Parcopi.lv komanda piedalījās? Es kaut kā neatceros kuros mačos viņi startē
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
27.gadīgais Vitolds nebrauca ar tramvaju pirmo dienu. Ja gribam būt precīzi, tad ceturto. Bet ne jau dienas, mēneši vai gadi noteica tramvaja vadītāja māku vai nemāku tikt galā ar rumaku kas skrēja pa dzelzs taku. Vitolds savu darbiņu pieprata. Jau mācību laikā puisis instruktoriem palika atmiņā ar savu virtuozitāti, vecais Andža pat nosauca Vitoldu par "tramvaja vadīšanas Paganīni" Proti, Vitolds brauca ātri, pagriezienos nemēdza samazināt ātrumu, mācēja eleganti ripināt pāri sarkanajam un braukšana dzērumā nebija nekāds šķērslis jauneklim visai veikli nokārtot tramvaja tiesības. Ļaunas mēles gan melsa, ka iekārtoties darbā un nokārtot visas ar to saistītās formalitātes palīdzējis kāds Jānis Ozols, taču neviens to nopietni pierē neņēma un Vitolds jau ceturto dienu ripināja savu spēkratu pa Rīgu. Pirmajā dienā Vitolds pierādīja visam tramvaja parka kolektīvam, ka braukšana ar ātrumu 96km/h nav nekāds mīts bet realitāte. Pusdienas pārtraukumā depo ar skaļu signālu ienesās 7 maršruta tramvajs. lai arī zīme uz vārtiem norādīja, ka pārvietoties pa šo teritoriju nevar ar ātrumu kas pārsniedz 5km/h, Vitolds braši brauca uz 65, tieši pirms angāra sāka bremzēt un apstājās pie otrām durvīm aptuveni 5 cm attālumā. Apkopēja Gaļina kas daudz savā dzīvē bija redzējusi un pat sēdējusi Gestapo moku kambaros, redzot šo triku spēja tikai izdvest-"Ņih..a sebe" un steidzās paklačot konduktorītei Mildai par jauno gurķi-"Sliš, Mulda a etot pridurok, nu Vitold, štob on zdoh, počti snjos na..j angar, pakazal mņe fakucis i iščjo kinul akurok na čista vimitij pol" Mildai kaut kā bija pie pakaļas tas viss, jo nākamais brauciens bija paredzēts tieši ar Vitoldu un savu viedokli viņa gribēja paust tikai tuvāk iepazīstoties ar jauno vadītāju. Pēc brauciena Milda devās uz tuvāko baznīcu un nolika svecīti pie Dievmātes kājām. Ausīs joprojām skanēja dažas Vitolda atziņas-"Skaidrā brauc tikai bezmugurkaulainas būtnes", "Kurš teica, ka pa sarkano nedrīkst?" "Es to mierīgi izdarīšu" "Pasaki lai tie idiņi salonā beidz spiegt", bet visvairāk viņu no šīsdienas biedēja frāze" Skaties, ka es māku". Milda sāka dzert un turējās darbā tikai tāpēc, ka trūka konduktoru, turklāt pat kunga prātā viņa vienmēr smaidīja un kontrolēja situāciju tramvajā. Liktenīgs Vitoldam izrādījās brauciens gar Nacionālo operu. Jāsaka, ka puisis īsti pie vainas nebija, jo priekša braucošā tramvaja vadītājs pie tirgus parādīja viņam spogulī mēli un uzsmaidīja. Vitolds bija nolēmis atstāt viņu kaunā un apdzīt. Aizvēris durvis, mūsu varonis iespieda pedāli grīdā. Salonā atskanēja bļāvieni. Pie šiem mīkstmiešiem Vitolds bija pieradis. Normāli paņēmis līkumu braucot uz labās puses riteņiem, Vitolds pateica mikrofonā lai piever žaunas un skaļāk uzstellēja savu mīļāko grupu Canibal Corpse. Tramvajs devās pakaļ uzvarai... Priekšā braucošā tramvaja vadītājs atkāra žokli kad ieraudzīja no aizmugures nesamies 7 numura tramvaju. Viņš nupat bija pārbraucis 13 janvāra ielu pie mirgojošas dzeltenās gaismas un neticēja, spogulī ieraugām vēl vienu tramvaju no aizmugures. Neticēja šim skatam arī Modris, kurš jau 33 gadu vadīja taksometru un lai ko, bet nu tramvaju nesamies uz sarkano nebija gaidījis redzēt. Trīcošām rokām viņš apturēja savu mašīnu pie Forum Cinemas, piegāja pie kino kasēm un pasūtīja sev bifšteku ar olu. Meitene pie lodziņa tā apjuka, ka iedeva divas biļetes uz vakara seansu, pieteica, ka šovakar viņa ir brīva un naudu nevajag. Modrim tas gan bija pie kājas, jo viņš tāpat bija nobriedis piedzerties. Bet ko tad Vitolds? Juzdams, ka nelietis mūk, viņš sāka braukt vēl ātrāk un jau pie pagrieziena uz Barona ielu bija panācis savu oponentu. tagad atlika tikai pārkārtoties uz otrām sliedēm un tad pārlekt atpakaļ uz savējām. Diemžēl šis manevrs īsti neizdevās. Vai pie tā bija vainīgs Piparmētru liķieris ko Vitolds strēba jau otrās sutkas vai negulētā nakts, vai panikā kviecošie pasažieri, tā īsti uzzināt neizdevās.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
