Šovakar pēc darba biju uz Gauju,jo vēl pēc ledus copes nekur nebija būts.Pirmā copes ilgi nebija jāgaida ,kad zvaniņš smuki uzdzindzināja,bet pie paša krasta iemanijās nodilt,jo svins kaut kur bija ieķeries.Tad kādu brīdi klusums un atkal copīte,šoreiz jau vimba krastā.Sezona atklāta,vienīgais kā brīvdienas,tā laiks ārā sabojājas.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar aizlaidu uz vakara copīti pasēdēt ar fīderi, plus gruntene uz dzīvo. Salīdzinoši netālu no jūras. Iesākās gan mans copes brauciens ar piestāšanu malā un riteņa maiņu
Tālāk viss ritēja normāli. Jauks un patīkams vasaras vakars, copes ar bija, bet neko lielu nedabūju. Vienīgais normālais breksis noziepējās krasta akmeņos, bet uz dzīvo bija tikai divas copes un abas nerealizētas. Toties pilnu krūti izbaudīju tiešām patīkamo vasaras vakaru.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šādus vakarus ziemā var atcerēties pie karstas tējas tases!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielajā upē beidzot breksis sācis tīri labi ņemt. Un, ja blakus iemet grunteni ar maili, tad pie zandarta arī sanāk tikt. Pēdējās reizes bija dikti laba cope!
Nav neatrisināmu problēmu, ir nepatīkami risinājumi ...
Vakar ar Imantu štukojām, ka jāaizlaiž kaut kur uz copi. Ārā pūta stiprs vējš, tāpēc nevarējām izdomāt kur lai mauc. Palīdzēja šajā situācijā Raimonds ar savu puiku Normundu, par cik viņi arī gribēja braukt uz copi. Tātad cope no laivas atkrita automātiski. Domājām, kur no krasta būtu ērti visiem pacopēt un pieņēmām lēmumu braukt uz Carnikavu. Uz vietu, kur nesen notika CMS Feeder kauss. Nav tālu, ērta piebraukšana, ērts krasts copei, šoreiz tieši vēl iekrita aizvēja puse - viss ekselenti! Drīz vien jau bijām uz vietas, Normunds darbojās ar pludiņmakšķeri un ķēra vīķes piekrastē, es un Imants copējām ar fīderi, bet Raimonds ar klasisko grunteni(tāpat gan aprīkotu ar barotavu) un vienu grunteni, uz kuras mauca puikas ķertās zivtiņas. Jāsaka, ka cope bija perodiska. Brīžiem neņēma vispŗ, bet brīžiem tīri aktīvi. Copējām kādas piecas stundas, līdz 20:00 vakarā. Uz pašu vakara copīti nepalikām. Kad gājām prom, redzēju, ka CMS biedri tikai ierodas uz copi. Bet ar pavadīto laiku un noķerto lomu palikām ļoti apmierināti. Normunds atvilkās vīķes, mēs pārējie saķērām smukas voblas pietiekamā daudzumā, kas tagad jau sālās un Raimondam bonusā uz dzīvo tika ļoti skaists zandarts! Lieliski pavadīta brīvdiena pie ūdeņiem! Ne asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Izmantoju superīgo laiku brīvdienās un pasēdēju ar gruntenēm Lielupes krastā. Brekši ir, bet izmēra nav. Pa divām dienām 0,5-1,5kg tikai 7brekši. Mazos neskaitīju un laidu vaļā, toties tiku pie pirmās šī gada vēdzeles! 650gr!
Nav neatrisināmu problēmu, ir nepatīkami risinājumi ...