Kad beidzot iekrīt spožais

Jā, tas beidzot ir noticis un esmu ar spiningu noķēris taimiņu! Lai to paveiktu, man bija nepieciešamas padsmit tukšās reizes(kādu četru gadu periodā) un līdz beidzot tukšā sērija tika pārtraukta. Šī visa pasākuma vaininieks bija Edgars. Kā tas notika? Par visu pēc kārtas.
Vakar vakarā sarunājām ar Edgaru, ka šodien brauksim uz upi mēģināt ķert spožos un raibos, jeb "svētās zivis".  Izbraucām tādā pavēlākā rītā, bez nekādas steigas. Ceļā tika pavadīts kaut kāds laiks un mēs atbraucām uz pirmo vietu, kurā bija plānots copēt. Lieki piebilst, ka visu plānoja Edgars. Es šajā lietā esmu pārāk liels "čaiņiks". Ja ķerot mazās raibās zivis, kas dzīvo mazākās upītes, es vismaz visas savas darbības daru apzināti(mānekļu izvēle, izvēle kur mest, kā pārvietoties u.t.t.), tad pie šāda veida copes pagaidām patumša bilde. Lielā upē plus mīnus varu nolasīt tikai potenciālās līdaku vietas, i ta tas vairāk vasaras sezonā. Lieki piebilst, ka arī normāla aprīkojuma un mānekļu man  šāda veida copei nav, bet toties copēt man vienmēr ir vēlme un arī apgūt jaunas lietas man tīri labi patīk. Labi, es te nedaudz novirzījos no tēmas, tas nemaz tik svarīgi! Tātad bijām ar Edgaru pie upes, kā jau ierasts pie upes bija forši un skaisti.

Pamazām pārvietojāmies pa krastu un apmētājām mūsuprāt(vairāk Edgara prāt) perspektīvās vietas. Līdz vienā no vietām Edgaram sekoja cope. Domājām jau, ka pirmā mērķa zivs tūlīt būs krastā. Zivs krastā tika izvilkta, tikai tā nebija mērķa zivs - jau pie krasta varēja pamanīt zaļu un viltīgu purnu. Nu neko, vismaz kaut kas. 1:0 Edgara labā!

Es pa to laiku norāvu pirmo vobleri. Pēc kāda brītiņa Edgaram atkal cope. Kāts patīkami pumpēja ārā zivi un šoreiz tā jau bija mērķa zivs! Edgars tika pie skaista spožā taimiņa. 2:0 Edgara labā!

Es pa to laiku norāvu vēl vienu vobleri. Vēl nedaudz pastaigājām un izlēmām pārbraukt uz citu vietu. Ja jau tā izlēmām, tad drīz vien arī pārbraucām.
Jaunā vieta man tīri vizuāli likās foršāka.

Gaisā virmoja pavasara smaržas, apkārt bija dzirdamas putnu dziesmas, saulīte spīdēja....ehhh forši tomēr pie upes!

Kad gabaliņu bijām nogājuši es norāvu kārtējo mānekli - Edgara doto šūpiņu. Nepatīkami. Pēc kāda laika man tā kā viena cope bija, bet līdz galam nevaru apgalvot, ka tā bija cope. Pēc brītiņa vēl viens norauts māneklis un vēl kaut kāda mistiska bārda uz spoles. Riktīgie bomāra gājieni, bet vēl tieši Edgaram teicu, ka pēc tādas tizlošanās esmu pelnījis vismaz kārtīgu copi redzēt. Un visai drīz tas arī notika. Velkot, krastam jau tuvojās Edgara dotais vobleris un drīz vien gatavojos to celt virs ūdens, lai neieskrien krastā un atkal nenoraujās. Te - bammm! Tāds trieciens kātā un kātu sāka riktīgi purināt. Es vispār apjucis un viss vēl tik tuvā distancē, ka tajā apjukumā vispār nesapratu ko darīt. Virs ūdens jau atrādījās smuks spožais taimis un taisīja visādus pigorus. Tiešām traka zivs! Par cik viss notika pie paša krasta un tik tuvā distancē, plus es vispār apjucis ar to zivi kāta galā, ka pieņēmu pašu neloģiskāko lēmumu un mēģināju vienkārši to izcelt krastā. Labi, ka vēl kātu nesalauzu, tas būtu visbomārīgākais gājiens pēdējo gadu laikā. Vairākas reizes taimi jau biju gadrīz izvilcis krastā, bet šis tā purinājās un rāvās atpakaļ ūdenī, ka vēl vairākas reizes to dabūju izvadīt pa jaunu. Ar augstāko spēku palīdzību man tas arī beidzot izdevās. 2:1 Edgara labā!

Rokas trīcēja, adrenalīns iekšā riktīgs. Labi, ka Edgars palīdzēja ar āķu atbrīvošanu un foto par piemiņu. Pēc tam vienkārši apsēdos un minūtes desmit pārdomāju, kas te tikko notika un pie viena nomierinājos. Beidzot tas bija noticis. Es beidzot pēc visām tukšajām reizēm biju ticis pie skaista un spoža taimiņa. Taimiņš nedaudz zem 2kg.

Bet nu tā ir viena dulla zivs! Copes turpinājumā bija tāds pacilājuma brīdis, ka likās, ka tūlīt vēl ko noķeršu - bet nekā! Bet pozitīvais, ka neko vismaz neaprāvu vairāk....bet ejot vesti gan sev noķēru ar vobleri. Jau tuvojās vakars un pie upes tas likās vispār ļoti skaists, bet sāka justies arī pagurums. Nolēmām, ka drīz jābeidz. Edgars gan dabūja izbaudīt, pirms noslēguma, vēl vienu copi un nedaudz arī zivi pavilka. Pēc sajūtām bija jābūt labai, bet diemžēl nebija lemts - norāvās.  Drīz metām mieru. Sausais atlikums 2:1 Edgara labā un katrs tikām pie mērķa zivs. Visa diena pavadīta pie upes, priekš manis daudz jaunas informācijas un kaudze ar pozitīvām emocijām. Ja vēl īsāk - ļoti laba pavadīta diena. Bet copē jau savādāk nemēdz būt. Ne asakas visiem!