizētas copes. Tik labu žaņu copi šosezon vēl nebiju piedzīvojis. Turklāt, pacēlu arī jaunu personīgo rekordu, kas deva milzīgu prieku un emocijas, jo 70cm žanis jau izrādīja pavisam citu cīņas sparu un pretestību. Laime pilnīga un diena izdevusies par 500%!!! Un vēl milzīgs prieks par Jāņa brāli, kas arī tika pie mēra žanīša, vairākiem zemmēriem un vēl copēm, bet īpašs prieks par Jāņa tēti, kurš pacēla smuku žanīti. Te vēl jāpiemin, ka Jāņa brālis un tētis ar dropšotu makšķerē apmēram 1 reizi gadā, tāpēc par viņiem tāds prieks. Arī Jancim labi gāja, tika pie vairākiem smukiem mēriem. Var teikt droši, ka laivu izdevās notestēt un iesvētīt par visiem 100%. Kaut ko vairāk varbūt pats laimīgais laivas saimnieks uzrakstīs Janci, paldies par brīvdienām!
Super! Super atskaite un super lomi otrajā dienā! Tiešām super! Aš uzreiz uz copi sgaribējās!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šovakar čoms Brusis izvērtēja iespēju atrasties Aigara, Zivnieka, Marti u.c. dislokācijas vietā. Mēreni sakot, ir doma tur ieperināties. Tad jau es ar savu daļu arī piemestos.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
PIETKDIENAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA DZERT UN PI*TIEEEEEEEEEEESSSSSSSSSSSSSSSS!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Uhhh...būs smagas brīvdienas...šodien darbā darba balle, rītā MRK makšķernieku kluba gada noslēguma pasākums. 7dien laikam vajadzēs galvu vēdināt kaut kur ūdeņos
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Ja nu vienīgi ar ziemeni pār laivas bortu, tai Tev būs īstā drebeska
Varēs vimbas cemmerēt
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Un milzīgs prieks, ka būsim atpakaļ ūdeņos. Ar nepacietību gaidu brīvdienas 
Bet vai tad tas trakajiem kāds šķērslis?! Mērķis bija nosprausts un iemesls bija pietiekoši nopietns, tāpēc "uzlikām mīksto" uz sūdīgajiem laikapstākļiem un maucām copēt. Bet daba nav mazais bērns un to tik viegli neapmānīsi. Tā tas arī sestdien bija, tādā pilnīgā atslābumā izbraukājām Sarķeni, Hapaku, Audupi, Voleru kabatu un pat līdz Ziemas ostai aizvizinājāmies. Situācija gaužām bezcerīga, pat vietās, kur kaut kāda bilde bija, copi izmānīt un zivi noķert bija gandrīz neiespējami. Rezultātā uz 4 cilvēkiem katram pa asarītim, komandas biedram Oskaram viens knapmēra žanītis džigā un Jānim viens knapmēra žanītis dropā. Tas arī bija viss. Dabas māte mūs kārtīgi paspīdzināja, bet tam arī bijām gatavi. Kolosāli pavadīta diena ar lieliskajiem komandas biedriem, daudz jautrības un saturīgām sarunām par komandas tuvākajiem plāniem.
