Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Smuks līdaks! A no tiem zilajiem riņķiem tāpat neko nesaprotu!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Smuki pampaki...nākamreiz jau toč pa skaisto. Aigars, tur dziļums pēdās, kad ieliek eho, tad pāriet uz metriem. A šitos dziļumus izdali ar 3 un apmēram būs.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Un jā, ja gribās max precīzu zīmējumu, tad ar "čūskiņu nepietiek". To man sākumā teica, pēc tam pārliecinājos. Lai būtu max precīzi jānobrauc kā rūtiņu burtnīca. Vispirms čūskiņa, pēc tam čūskiņa perpendikulāri.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu ko, uzliktā latiņa jācenšas turēt Šajā vīkendā gan biki līdz iepriekšējam pietrūka, bet nedaudz. Smukākā pavilka uz 2,550. Vēl viens smuks mēriņš arī uz mājām, tad jau pārtikas programmu uzskatīju par realizētu un arī dažs labs mēriņš saņēma brīvlaišanu kopā ar zemmēriem. Divi smuki ašuki gan arī nonāca uz galda. Mazais žaņuks arī šur tur aktīvi tusē, druknie gan vēl nav satikti. Tas viss Pļaviņu HESa Daugavdīķī. ēda rotiņu un gumiju. Ar gummi interesantāk, jo gribēja dusmīgo bumbošanu. 3'' uz 10 gramu čebureka bij jādriblē pusotra metra dziļumā pa akmeņiem, tā šo varēja izprovocēt :) Bet tas viss i *uiņa, daudz lielāks prieks ir par vot šo te:
Es tik liku tārpiņus un metu iekšā, puika priekā lēkādams vilka ārā karūsiņas un barojām kaķus pašā dīķmalā. Liekas, ka jau varu teikt, ka dzimst jauns copmanis Kā nekā pirmais trīsmetrīgais mahs šim jau ir
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Nu pa skaisto! Gan līdaka forša, gan tas, ka mazo pieradini!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar vakarā aizlaidām uz lielo upi. Tik ātri viss aizaudzis, laikam vasara sākusies. Pāris stundiņas ar izkapti bij jāpadarbojas. Bet īsāk sakot - daba skaista, zivis neķērās. Nu kā parasti. :)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ar mazu pauzīti, bet par sestdienu. jau ļooti laicīgi biju Tajā vietā. Aha, eholots zivi rāda, nav daudz, bet smuki. Nostājos, sāku šancēt, a šis liek virsū. Pārmēģināts tika reāli viss no mikroba līdz dusmīgai bumbošanai, dropam un pavadaiņai. gumijas no mikroba līdz lielajām, rezultātā salasījās 10 gab ēdamie (līdz kādi 250gr) bez izcilības, un sabučoti kādi padsmit žaņuki. Citās vietās skumjāk. Vai nu Zivnieks šos pie kaut kā noteikta pieradinājis, vai vienkārši nebija tā diena..
Zivniek, kas tagad, laikam iesilstot, notiekas?
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Aizgāju šodien līdz garāžai salauzto airi mainīt, vai sataisīt. Spiņus, protams, paķēru līdz. Airi sanāca salabot(tas gan tāds pagaidu variants, bet pašlaik airēt var), tāpēc ielaidu arī laiviņu ezerā Pa Nabas kaktu paairējos nedaudz uz priekšu un sāku kaut ko mēgināt. Sākumā ar dropšotu. Nekā. Pamainīju dažas vietas - nekā! Paņēmu rokā citu spini un jau otrajā metienā uz manu mīļo rotiņu trāpījās zemmērs!
Uzliku Strike Pro voblerīti patvičot. Un atkal pēc kādiem trim metieniem galā zemmērs!
Mēģināju vēl, vairāk iznācienu nebija. Nu i lai nav, airēju uz ezeru!
Laiciņš superīgs, vējš gan paliels, bet tas varbūt pat labi. Forši tomēr uz ūdeņiem! Pamēģināju dažās vietās ezerā, nekā. Airējos uz kanālu.
Tur mēģināju dropšotot. Viens asaris pakratījās līdz, bet līdz laivai netika. Uz rozā tiogu. Vairāk copju nebija. Piebraucu pie Anatolija, tam lomā daži asarīši!
Vēlāk ieairējos dziļāk ezerā. Uz dropšotu, ar to pašu rozā tiogu vēl viens, jau paprāvāks asaris, pakratījās līdz - bet līdz laivai atkal netika!
Nu i nav, ta nav. Domāju, jābrauc pa līdaku vietām jāizlaiž un jāairē prom. Pa ceļam izdomāju arī atklāt peldsezonu. Ūdens jau silts!
Pa līdaku vietām nolaidos, viens uzsitiens bija, bet vairs nekā. Nu i, lai nav. Diena tāpat super izdevusies, var airēties prom, likt nost laivu!
Sanāca, ka ielaidos 11:30, izkāpu krastā 14:40. Biju ezerā nedaudz virs trim stundām, no kurām kāda pusotra pagāja airējoties, toties atklāju arī vēl peldsezonu un pasauļoju nedaudz savu traktorista iedegumu! Kas attiecas uz copi, tad ar nemaz tik slikti nebija, ja ņem vērā, ka bija dienas vidus. Trīs līdakas izprovocēju, divas izvilku. Asarus izprovocēju gan tikai divus un nevienu neizvilku, bet tāpat bija super! Uz ūdeņiem vienmēr ir super!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)