Ir karsta vasaras diena, vēja gandrīz nav, un šo tveicīgo klusumu ik pa brīdim pārtrauc sienāžu čirkstēšana, upe plūst rāmi kustinot vientuļos meldrus.Es iebrienu sēklī, šis posms ir apmēram 1,5 km garš, kur visā upes platumā ir sekls un bagāti saaudzis ar ūdenszālēm.Uzlieku rokas brangam ūdenzāļu vainagam un sajūtu kustību, nesteidzoties izvelku no turienes brangu raudu, kura šajā zaļajā paklājā atradusi pavēni no tveicīgās saules. Dažreiz sajūtu pirkstos sāpīgu dzēlienu, un zinu ka zem plaukstas man asaris trāpijies ir, pēc pāris stundu čamdīšanas ir laiks kāpt krastā un novērtēt lomu
Pēc sancho76 aprakstītās metodes esmu mēģinājis ķert vēžus. Zem krasta ar visām ūdenszālēm pagrāb, izmet krastā un izlasi. Tā var arī salasīt sānpeldes un citus mazus vēžveidīgos, uz kuriem var makšķerēt, bet zivis tādā veidā nav trāpijūšās
Bridžošana ir brišana pa upi ar tā saucamo divkoceni (1. pielikums)- divi koki, kas savienoti ar linumu, kam apakšā ir ķēde, svini vai kaut kas smags, kas notur linumu pie grunts... ar šo uzparikti iet pa upi un mēģinā iemānīt kādu zivi.
Bet ir arī "īstās" bridžas (2. pielikums) - doma tā pati, tikai koki ir liekti un un kopā savienoti + vidū ir vēl viens koks - aste. Šis aparāts jau ir daudz smalkāks un rezultatīvāks. Vispār tā ir vesela zinātne - kā iet pa upi, kurās vietās meklēt zivis + komandas darbs, jo darbībām ir jābūt ātrām un saskaņotām. Un vēl prieks, kad iesitās breksītis vai līdaka uz 2kg...
Noteikti ir daudzi, kas ir to darījuši un varētu padalīties ar pieredzi un piedzīvojumiem... pats to tikai pagājušo vasaru pamēģināju.
Viestura pirmo variantu izmantoju, lai mailes sasmeltu. Nezināju, ka tas saucās kaut kādā svešvārdā. Un nekas aizliegts nav, jo tīkliņš nepārsniedz 1,5x1,5m.
Nezināju, ka tas saucās kaut kādā svešvārdā. 
