Viss tā kā dzejā...
Necik sen te ienāca ziņa – sacīkstes būšot,
Kur stiprāko noteiks par copi ar draugiem
Un zivju dievs klusais.
Dažādus kukaiņus atstāšot mierā,
Metāls tiks spēlē godāts un cienīts.
Skrienu uz bodi – acīs zib spožums.
Sudrabs, varš, melhiors, šilovs?
Pārdevējs laipnīgi māj man ar galvu
Izvelk viņš vienīgo divkrāsu Šilovu.
Esot vislabākais ierocis cīņai
Pret asaru varmāku naļotiem šis.
Jūtos daudz labāk, jo pieteicās Joņis
Mani līdz Daugavai vecai šis vest.
Rīts pienāca ātri, i gaidīts i grūts.
Nav nekad vecajā upelē būts.
Ješka pie ruļļiem un limuzīns atiet
Droši uz priekšu uz tikšanās vietu.
Aigars jau priekšā ar viedajo Toļu.
Zīmes ir nospraustas, nu tikai sāksies
Tesiņš ar svītraino lielisko vienīgo.
Ejam uz ledus, kas jocīgi liekās
Tomēr ir stiprs, kā dzērieni līdzņemtie
Droši tur visus, gan lielus, gan mani.
Labi, ka urbis līdz visiem bij paņemts.
Tālāk pat nav ko man ziņot, ak ziņkārie.
Šilovs tiek atstāts aiz zemūdens celma
Asaru bērniem drīz skola tur būs .
Divreiz pa divām tās stundas skrien ātri.
Savācās veči un verdikts tiek pausts.
Viltīgi gudrākais tiek izziņots Marti.
Vienīgais izvilcis strīpaino zvēru
Kurš svarā tiek līdzināts kurpnieku āmuram.
Ja nemelo svari.
Tak svari ir vietā un prieks vizmo sejās,
Ir čempions noskaidrots,
Viss tā kā dzejā...
|
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
