Nu tajā vietā es pat pavasarī/vasarā neko nevaru noķert Bija viens gads, kad es vēl biju pusaudzis, kad no tiem betoniem pretī saliņai ķērās baigi labie asari, bet pārsvarā uz mailītēm. Tuvāk tiltam protams, var dabūt i asari, i žani, bet tas vairāk no maija līdz kādam novembrim. Karoče tas viss ir otmazkas. Vienkārši neesmu tik kruts!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Biju svētdien izlūkošanas režīmā padžigot tepat Rīgas ūdeņos no krasta. Vispār jocīga sajūta, pagājušo svētdien ar čomiem vēl Ķīsī no ledus copējām un pa kādam skaistam asarim arī noķērām, a šo svētdien jau viss Ķīsis viļņojās un laivas pa ezeru braukā (vismaz cik nu tālu no Mīlgrāvja kanāla varēja saskatīt). Rīta cēlienā pastaigāju gar Mīlgrāvja kanālu un OZO krastu. Dažus asarīšus noķēru un viens zandartiņš pie krasta nospruka. Sapratu, ka nekāda baigā kļova nav, tāpēc nolēmu pārbraukt uz Audupi, kamēr Mīlgrāvja zacepos neesmu paspējis visu apraut :D. Audupe vispār līkās kā izmirusi, ja neskaita tur peldošās pīles un gulbjus. Izstaigāju tuvējās "pludmalītes", bet nevienu piesitienu tā arī nesagaidīju. Nu ja nav tad nav, jālaiž citur. Atceļā no Audupes satieku Aigaru(parcopi), kurš ar čomu ir apņēmības pilni noķert kādu vimbu uz gruntenēm(par viņu gaitām varat izlasīt sadaļā gruntsmakšķerēšana). Es dodos tālāk izpētīt Aigara(parcopi) ieteikto vietu Sarkandaugavas kanālā. Diemžēl diez ko sakarīgi padžigot te nesanāca, jo uznāca diezgan stiprs vējš un džigošana no krasta kļuva ļoti apgrūtinoša, tāpēc nolēmu mest mieru. Kopumā laba svētdienas relaksācija un pastaiga gar ūdeņiem, apskatītas dažas jaunas vietas un iegūta plašāka informācija par tajās notiekošo un copes specifiku. Turpmākajām gaitām ļoti noderēs. Runājot par zivīm, tāda sajūta, ka zivis ir apstulbušas no tik siltā laika februāra vidū, tāpēc arī cope nekāda. Vai nu jāgaida ziema atpakaļ vai jāļauj ūdenim mazliet uzsilt. Arī vairākās vietās satiktie veči sūdzējās, ka uz gruntenēm/fīderiem pat smalkā zivs neatsaucās.
Industriālā cope, streetfišings, jeb var izdomāt vēl visādus pribambasīgus apzīmējus, bet biju šodien piebraucis pie upes tepat pie sevis rajonā. Līmenis diezgan augšā, vējš nepatīkams, piedevām līst lietus Bet neko, piebraucis esmu - tāpēc jāmēģina kas padarīt. Līdz ir divas dropšota sistēmas, kuras sasēju jau mājās un ar tām arī sāku darboties!
Vienu sistēmu norāvu jau kādā desmitajā metienā, bet otra izturēja līdz galam. Līdz galam - tas bija nepilna stunda! Izrādījos morāli nenoturīgs un dikti ātri pazuda ticība šādam pasākumam, kaut gan viens, kaut kas sīks, man pavilkās nedaudz līdz. 99% ka neliels asarītis....
Nācās samierināties tikai ar smilšu zivīm!
Pēc tam iegāju bodē, nopirku maizi un pabaroju putnus. Tur varēja pavērot putnu cīņas. Kaijas vs Pīles un Pīles vs Pīles.
Pabarojis putnus mierīgu prātu devos mājās. Ja nav ledus, tad līdz marta beigām pat nezinu ko darīt. Vienīgi kaut kur uz vimbu, vai vēdzeli!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Biju svētdien izlūkošanas režīmā padžigot tepat Rīgas ūdeņos no krasta.
Nu švaki Aigars82,vai tad mājās arī kāds laida ar tukšu tarbu ? Bet nu jā ,kaut kāds tukšais periods iestājies. Kaut kur jau vajadzēs kaut ko iemērkt pēc visām prognozēm ātrāk par 20 datumu nesanāks.
Ja šī pasaule tev liekas ideāla, tad vai nu Tu esi Dievs, vai nu par daudz iedzēris…
Tukša tarba manuprāt nav nekas tāds. Ja nu vienīgi kaķis kādam mājās šķību skatienu var palūrēt Bet tas, ka tagad tāds februāris, tas tiešām daudz ko sarežģī ar copi. No ledus viss būtu vieglāk un saprotamāk!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
JOnis, mājinieki jau sen vairs par to nepārdzīvo, jo ļoti bieži visas zivis laižu vaļā
Turklāt, kamēr vēl bija ledus, trāpījās labi asari un dažas līdakas, kas aizceļoja uz mājām. Tā ka, galīgi bez zivīm viņus neesmu atstājis.
Vispār mani tā necope baigi nesarūgtināja, atpūta bija laba, pastaiga svaigā gaisā, apskatītas dažas jaunas vietas, copes process arī gūts, tā ka, viss bumbās. Lai jau tās zivis cimperlējās, tāpat pie pirmās izdevības atkal kaut kur aizbraukšu viņas patrenkāt. Tak mājās tāpat nevar nosēdēt
Es nenocietos un divreiz biju pastaigāt ar spini. Vienu reizi gar Gauju. Pastaiga laba, bet ne copes. Otro reizi pa krietni mazāku upi - nekā ievērības cienīga, bet vismaz divas mazās un vienu pēc vecajiem noteikumiem mēru, noķēru gan! Gribas ātrāk pavasari
Šodien ar Kasparu atklājām bradāšanas sezonu. Sanāca baigi foršā pastaiga, tagad kājas arī pasmagas. Jo es biju īsajos zābakos un dabūju visu kāpelēt kalnā un lejā pa brikšņiem. Bet ir forši pie tām mazajām upītēm! Pasakaini dabas skati, superīga pastaiga. Šo laikam sapratīs tikai citi bradātāji, bet ir kaut kas, kas velk pie šitādas copes atkal un atkal. Kas attiecas uz zivīm, tad upe kā izmirusi, kaut gan viena neliela it kā skrēja līdz. Bet tagad jau liekas, ka varbūt tā arī nebija zivs Īsti gan nezinu arī ko februārī un pie tādas gaisa temperatūras varēja gaidīt. Laikam jau neko. Bet pastaiga bija to vērta!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Aizbraucu līdz Vecdaugavas attekām, bet tur nav kur iemest - vēl žļurīgs ledus virsū Braukt atpakaļ uz mājām negribēju, tāpēc ar savu tviča kātu un pāris vobleriem piebraucu pie Audupes un kādas 20-25min pavazājos tur. Kāds kaut ko bija noķēris nesen un krastā izķidājis!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ledus ap 15 cm. Žēl, bet nekādi netieku.Rīt parīt gan jau cauri ,vai pat šodien 
