Svītrainā Amerikas vēža brālēni jau arī steidz iekarot Eiropu
Eiropā (un tagad arī Latvijā) plaši izplatītajam dzeloņvaigu vēzim (Orconectes limosus) radniecīga Amerikas vēžu suga devusies brīvā dabā. Tas ir (burtiski tulkojot no angļu valodas vienu no tā nosaukumiem) „Papīra čaulas” vēzis (Orconectes immunis). Šī vēžu suga tika visai plaši tirgota Vācijā un vēži tika turēti kā mājdzīvnieki akvārijos un dārzu dīķos. Pirmais oficiāli reģistrētais gadījums par šo vēžu „izbēgšanu” un iekļūšanu Reinas upes baseinā reģistrēts 1997. gadā. Šobrīd šī suga jau paspējusi izplatīties pa Reinas upi un ir konstatēta arī citur, piemēram, Francijā. Domājams, ka no šīs sugas perspektīvā nav pasargātas arī Šveice un Nīderlande, kā arī, teorētiski, citas valstis. Pēc šī gadījuma suga pamatoti tiek uzskatīta par tādu, kas turēšanas akvārijos gadījumos, ir potenciāli spējīga kļūt par invazīvu sugu vietējā faunā. Šī vēžu suga dzīvo lēni tekošos ūdeņos. Tā ir spējīga izdzīvot pat tad, ja ūdenstilpne izkalst. Vēži izrok alas un pārdzīvo sausuma periodu noslēpjoties tajās. „Ziemeļu vēzis” (Orconectes virilis) ir vēl viena suga, kam dzimtene ir ZAmerika. Šī suga ir konstatēta 2008.gadā Anglijā. Parasti šie vēži tiek izmantoti kā ēsma zivju ķeršanai un pārtikā, un arī kā barība akvāriju plēsīgajām zivīm. Šie vēži var dzīvot ezeros, strautos, upēs. Tie sasniedz līdz 12 cm garumu. Tāpat daži avoti min (oficiāli neapstiprināta informācija), ka „ziemeļu vēzis” varētu būt sastopams arī Francijas un Nīderlandes, kā arī Zviedrijas ūdeņos. Iespējams, ka par to tiek noturēts iepriekš minētais Orconectes immunis. Orconectes juvenilis jeb Kentukī upes vēzis Eiropā pirmo reizi konstatēts 2005. gada rudenī, Francijas austrumu daļā. Līdzīgi kā citas svešās sugas, nokļuvis izbēgot no dīķiem. Priekš kāda no restorāniem, kā delikatese, šie vēži tika audzēti dīķos. Tā sanācis, ka no 2 šādiem dīķiem vēži nokļuvuši brīvā dabā. Avots
Austrālijas vēžu sugas, tādas kā Cherax destructor un Cherax quadricarinatus ievestas Spānijā, Itālijā pateicoties to augstajai kulinārajai vērtībai, augstajai cenai un labam augšanas tempam un auglīgumam. Cherax destructor šobrīd tiek minēta kā viena no oficiāli sastopamajām sugām Spānijā. Ir informācija, ka ap 2006.gadu šī suga tika audzēta Itālijā, dažās nelielās vēžu saimniecībās, kā ir šobrīd, informāciju vēl neesmu atradis. Skaidrs ir viens, ka šajās valstīs interese attiecībā uz šīm vēžu sugām pieaug. Cherax destructor sasniedz līdz pat 30 cm garumu (vidēji gan 10-20 cm robežās). Cherax quadricarinatus spēj sasniegt pat 600 g svaru.
Tāpat brīvā dabā Vācijā, Itālijā, Nīderlandē ir konstatēti vēl vieni "pārceļotaji" no akvārijiem "Marmora vēži" . Starp citu, tie ir sastopami arī Latvijas zooveikalos . Akvāriju turētāji domājiet, ko darat un nelaidiet akvāriju iemītniekus brīvā dabā!
Būs. Šogad ir padomā atkal signālnieki un arī dzeloņvaigus ir vēlme iefilmēt Tā, ka pārītim vēžošanas video vajadzētu tapt!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Quote (Alberts) parcopi šogad neko neuzņems par vēžiem?
Būs. Šogad ir padomā atkal signālnieki un arī dzeloņvaigus ir vēlme iefilmēt Tā, ka pārītim vēžošanas video vajadzētu tapt! hello
Nu tad, Aigar, ne spīles centienos un lai izdodas iefilmēt kādu interesantu video par atpakaļrāpuļiem. Ņem talkā marti ar visiem viņa rūpīgi gatavotajiem krītiņiem un aiziet jūriņā, t.i. Vecdaugavā ! ...
Nu tad, Aigar, ne spīles centienos un lai izdodas iefilmēt kādu interesantu video par atpakaļrāpuļiem. Ņem talkā marti ar visiem viņa rūpīgi gatavotajiem krītiņiem un aiziet jūriņā, t.i. Vecdaugavā
Vecdaugavā pat nemēģināšu Dzeloņvaigus ir doma Lielupē safilmēt. Sliktākajā gadījumā Daugavā A Marti ņemt talkā, mierīgi. Ja vien pats parakstās
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)