Šodien, pa ilgiem laikiem, atkal aizbraucu pacopēt ar Spuļģīti un ar fīderi. Laiks vienkārši perfekts, ieradāmies pie upes gandrīz pusdienlaikā(tas man tā bieži ierasts) Iekārtojāmies, pasēdējām un izdomājām pārbraukt un vienu netālu vietu, kamēr tur vēl nav saradies daudz cilvēku. Pārbraucām. Laiciņš super, saule cepina un ķer klāt par caur iedeguma krēmu Zivis klusēja, tārpu kaut kas skrubināja, bet piecirst neizdevās. Viena rauda gan iekrita. Karstums palika gandrīz neizturams, tāpēc nācās atklāt peldsezonu Sāka sarasties cilvēki.Man toties tika pirmā vimba! Sākām uz grila cept vistu un iekrita otrā vimba. Cilvēku sāka sarasties arvien vairāk. Spuļģītim ar iekrita divas vimbas. Paēdām, noķērām vēl pa vimbai. Apkārt jau bija kolhozs un mašīnas turpināja braukt klāt. Uz vakara copi nepalikām, 17:30 iedevām pa pēdām A ko mums vairāk vajag? Pasauļojušies bijām, peldsezona atklāta, gaļu pacepām, zivis noķērām....perfekta diena!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Arī ar fīderi. Neesmu nekāds ne fīderists, ne grunteņotājs. Fīderus kādreiz iepirku, jo bija interese pamēģināt. Pāris reizes pamēģināju un to lietu atmetu. Ne tamdēļ, ka nepatika, bet drīzāk dēļ tā, ka ir pārāk daudz citu lietu ko darīt. Vasarā biju paņēmis līdzi laivā kādu paziņu copē Ķīšezerā uz dzīvo un viņš mani solīja paņemt līdzi kādreiz uz vimbām pie Kuldīgas. Jo NEKAD nebiju bijis vimbās !!! Plānoju to jau vairākus gadus, bet nekad, visādu iemeslu pēc, tā arī nesanāca. Beidzot man tas izdevās. Pie tam - DIVREIZ !!!
Paziņas, kuras mani veda ķēra ar klasisko grunteņu sistēmām. Masīvi kāti un viss pārējais. Man arī sortimentā it kā bija pieejami masīvi kāti un viss pārējais, taču nolēmu, ka tā zivs cope un izvadīšana ir jāizbauda. Tāpēc nosliecos par labu fīderim. Protams, arī tas, ka upē ūdens līmenis ir zems un straume maza arī bija papildus izvēles faktors. Būtu lielāks līmenis+straume, noteikti, ka izvēlētos masīvo klasisko metodi. Un bija iespējams arī salīdzināt, kā šiem ies ar klasisko un kā man ar smalko.
Pirmajā reizē copējām četratā. Sākumā pārsteidzoši es izvirzījos vadībā un ilgi tā arī noturējos. Darbojāmies licencētajā zonā drusku zem Kuldīgas un paturēt var 7 vimbas. Man jau diezgan ātri bija 6 gab, bet nekā nevarēju tikt pie septītās. Kādas 3 zivis vilku, bet līdz tīkliņam tās nodila. Viena pat jau virs uztveramā tīkliņa Visas iztaisnoja āķus un tad es atcerējos stāstu par Owner gatavo sistēmu dažādajām sērijām, kur vienas bija ar mīkstiem āķiem un otras ar cietajiem :))) Pārsējos un viss būtu bijis ok, tikai copes vairs nebija. Viens kolēģis mani finiša taisnē apsteidza un pielasīja pilnu normu.
Otrajā reizē - vakar bijām trijatā. Tas pats veiksmīgais iepriekšējās reizes kolēģis diezgan stabili līdz pusdienlaikam pievilka pilnu normu. Man 3 vimbas rīta cēlienā, dienas vidū raudas un daudz tukšo copju un vakarpusē kādās desmit minūtēs vēl 3 vimbas. Nesagaidot septīto, nolēmām finišēt. Bet bija sajūta, ka 100% būtu jau tuvākajās minūtēs.
Secinājumi tādi. Laikam tomēr ar klasisko sitēmu labāk :)))) Baigā nervu bojāšana ar to jūtīgo fīderi un sīkzivju copēm. Kaķis, novērtējot pusdienu piedāvājumu (raudu filejas), gan tā nedomā. Salīdzinot pagājušās nedēļas nogali ar šo - kā diena pret nakti. Upē un upes krastos parādījusies kustība, rosība. Viss pamodies nedēļas laikā. Kukaiņi lidinās, žurkas skraida, zalkši lien, lapsa tos pieskata, zivis migrē, barojas. Liekas, ka 1. maijs nevar neizdoties. Vismaz Ventā pie Kuldīgas 100%. No rīta kamēr sēju otro makšķeri man uz vienas makšķeres kāds skrubināja ēsmu, bet bija skaidri redzams, ka tā nav vimba. Pēc brīža jau kārtīga cope. Piecērtu un velku - nāk smagnēji, domāju, ka ir laba izmēra vimba. Pievelku pie krasta un redzu, ka manu ēsmu ir paņēmis baltais sapaliņš un balto sapaliņu ir paņēmusi līdaciņa. Pie krasta viņa tomēr nolēma atteikties no brokastīm un sabojāto sapaliņu atdot lapsai.
Nosauļojos vakar ne pa jokam :)))) Karstums upes ielejā bija nenormāls. Lai izturētu, slapinājām drēbes un cepures. Tā kā man nav pa rokai kūpinātavas, tad visas vimbas aiziet tartarā uz maizītēm
Ne asakas!
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Aigar - foršs video un skaistas vimbas P.S. Abas vietas video labi zināmas. Manīju, ka centies otrajā vietā to vienu pusi nefilmēt un pareizi darīji - tur jau tā pārāk biezs un tad būtu pārāk liela priekšā pateikšana!
marti - laba atskaite, bija forši palasīt! Rudajai ar kaut kas atleca!
Nav neatrisināmu problēmu, ir nepatīkami risinājumi ...
Vakar pasēdeju ar fīderi Gaujmalā. Cope kā pa viļņiem. Tad ņem, vēl nenogrimušu ēsmu, tad pauzes. Sāku ar vīķēm, vēlāk panesās pliči. Daži palieli. Brekši nepienāca. Bonusā viens asaris, viens zemmēra sapals un mēra vimba. Mēra vimba aizbrauca mājās, pārējie visi peld tālāk. Bija interesanti! Process aktīvs, zivju bija diezgan. Izmērs piekliboja!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
