Man ar vēzi vienreiz bija tāds piedzīvojums. Bija augusts vai septembris un es no laivas spiningoju asarus, kas bija ienākuši no jūras upē. Te viena iemetiena brīdī man sapinās ap spoli "bārda", kamēr to piņķerēju vaļā, tikmēr mans māneklis(rotinš) atradās ūdenī. Kad atpiņķerēju bārdu, es sāku vilkt ārā savu mānekli un sapratu, ka tas kaut ko mazu ir aizķēris. Domāju, ka koka gabaliņu vai kādu ūdenszāļu kušķi, bet izvelkot no ūdens pat sabijos - pie rotiņa lapas turējās vēzis! Es apjuku, tad sāku meklēt fočuku, lai to skatu nobildētu, bet viņš pa to laiku atlaida rotiņa lapu un iekrita ūdenī....kur aizpeldēja viņam vien zināmā virzienā. Lūk, tāds man bija piedzīvojums divus gadus atpakaļ
Hohma man ar veezhiem atgadiijas taalaa pagaatnee ~15 gadus atpakalj. Copeejot uz pludinjmakshkjeres, eesmaa kaartiiga lauku slieka, Rankas Gaujas dambii diezgan rupjus asariishus, kur iipashi lielie miileeja ganiities bariem. No vairaakaam asaru copeem bija viena izteikti agresiiva, domaadams ka panjeemis kaartiigs, brangs asariits velkot aaraa biju paarsteigts redzot uz aakja ~15cm palielu melu kaa vellu veezi, kursh neskatoties uz visu situaaciju gardi lakseeja iekshaa slieku un nemaz nedomaaja ar spiili atlaist auklu Veezis neskarts bija atlaists Gaujaa un pasham feinas atminjas.
Lielākā līdaka ko esmu noķēris vēžu murdā ir 1,5kg,pat nezinu ko viņas tur meklē,kaut vācijā tirgo mānekļus kas izskatās kā vēzis,pats gan tādus neesmu izmēģinājis,a varbūt vajag Angelz tu no Rankas puses???
kad biju mazs, biju ar ģimeni un ģimenes draugiem vēžot Baltkrievijā. Lomi bij labi. vakarā pie ugunskura tika vārīti vēži un sīvais ar pastipri ieņemts. viens vīrs paņēma lielu vēžu vectēva eksemplāru un ākstīdamies gribēja šamo nobučot. bet tas ņēma un ar abām spīlēm riktīgi ieķērās vīram vaigos......vīra ķērciens droši vien izbiedēja vietējos cilvjus vismaz 10 km rādiusā un varbūt radās pat kādas versijas par nelabā esamību tuvējos mežos:) skats jau ar bij neslikts kā viņš ugunskura fonā, ķērkdams nelabā balsī, skraidīja riņkī mēģinādams atbrīvoties no vēža apskāvieniem:)
kad biju mazs, biju ar ģimeni un ģimenes draugiem vēžot Baltkrievijā. Lomi bij labi. vakarā pie ugunskura tika vārīti vēži un sīvais ar pastipri ieņemts. viens vīrs paņēma lielu vēžu vectēva eksemplāru un ākstīdamies gribēja šamo nobučot. bet tas ņēma un ar abām spīlēm riktīgi ieķērās vīram vaigos......vīra ķērciens droši vien izbiedēja vietējos cilvjus vismaz 10 km rādiusā un varbūt radās pat kādas versijas par nelabā esamību tuvējos mežos:) skats jau ar bij neslikts kā viņš ugunskura fonā, ķērkdams nelabā balsī, skraidīja riņkī mēģinādams atbrīvoties no vēža apskāvieniem:)
Parasti vēžus salaižu vannā lai bērniem prieks. Protams dušas sļauka kā vienmēr vannā. Tad nu eju gar vannas istabu un nespēju noticēt savām acīm: viens tāds paliels pa šļauku dūzē uz augšu. Ļoti slaiskts skats.
Vēžojot ar murdiņiem ir gadījies noķert Līņus, asarus, raudas.
Vēžojot ar rokām, ir gadījies vēža vietā izcelt žurkas no alām.
Vēžojot ar rokām, nereti pa dienu nodarbojos ar snorkelēšanu gar krastiem un niedrēm. Tad nu zem ūdens viss izskatās lielāks nekā īstenībā. Tā nu vienreiz skatos - OHO, mežonīgi liels vēzis, laikam lielākais kādu gadījies redzēt, izskatās uz kādiem 20 CM! Ņemu rokā, sajūtas dīvainas. Izkāpju ārā noņemu masku - vidēja lieluma, neko pārāk liels vēzis. Lielākā vilšanās, ever.
Vēžojot ar rokām pa upi, parasti bija kāds, kas negribēja līst ūdenī, bet labprāt palīdz palēkāt pa krastu (tikai patramdīt, nevis iznīcināt alas) Tā nu vienu reizi patramdījām ne tikai vēžus, bet meža bišu pūzni. Lecējs dabūja ātri un tālu skriet, es dabūju ienirt zem ūdens, par spīti tam, ka absolūti negribēju tālāk pa jostas vietu līst ūdenī!
Ar draugu kopā ejam pa krastu skatamies alas. Ejam vienā virzienā, pēc brīža nākam atpakaļ. Prasu draugam - tu šito lielo alu apskatījies? Šis saka, ka jā, bija tukša. Man tāds nemiers, domāju nu joka pēc ielikšu paskatīšos. Lieku, stumju dziļāk, kaut ko sajūtu. Domāju koks, vai sakne. Pataustu - nē, drusku jūt kaut kādas grumbas. Hmm, vai tiešām vēzis? Teica, ka tukšs, taču. Jāpamēģina ielikt roku dziļāk un pa.. ĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀ!!!!! AUAUAUAUAU, TUR TAK IR VĒZIS! Pēc draudzīgā kniebiena tieši sāpīgākajā vietā - roku vēžotāji zin, ka vislabāk sāp starp īkšķi un rādītājpirkstu. Itsevišķi lielie vēži, kam spīļu iekšpuse nav tik asa, bet spīļu galos esošie radziņi ir traki efektīvi. Izvilku viņu aiz spīlītēm ārā - tās dienas lielākais vēžuks.
Visu stāstu laikā neviens vēzis necieta (fiziski) un visi dalībnieki tika palaisti atpakaļ!
Vēžu ķeršanas un vaļā laišanas entuziasts jau 29 gadus.