Jā, es jau iedomājos... Pavasaris, dienas vidus, saule spīzd, virsma gluda-ne vilnīša... Uz ezera fona stāv liels pludiņš un nekas neliecina, ka apakšā ir zivis... Vien kādu brīdi no kautkurienes atlido resna spāre un uzsēžas uz pludiņa spices, to teju nemanāmi, mazliet pagremdējot. Alus teju beidzies, a līdz vakara kļovam stundas piecas-sešas ... Kaut kā tā ...
phe...nu pilnīgas muļķības...alus nekad nebeidzās
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
A tikmēr mēs ar Eduku sēdēsim uz ūdeņiem, dzersim alu un skatīsimies un pludiņiem
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tā baltā? Es personīgi sev tādu suni negribētu. Nezinu pat kāpēc, bet nepatīk. Tāpat kā tie fantomasu kaķi par ko daudzi sajūsmā
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
... Kaut kā tā 
