man vakar brekšu piešpricē arī viena trāpijās..tā kā reņģe...bet citi vietējie tur tirina metru virs grunts un šitās var salasīt dakuja arī tur pat pie manis bet ar brekšukiem gan vakar gāja izcili - ar 0.1 aukliņu varēju izkaifoties...tiku arī pie viena apmēram 1.5 kg, tas aizgāja sievassmātei, pārejos vakar ielaidu kotļešos
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Šodien pēc pižikgalvas norādēm jau ap astoņiem no rīta bijām uz vietas lai copētu treknos brekšus.Tik kkā šamie uz mums ieslēdza ignore.Bij jau pāris brekšuki,bet tiem līdz breksim vēl bij jāpaaugās.Toties pavilkos gurķīšus.Nemaz nevajag uzvaru.Viss notiek tepat netālu no tvaiķenes.Nosēdējām līdz pusvienpadsmitiem i metām mieru.
Norādes būs bijušas neprecīzas. Bet gurķi laikam gan tagad ir pilnas visas vietas... darba vietas tuvumā baigā peļķe, liekas, ka mošk arī tur ienākuši.
tā! biju slavenajā uzvarā. pirmo reizi mūžā tur. forši tas, ka aizvējš. vismaz šodien. saulīte sildīja. laiciņš kā pasakā. stinte no rīta tirināja tā, ka slapju muguru un stīvām kājām. bet tad ap 10:30 atslēdzās tā nepārtrauktā padeve tad tik ik pa brītiņam pa druskai uzplaiksnīja. bija gan pie dubena, gan pusūdenī un arī drusku virs pusūdeņa. sākumā ar baltajiem, tad ar pašas miesu. sāku ar 3 kātiem, bet pārgāju uz 2 un arī ar tiem negāja viegli. jo darbojas tas paradokss, ka tirinās tas kāts kuru tu neturi rokās kaut kā pēcpusdienā nevedās piecieršana, jo daudz sīkās laikam bija. dažas uzcemmerēju aiz pakaļas. sākumā biju tā tuvāk tai ostai, vēlāk virzījos kopā ar visiem uz jūras pusi pakaļ stintei. šo to jau sakasīt varēja. kopā 1,2 kg salasīju. tieši vienām kārtīgām vakariņām. ļoti gardi sacepās pēc sekcijas secinājumi tādi, ka lielākā daļa puišu uzķērušies. mammas jau nārsto un pat liekas, ka paplānas palikušas. būs arī kāda bilde.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)