Cope kā piedzīvojums!
Tik daudz gribās paspēt un izdarīt, kā jau multimakšķerniekam pienākas, bet visiem plāniem regulāri pietrūkst laika. Plānu korekcijas ievieš arī laika apstākļi, reizēm finansiālie apstākļi, reizēm neparedzēti gadījumi.
Man šī vaļējo ūdeņu copes sezona iesākās ar piecām, vai pat sešām, tukšajām copes reizēm. No katras reizes tāpat ir ko atcerēties, jo katra cope ir kā mazs, vai liels piedzīvojums, bet pie zivīm sākumā tikt nemācēju. Biju divas reizes mazajās upītēs agrā pavasarī. Varēju pēc sirds patikas izpriecāties par pavasara sākšanos un skaistajiem dabas skatiem, kad gar krastiem vietām vēl bija sniegs, bet upes jau bija vaļā. Tās bija kolosālas reizes, emocionālā un dabas baudīšanas ziņā.
Bet zivju ziņā tukšas reizes. Sezonas sākumā samērā bieži pavadīju pie Gaujas. Tīksminājos par skaistajiem un pavasarīgajiem Gaujas skatiem, bet zivis nemācēju noķert. Divas reizes bradāju gar Gaujas krastiem ar spiningu, cerēdams noķert kādu taimiņu, kad lieguma laiks jau bija beidzies. Neizdevās. Jāatliek uz citu gadu.
Pie tās pašas Gaujas ar gruntenēm mēģināju noķert kādu vimbu. Sākumā ierados par agru, otro reizi jau par vēlu. Tā mēdz notikt. Toties tieši pie Gaujas ar grunteni arī noķēru savu pirmo šīs sezonas zivi.
Vēlāk sekoja izbrauciens ar fīderiem pie Lielupes. Zivis bija. Sporta zivis. Tālāk sekoja puteņainais un mūsu komandai bezzivju Volvo kauss un jau pēc tā var teikt, ka beidzot īstā copes sezona sākās arī man! Tiku ierauts riktīgā copes piedzīvojumu karuselī. Nevaru palielīties ar vareniem un dižiem lomiem, bet pie zivīm tiku diezgan regulāri. Lielās un mazās ūdenstilpnēs. Rīgā un ārpus Rīgas. Ar spiningu, ar grunteni un arī ar pludiņu. Pie veiksmīgākajām laikam varētu pieskaitīt rīta copi ar pludiņu, kad izdevās tikt pie divām mēra līdakām, kā arī, divas copes reizes ar fīderi. Viena tepat Rīgā, kad kolēģim palaimējās tikt arī pie zuša un otra Ventas krastos. Piedzīvojumiem bagātākā un atmiņā paliekošākā bija cope Abavā, apvienojumā ar laivu nobraucienu.
Tas bija krāšņs piedzīvojums, kuru atmiņā pārcilāšu vēl ne vienu vien reizi. Līdaku ķeršanas sezonu atklāju Slokas ezerā - tā bija jauna pieredze, priekš manis jauna ūdenstilpne.
Bija vairākas copes ar fīderi, bija brādājiens pa foreļupi, bija jaunu vietu apzināšana......kā jau minēju - katra cope ir kā piedzīvojums. Liels, vai mazs - nav svarīgi. Bet katrs no mums ir ierauts šo nebeidzamo piedzīvojumu virpulī. No katras copes reizes kaut kas paliek noglabāts sevī un tas arī veido makšķernieka būtību. Reizēm atmiņā iespiežas tieši loms, reizēm pats copes piedzīvojums, reizēm paliek skaistas bildes no copes reizes, reizēm atmiņā iespiežas pasakainie dabas skati, vai kāds negatīvs atgadījums, bet tas viss pieder pie makšķernieka ikdienas! Makšķerēšana jau nav tikai zivju ieguve vien. Tas ir aicinājums un mijiedarbība ar dabu un tās procesiem. Cik no mums pie ūdeņiem ir pazaudējuši laika izjūtu? Cik no mums aizejot pie kādas upītes nemaz uzreiz nesāk makšķerēt, bet ar interesi pavēro tur notiekošos procesus. Cik no mums priecājās par saullēktiem un saulrietiem pie ūdeņiem. Domāju, ka ļoti daudzi! Dēļ tā mēs atgriežamies pie ūdeņiem vēl un vēl. Tā ir patīkama atkarība. Atkarība būt tuvāk dabai un ūdeņiem.
Par negatīvajām lietām manā copes piedzīvojumu karuselī. Pavasarī nomainīju garāžu, kurā turēt laivu. No jaunās tika nozagta eholote un laivas elektromotors. Pašlaik esmu laivu novietojis drauga garāžas bedrē un piekļuve tai ir apgrūtinoša, kamēr neatradīšu, kur atkal novietot laivu. Viena copes piedzīvojuma sākumā apskādēju autiņu, bet tas mani neapturēja no copes piedzīvojumiem ne tajā konkrētajā reizē, ne arī turpmāk!
Lai arī lielie un mazie copes piedzīvojumi, nesanāk tik bieži kā gribētos - tomēr varu apgalvot, ka tie turpināsies visu vasaru un arī rudeni. Tad arī ziemā, bet tas jau ir pavisam citu piedzīvojumu periods! Pašlaik notiek mans mīļākais piedzīvojums - cope atklātos ūdeņos un siltā laikā! Sīkāk savus piedzīvojumu plānus neizklāstīšu, vien minēšu, ka esmu ieplānojis makšķerēt gan lielākos, gan mazākos ūdeņos. Ar dažādām copes metodēm. Iespējams sanāks arī vēžot. Bet par to visu varēs uzzināt foruma atskaitēs, vai video atskaitēs no copes piedzīvojumu reizēm!
Pagaidām viss! Lai katram ir pēc iespējams vairāk pozitīvu copes piedzīvojumu! Un nobeigumā gribētu nocitēt angļu dabas pētnieku, vides aizstāvi un makšķernieku Džonu H. Bredliju:
"Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi."
|