Man bija dažādas, arī šitās mazās. Bet slēpot tāpat nemāku, tāpat kā slidot :D Ziemas sporta veidi nav mans, varbūt tāpēc arī zemledus makšķerēšana salīdzinoši daudz vēlāk nāca klāt
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Aha...es bērnībā ar daudz slēpoju, bet ar slēpēm normālām...un tad skolā notika sacensīvbas slēpošanā, un tur pāris *ukuļi ieradās ar šitajām mazajām...un nevis slēpoja, bet skrēja...un vinnēja cūkas, šmaukuļi...
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Man bērnībā bij kopija šitām, par slēpēm nenosauksi, bet slēpītes gan kā tu saki. :D
Ar šitām varēja kaklu lauzt. Labāk bija ar kerzovikiem no kalna šļūkt. Bet vispābā es ar distancenēm braucu. No sākuma vēl kocenes, beigās jau plastmasenes. Galvenais bij pareizi iesmērēt.
izlasīju Dirka komentu par KP. It kā sapratu. Bet intereses pēc vienu rindkopu ielliku gūgles tulkotājā. Iznāca šādi: "Otrajā pusē ir tad, kad lietas got interesants. Latvijas ielej 18 viņa spēli augstas 28 punktiem un gandrīz cēla Ņujorku visu ceļu atpakaļ no 20 punktu ceturtais ceturksnis deficītu. Jo tikai nedaudz vairāk par minūti spēļu rīcības, Porzingis urbti divas šāvienu no centra, lai samazinātu rezultāta starpību līdz četriem punktiem, un sāka gaisā gleznainā bloku par Derons Viljamss. Izrāde piesaistīja Novickis."
Nebiju kādus divus gadus ar distancenēm slēpojis. Šodien aizgāju uz mežu paslidināties. A oldskūlīgajām slēpēm, kuras ir krietni vecākas par mani Laiks pasakains, svaigais ziemas gaiss, fiziskas aktivitātes, viss super.....bet ir viens bet - tomēr jāpērk laikam jaunākas mūsdienu slēpes. Baigi kājas ļogās šitajās, potīti gandrīz vairākas reizes samežģīju. Kur nav ieslēpots un jāslēpo pa sniegu, vecfāterīšu slēpes ne vella neslīd arī Bet pats process tāpat baigi foršs, un neiztika arī bez kritiena. Kalni un kalniņi man vienmēr ir patikuši Pieci km tik aplīti izmetu, bet kājas jau to jūt
Ātrs un bez žēlastības! :DPosted by Aigars Garais on ceturtdiena, 2016. gada 14. janvāris
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pieci km tik aplīti izmetu, bet kājas jau to jūt svilpo
Malacis! Pat šīs slēpes slīd, bet vismaz pāris stundiņas jāvelta smērēšanai. Atkarībā no gaisa, sniega temp. Un protams, jāievērtē distance. Kocenes ir labas, bet jābūt impregnētām ar bērza darvu, tad var likt virsū smēres. Uz galiem viena, pa vidu otra, zem pēdas trešā. Lamatiņas kādreiz bija populāras, pielāgotas to laiku zābakiem. Tagad ir citi zābaki, citi stiprinājumi utt. Nūjām ne vainas, galvenais, lai atbilst augumam.
Skeletonā korejietis tomēr ir gnīda! Nobīdīja mūsu Dukurus! Bet nu ok, Eiropā abiem bračkām dalīta pirmā vieta, bet pasaulē abi trijniekā!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
:D
