ā, ir vēl viens knifs. ja vienā vietā nav, tad nestiep gumiju. pavirzies sāņus un tā uz priekšu, ja ir iespējams. jo bieži ir tā, ka no 3 kātiem viens ir rezultatīvs, bet pārējie tur pat it kā netālu klusē. kaut kā jau arī viņas tur atrod kur koncentrēties.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Rīt tākā doma pirmoreiz šogad aizbraukt butēs. Nedaudz mulsina austrumu vējš.
Varēsi pa vējam tālu žvidzināt. Bet intereses pēc pārbaudi arī distanci 5-10m no krasta. :)) ja tā butīt vispār ir, tad noteikti viņu noķersi. Atkod pareizo distanci un būs oki. :))
Tākā solīju kautko uzskribelēt par šisdienas bušu copi, tad lūk detalizēts izklāsts. Vieta?- Jaunciems, netālu no Irbes upes ietekas. Atbraucām ap 10; 00 no rīta, tieši pret takas uz jūru jau sēdēja viens bariņš, apjautājos par copi, švaki Divas mazas plekstītes. Tajā paša laikā zināja teikt, ka šamo kompānija pirms divām dienām, šajā pašā vietā esot neslikti atvilkušies. Tā arī noenkurojos. Pirmais iespaids jau bija daudzsološ, tāda pusizēmēra butīte, neīsti ņemama, ne ārā matama. Nosēdējām visu dienu, galīgais aplauziens.Blakus esošiem vīriem, tas pats.Bij ar veči no Mazirbes, ar kuriem parunāt, tāpat ar no Sīkraga, visiem viena atbilde, šodien butes nav. Šī ir mana pirmā reize butēs, kad nekas nav. Starp citu, austrumu vējā copēju pirmo reiz. Protams ka metu tuvās un tālās un vidējās distancēs. Puskombinzons tā arī palika mašīnā, neizmantots, nesaskatīju vajadzību pēc viņa. Nu tā kautkā. Ne asakas veči, butes ir un būs, tik jāmāk atrast.
pieļauju, ka vainojams praktiski krasta vējš tādās reizēs vajag pārmesties tur pat kaut uz irbes upi ar tiem pašiem pričendāļiem, tikai druksu pietjūningojot un pasēdēt uz ļurbām (vēdzele).
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Man ar pāris bušošanas reizēm pa sezonu pietiek. Viena no tām būs bušu čempis, otra iespējams Ventspilī ar bračku
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tātad par sestdienas vakaru. Pirmā bute bija "milzīga"
Cope bija švaka, bet bija arī pāris dupleti
Pie krasta vispār nebija, tikai uz tālajiem metieniem līdz pašam sēklim, bet ar copēja tikai sīkās. Blakus bija vēl daži copmaņi, kas ar neko labāk neķēra. Toties bija kāds dienaszaglis, kas ļoti garšoja Selgas cepumi
Pa tumsu arī copēja tikai sīkās un ap 21:00 man jau apnika. Gala rezultātā ap 20 butēm, bet normālas tikai divas!
Vakar biju aizlaidis butēs. Vieta, šoreiz otrā pusē Irbes upes ietekai (Ventspils pusē). Sākām no rīta 9-00 līdz 18patsmitiem vakarā.Iesākums labs, uz pirmo metienu, uz trim kātiem, trīs butes. Uz vienu kātu duplets. Kādu stundu ķērās samērā labi. Tad pamazām pieklusa cope. Izmērs tāds ne visai, bija kādas 10smit, kuras bija jālaiž pie mammas, pārējās, ņemamās ar tādas vidējas. Visas dienas garumā salasījās tikai 22 mājās vedamas zivtiņas. Kad atbraucām, bija tā feini apmācies laiks, pēc stundas debess noskaidrojās un visu dienu spīdēja saule. Uzvilktās drēbes izrādījās pa siltu, nācās šo to nomest. Laiks priekš sēdēšanas jūras krastā šajos datumos, vienkārši ideāls, bet priekš butes izskatījās ka ir drusku pa gaišu, lai viņa gribētu nākt krastā barību meklēt. Neskatoties uz to,kad bija darba diena, bija ļoti daudz copmaņu. Tajā mazajā piebrauktuvītē pie jūras, bijām 8stoņas kompānijas. Ar lomiem pārējiem bija vēl švakāk, tas līdz tumsai. Mēs un vēl viens bariņš līdz ar tumsu aiztināmies mājās. Pārējie vēl palika, nav izslēgts ka ar tumsas iestāšanos bute parādījās pie krasta. Man ar savu klibo kāju kautkā negribas pa nakti gar jūras krastu klibot. Bija jau feini, atpūta kolosāla, lai ar tā zivtiņa tā mazāk.
Nu re, bet ap 20 butēm jau ir foršs loms. Malacis! Es kādreiz sev noteicu normu, ja man ir 4 riktīgas butes, tad varu mierīgi tupēt pie ugunskura (minimāla) un ik pa brīdim pārbaudīt kātus, ieraut šļuku un ar kolēģi kopīgi stāstīt makšķernieku stāstus. Tad smuki teltī vai autiņā izgulēties un caur mežiem pēdējās sēnes lasot, doties mājup. Ozona deva visai nākošai nedēļai.
Šonakt sapņoju ka kaut kādā ezerā paralēli tam ka atpūšos ar grunteni uz baltajiem noķēru divas butes, viena bij paliela + tam sākās kaut kādi plūdi... i murgs beidzās... Ne vienmēr sapņot ir veselīgi, esmu izsapņojis arī skaistākas copes reizes
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
