Marti Tad jau jāieiet bodē un jāpaņem "maltā spožo gaļa" un bairītis. Pašam līdz nedēļas beigām cope nespīd. Ja nu vienīgi kādam varētu uzsēsties uz astes kādā vakara copē.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Labas dienas. Ir pagājis jau krietns laiks no sezonas atklāšnas, bet tieši tagad parādījas iedvesma uzrakstīt kā tad man gāja pa jaunām un netik jaunām vietām 1. Un 4. maijā. Nezināmu iemeslu dēļ ši sezona tikai gaidīta daudz vairāk nekā iepriekšējās, ekipējums tika sagatavots kā vēl nekad un vietas izplānotas. Pirmā maija agrs rīts. Izbraucam vēl tumsā. Par copes vietu tika izvēlēts ezers, kurā neviens no mums nebija bijis. Ezera nosaukums diezgan interesants – Vēderis. Vidējais dziļums 1,8 m, kas lika domāt, ka varēs atsākt tviča apgūšanu, bet tas tik skaisti nemaz neizvērtās. Sākums bija visai cerīgs, jo kolēģis ar trešo metienu ieskaldīja pirmo sezonas līdaku 1,8 kg vērtē. Pretojās skaisti, arī paņēmusi bija diezgan nikni. Māneklis – Mepss aglia 5nr. Es tikmēr darbojās ar Lucky John Bassaru, bet līdakas mani ignorēja. Tad iestājās diezgan paliela pauze un līdakas mūs pilnībā ignorēja. Izdomāju, ka jāpāriet uz gumijas zivtiņām ar offseta āķiem, jo bebru sagāzto koku skaists bija visai ievērojams. Brīžiem bija vietas, kur bebri bija sastrādājuši nepajokam. Nav jau brīnums, jo saskaitījām aptuveni 5-6 bebru mājas. Beidzot arī es tiku pie pirmās sezonas copes, līdaku gan vaigā nepaspēju ieraudzīt, bet nekas ievērojams nebija. Lielākais prieks bija par to, ka izmānīju no pilnīga aizauguma, bet kaut kas patraucēja un tā līdz galam neuzsēdās. Vēl stundu nomētājām un sapratām, ka nav aršanas, braucām uz Gaujas attekām lūkot tur no krasta kaut ko dabūt. Gaujas attekās aktivitāte bija krietni labāka, divas copes, neviena tomēr netika realizēta. Gaujā gan bija mazliet savādāk, daži metieni un pirmā šīgada līdaka rokā gan, zemmērs, bet prieks tāpat. Tad sekoja ļoti jautra pretēja krasta apcopēšana, jo metiens bija jāizdara pāri visai upei atstraumē. Ar kādu 10 reizi tas beidzot izdevās un nu jau varēju pāri visai upei vilkt līdaku pēc sajūtām mērs bija, pie krasta arī ieraudzīju pavisam labi atkopušos līdaku. Netālu no kājām gan līdaka pamāja man ar asti, bet par to nesatraucos, jo maija sākumā līdakas pārsvarā laižu vaļā. Attekā vēlviena nerealizēta cope un kolēģim mēriņs uz 52cm un 1,2 kg vērtē. Noēdusi gan bija pamatīgu sapalu saviem izmēriem. Skaista diena un atkal pierādījās, ka nav ko meklēt jaunus ezerus, jo apkārtnē tie ir diezgan izkāsti un zivju skaits netiek papildināts, tomēr Gauja ar savām daudzajām attekām spēj atražot savu populāciju. Ceturtajā maijā man iecerēts nolaisties savu posmu pa Gauju, laiks solās būt stipri mainīgs, bet tad jau redzēs kā būs. Kamēr diena iesilst līdaku aktivitāte ir pavisam švaka, no astoņiem līdz desmitiem man ir tikai viena nerealizēta cope. Brokastu laikā uz upes apetīti sabojā kāda beigta mežacūka sanesumā, bet tas sīkums, jo līdaku aktivitāte sāka aktivizēties un drīzi vien tiku pie skaistas līdakas. Liels bija mans prieks, ka līdaku izvilku uz jaunā Bassaras voblera. Cope pauzē, sitiens spēcīgs un līdaka arī. Mazliet padancojusi tika manās rokās, bet pēc pāris bildēm aizpeldēja atpakaļ. Apēdusi bija breksēnu, to spriedu pēc vēdera formas, kas bija diezgan jocīga. Turpinājums bija diezgan jautrs, daudz zemmēri, uz pusi vairāk šodi un vēl manīju pāris iznācienus. Varēja manīt, ka līdaka bija diezgan pasīva, jo uz atkārtotu uzbrukumu ļāvās pierunāt tikai reto, atšķirībā no vasaras mēnešiem, kad atkārtoti ņem gandrīz vai katra zivs. Mr. Greeedy arī tika iesvētīts ar līdaku, tāpat mani pārsteidza SPRO gumijzivis, kas ir peldošanas un ļoti labi kustās straumē, man ļoti iepatikās, tāpat kā līdakām. Varivas jaunā aukliņa arī ļoti patika, metiena attālums krietni tālāks sanāk. Kaut gan Gaujā metiena attālums no laivas nav īsti būtisks, izņemot vobleriem, jo ar tiem, manuprāt, līdaka ir vairāk jāizprovocē, jo atšķirībā no gumijas zivtiņas, vobleri gar koku novadīt ir krietni grūtāk, daudzās vietās pat neiespējami. Paldies Gaujai, par skaisto sezonas atklāšanu. Tiekamies uz ūdeņiem, ja kādam ir interese pabaudīt copi uz Gaujas, varam noteikti kaut ko sarunāt. Ir patiešām interesanta upes līdaka. Āķus siekstā, Eidis P.S. Zemāk pāris bildes.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien no pl 16.00-21.00 paspiningoju pa Jūdažu ezeru.Līdaku normu 5gb izdevās sakasīt,bet diemžēl visām vēl jāpaaugas.Visas līdakas tik pie zālēm ņēma.Laiciņs gan uz vakarpusi smuki noskaidrojās.Rītvakar laikam jāprovē kādu sapalu Gaujā piemānīt.
Vakar ar Chominju devāmies testēt vienu upīti, kuru sen jau gribējās pārbaudīt. Sanāca upi testēt divos piegājienos, jo pirmajā piegājienā izrādījās, ka Chominjam cauras zābakbikses, nenormāli brūk virsū odi(pretodu līdzeklis nav līdz) un stulbais Chominja suns copei galīgi nav piemērots. Viņš visu laiku peld pa upi un mēģina sagrābt iemestos vizuļus Pirmajā piegājienā tikām pie četriem asariem, lielākais tika vēlāk ielaists Chominja dīķī Pirmais piegājiens
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tad sekoja otrs piegājiens, jau ar pretodu līdzekli, bez suņa un ar normāliem zābakiem. Tajā nogājām diezgan normālu gabalu pa upi(tīrajā laikā piecas stundas), kā rezultātā tikām pie padsmit asariem, divām zemmēra līdakām, vairākiem norautiem mānekļiem un Chominjam piesmeltiem zābakiem Lielākā škrobe par to, ka bija četras labas līdakas un nevienu nesanāca izvilkt. Divas no tām jau bija pat ļoti labas. Viena aizgāja pēc diezgan ilga cīniņa ar visu manu Mepps Ciklopa šūpiņu un viena Imantam baigi labi nāca, bet ātri arī izdomāja norauties. Tātad, ja būtu tikuši pie visām četrām mēra līdakām, tad tā jau būtu pavisam savādāka cope. Bet upe man patika. Viegli brienama, zivis mana. Copes arī ir, fiziskā slodzīte ar pabradājot. A ko vēl vairāk vajag? Sausais rezumē uz diviem ir tāds: -ašpadsmit asari -divas zemmēra līdakas -četras labas līdakas nezivilktas -norauti trīs labi mānekļi(vienu apēda līdaka) -dīķī ielaists viens asaris, trīs izbaroti kaķiem, pārējie peld, kur peldēja -par foreļu esamību/neesamību upē, joprojām neziņa... -Chominjam trīs reizes piesmelti zābaki
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
