Pagājušo sestdien biju aizbraucis līdz jūrai. Cilvēku kā copes mačos! Knapi atradu vietu, kur iekārtoties. Cope nebija visai laba, kaut gan savu tiesu noķēru. Laiks gan bija ideāls!
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Biju butēs. Standarta vietā aiz akmeņiem. Nedaudz vairāk pa kreisi, bet apmetot līkumu, drīzāk pa labi. Sen tāda razdāža nebj bijusi. Par kg tikai prvātā sarakstē. p.s. visas butes tiks apēstas, jo lielāko daļu izdalām vecajiem ļaudīm, kuri vairs nespēj jūras copi izturēt.
Vakar ar bērniem atkal biju pie jūras. Cope nebija dikti aktīva, bet vakariņu tiesu salasījām. Es pārsvarā tikai metu iekšā un mainīju ēsmas, ļāvu vilkt ārā sīkajiem! Abiem iepatikās un jau jautā, kad nākamreiz brauksim!
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Rakstīšu pie bušu copes, lai gan tur bija ieplānotas arī citas copes, kas aplauzās Tātad sestdien aizbraucām ar bračku butēs uz Liepeni. Pacopējām apmēram 10minūtes, jo tā bia neiespējamā misija. 120-130 gr svini pēc 2-3min bija krastā un aukla pilna ar zāli. Nodomājām, ka forši, ka nepiedalamies šogad bušu čempī un izdomājām laist uz Ventu vēdzelēs. Aizbraucām. Ventai līmenis dikti augšā, plānotajā vietā netiek nemaz pie krasta. Nu ko darīt? Neba jau tāpēc ncopēs vispār, ja jau esmu atbraucis. Aizbraucām uz Ventspils centru uz promenādi un tur ar bušu makšķerēm un sistēmām sēdējām uz butēm. Nevar teikt, ka bija baisā cope, tomēr butes ķērās un uz abiem noķērām 12gb pa kādām 3.5stundām. Bija pat viena duplets! Svētdien domājām laist spiningot uz Bušnieku ezeru ar nomas laivu. Nepiezvanījām. Aizbraucām. Laivu noma ciet, laivas visas novāktas! Ko darīt? Uz vēdzeli nav vērts, līmenis augšā joprojām, no promenādes negribās vairs. Aizbraucām pačolēt jūru. nedaudz nomierinājusies un ir jau ciešama. Laidām mājās nolikt spiningošanas štrumus un paņēmām bušu kātus. Laidām uz jūru. Svini šoreiz jau turēja, bet cope baigi šiva un grūta. Pa kaut kādām piecām stundām noķērām 10-11 ņemamas butes. Vēdzeļu copes nesanāca, spiningot nesanāca, bušu cope sanāca daļēji, bet pie paša ķertām butēm tomēr tiku! Jāsaka, ka Ventā copēja labāk, nekā Liepenē!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
O jā, sestdien bija labais! Mēs izturējām divas stundas, kuru laikā tika noķertas trīs butes uz četriem kātiem! Par Ventu gan labais! Nezināju, ka tur tā butes var paķert!
Ķīsīts brauca pār ezeru Rakstītām i kamanām, Asarītis zirgu dzina, Raudiņ' tura kamaniņas.
Ar butēm ir diezgan vienkārši. Pirmais - jāizčeko vēji (ja vējš sejā 10-20m/s, tad pat iemest nevar, un bute tur arī nav) un ūdens līmeņi apmēram prognozētajā vietā (jāskata vējš un jūras līmenis posmā Liepāja - Kolka, ja starpība ap 30-50 cm (un pa vējam), tad iespējama straume, kas nes visas plēves, zāli un citus sū). Otrs - no krasta jāsaprot, vai tai butei tajā vietā būs ieskalots (saskalots) barības galds. Nu nāk tā butīte uz krastu tik dēļ ēšanas, nevis lai sevi izrādītu - vot esmu klāt, vai mestos krastā kā dažviet vaļi. Jālasa gan vēji, gan ūdens līmenis, gan atmosfēras spiediens, gan jūras krasts. Ir daudzas nianses. Bet tos jociņus - miglā neķeras utt., tas nav nopietni. Bute grib ēst un baroties, lai nākošajā laikā var doties nārstot. Butes ir gudras, nenārsto piekrastē, kur viļņi, tās dodas dziļākos ūdeņos. Tad arī cope beidzas. Ir brīži, kad dažas atgriežas pat jūlijā krasta tuvumā, bet parasti no septembra. Esmu ļoti labi kādreiz siltā ziemā savilcies arī janvāra vidū, pilnīgi mierīgā jūrā. Nu tie bij mani mazie novērojumi.
