Nelielas pārdomas par makšķerēšanu

Ā, viņš jau copē "uz dzīvo", tas nav tas!
Tā zivs nav ķerta Latvijā, tas nav tas!
Ko tad tas tur, no krasta, ar savu pludiņmakšķeri, bubina?
Tas tak ķer karpas, tie vispār nav īsti normāli!
Brekši un raudas man pilnīgi neinteresē!
Tādi un daudzi savādāki izteicieni ir dzirdēti ne vienu vien reizi. Tūlīt mēģināšu noformulēt un īsi izklāstīt savas domas makšķerēšanas sakarā, kas kādu brīdi man galvā raisās.
Cope ir ļoti dažāda un tās sajūtas, ko katrs saņem no copes ir katram dažādas. Kāds specializējas uz noteiktu makšķerēšanas veidu, kāds uz noteiktu zivju sugu, kādam interesē tikai trofejzivis, kādam īstu copes prieku sagādā tikai makšķerēšanas sacensības, bet kāds gūst prieku no tā vien, ka atrodas pie ūdeņiem. Katrs esam savādāks, bet katrs ejam pie ūdeņiem, lai gūtu no tā gandarījumu un cope mums to sniedz.
Bet tāda sajūta, ka diezgan daudzi "savu iecienītāko" copes veidu uzskata par vienīgo pareizo un pārējos uzskata par kaut kādas "zemākas kastas" makšķerniekiem. Ar ko spiningošana(vienalga no laivas, vai krasta) būtu "labāka" par copi uz dzīvo? Ar ko fīdercope būtu "labāka" par teiksim pludiņmakšķerēšanu? Tikai tāpēc, ka kādam konkrētais makšķerēšanas veids patīk labāk? Tas galīgi nav arguments! Un galīgi nav iemesls, gandrīz ar nicinājumu, izturēties pret cita veida makšķerniekiem. Varbūt nedaudz pārspīlēju, bet uz to pusi ir. Neviens makšķerēšanas veids nav elitārs un pārāks par citiem!
Man makšķerēšana patīk kā tāda. Es izbaudu jau pat gatavošanās procesu makšķerēšanai. Makšķerēju dažādos veidos, bet nevienu neuzskatu pārāku par citiem. Protams, ir savi iecienītākie copes veidi un zivis, kuras labprātāk ķeru. Patīk ikdienas  cope, patīk sacensības, patīk brist pa upi, copēt no laivas, copēt no krasta....vienkārši man patīk cope un ūdeņi. Reizēm patīk pat vienkārši pavizināties ar laivu pa ezeru un pavērot notiekošos procesus uz ūdens, pie ūdens un zem ūdens.  Bet tak galīgi nav svarīgi ar ko un kā cilvēks makšķerē - galvenais, lai no tiek gūts gandarījums. Tie, kas pavīpsnā par citu noķertiem nelieliem asariem, vai raudām.....par jūsu lomiem pavīpsnāt var samu makšķernieki. I ko?
Varbūt tas cilvēks ar noķerto nelielo zivi ir guvis daudz lielāku gandarījumu no copes tajā dienā, nekā kāds no vīpsnātājiem savās pēdējās desmit copes reizēs. Īstais rādītājs būtu copes prieks un gandarījuma gūšana no copes, bet to izmērīt nevar un, tāpēc katram, tas ir tikai pašam zināms!
Nav tāda labākā un pareizākā copes veida, vai copes disciplīnas. Ir pareizā attieksme un gandarījuma gūšana no makšķerēšanas. Piemēram mazajās upītēs es vairāk eju baudīt dabu, nevis noķert zivis. Noķerta zivs ir papildus bonuss. Es labāk pārvietojos pa skaistu upīti un nesajūtu ne copi, nekā eju pa pārpurvojušos upīti, bet toties tajā copē. Kādam svarīgs loms un rezultāts, kādam vieta sacensībās, kādam vienkārši iespēja pabūt pie ūdeņiem. Katrs esam savādāki. Tāpēc, kā teica Leopolds: "Rebjata davaiķe žiķ družno!"
Vēl atsevišķa tēma būtu par citu inventāra "nolikšanu", bet par to varbūt kaut kad citreiz, bet varbūt nekad. Vien jāņem vērā tas, ka finansiālās iespējas katram ir dažādas, pieredze dažāda un arī prasības pret inventāru dažādas!
Nobeigumā neliels lūgums tiem, kas šo izlasīja. Nevajag publiskai apskatei likt bildes, kurās skaidri redzams makšķerēšanas noteikumu pārkāpums un vēl ar to lepoties. Ar ātruma pārkāpumiem, vai citiem likuma pārkāpumiem taču neviens publiski nelepojas, bet ar makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu gandrīz goda lieta.....
Ne asakas visiem, cienam viens otru un gūstam gandarījumu no makšķerēšanas!