Pavasara Tandēms "Volvo Kauss" 2016

Kādu laiciņu atpakaļ Borodam izdevās mani pierunāt nostartēt fīderēšanas sacensībās, kurās jāstartē tandēmā. Esmu vairāk plēsīgu zivju ķeršanas piekritējs, bet arī cope ar fīderi, vai pludiņu nav sveša. Noteikumi nav tik strikti, kā Latvijas čempionātā un pasākums notiek vienu dienu, tāpēc arī piekritu. Pirms tam biju startējis CMS organizētā pasākumā, kurā bija pavisam demokrātiski noteikumi un varēja izmantot fīderi un pludiņmakšķeri vienlaicīgi. Bet Volvo kauss ir kaut kas līdzīgs sezonas iesākšanai priekš fīderēšanas sacensību piekritējiem, tāpēc tur piedalās arī daudzi, kas startē Latvijas čempionātā. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc piekritu - tā bija iespēja pavērot kā darbojās "spečuki".
 

Tas bija ievadam, bet tagad pastāstīšu par savu pieredzi saistībā ar šīm sacensībām. Vakarā pirms sacensībām sakrāmēju savus abus fīderkātus, sakrāmēju visas savas barotavas un visu citu, kas nepieciešams šādai copei. Pirms sacensībām pat biju iegādājies divus dažādus aromātus ar ko apšpricēt barības. Tas vien nozīmē, ka gatavojos ļoti nopietni
 

No rīta modinātājs bija uzlikts uz 5:25, bet pirmo reizi pamodos zīmīgā laikā - 3:33! Apgriežoties uz otriem sāniem vēl nodomāju, ka tagad mūsu komandai ir trīs varianti:
- Dabūsim trešo vietu
- Noķersim trīs zivis
- Vai nu mūsu koploms būs 3300gr
Jāpiebilst, ka viena no šīm prognozēm piepildījās
 

Rīts sākās bez nokrišņiem, bet atlika tikai izbraukt, kā jau sāka līņāt. Pa ceļam ar Borodu pārrunājām visādas copes lietas un līdz sacensību vietai tikām diezgan ātri un bez kādiem starpgadījumiem. Priekšā mums jau kāda puse no dalībniekiem bija ieradusies.

Ieradušies aizgājām apskatīties sacensību vietas, piereģistrējāmies un gaidījām izlozi. Sanāca arī satikt pazīstamus makšķerniekus un jau pirms sacensībām iepazīties ar jauniem. Visi draudzīgi un atsaucīgi.

Izloze mums ielozēja 16.sektoru. Kopā bija vairāk kā 70dalībnieki un katram tandēmam bija savs sektors. Nezinu mūsu sektors bija labs, vai slikts, bet vismaz nebija tālu no starta. Nebija tālu jānes mantas, jo ar mašīnu pa tiem dubļiem neriskēju braukt tuvāk sektoram. Aiznesām mantas uz sektoru un sākām iekārtoties. Tas ir salikt fīderkātus, sagatavot copes vietu, iejaukt barības.

No mums gan pa labi, gan pa kreisi trāpījās jau fīderisti ar pieredzi un diezgan zināmi fīdercopes piekritēju aprindās. Bija interesanti pavērot kā viņi gatavojās sacensībām, liek kopā neskaitāmus fīderus, barības jauc ar lielajiem celtniecības urbjiem, stutē savas copes platformas, lielos lietussargus un, ka visam ir sava vieta un nianse. Copes aromatizatori un vēl visādas pudelītes pēc skaita kā sievietes vannasistabā
 

Vēl sacensības nebija sākušās, kad gan man gan Borodam sāka mirkt cauri mūsu "lietus necaurlaidīgās" drēbes. Kaut gan lietus vēl pa īstam nemaz nebija sācies. Ārā sniga. Pats interesantākais šinī variantā ir tas, ka mums abiem ir drēbes, kas tiešām var aizturēt lietu par visiem 100% un uz ilgu laiku, bet nez kāpēc abi tādas nebijām paņēmuši līdz, kaut gan visas iespējamās laika prognozes uzrādīja, ka lietus būs visu dienu un vējš arī gana stiprs un pūtīs gandrīz virsū. Vieglprātīga pieeja apģērba izvēlei. Ļoti. To nācās nožēlot visu sacensību laiku.
 

Atskanēja sacensību sākuma signāls un cope varēja sākties. Neskatoties uz slikto laiku, sākumā biju optimisma pilns un domāju, ka kaut kādi pliči un raudiņas ķersies jau nu noteikti. Pēc 40minūtēm optimisms noplaka.

Pa pirmajām 40minūtēm mūsu tandēmam nebija ne copes. Labi vēl man, ar visu savu slīdošo plastmasas caurulīti, pie kuras stiprinu barotavu, bet ne copes nebija arī manam krietni pieredzējušākajam pāriniekam, kuram fīders sen jau sirdslieta. Viņš gan teica, ka mačos parasti viņam sākot copēt pēc stundas. Es gan neticēju, ka būs tik krasas izmaiņas un tādas arī nenotika. Sektoru kaimiņi, ik pa laikam, kaut ko noķēra, kaut gan ar nevarētu teikt, ka viņiem baigi ķertos. Bet mums neķērās vispār
 

Kaut ko tādu ar fīderi parastā ikdienas copē es biju pieredzējis vien pāris reizes. Izmisumā, lai noķertu vismaz kaut ko, es uz āķa uzliku gabaliņu no tārpa, kuru pacēlu ejot uz sacensību sektoru. Tas nostrādāja un es tiku pie pirmās zivs - ķīša!

Vismaz sausais rezultāts uzlauzts. Vēlāk pie ķīša tika arī Boroda, izmantojot manu metodi. Bet turpinājumā atkal mēģinājām ķert ar baltajiem un piņkiem. Ja būtu tārpi, tad ķīsus kaut kādus salasītu 100%, bet negribās jau jaukt barības, gatavoties fīdercopei un ķert ķīšus! Motilis mums nebija. Eksperimentējām ar pavadas garumiem, iemetiena attālumiem, bet rezultāti nemainījās. Dažas copītes bija, kuras vismaz uz īsu laiku atgrieza ticību tam, ka var kaut ko noķert, bet nekas nemainījās. Bija mums katram pa vienai tādai copei, kad mēs kaut ko piecirtām un pat bišku pavilkām, bet pat tuvu krastam neko nedabūjām. Toties vējš un lietus darīja savu un palika arvien nekomfortablāk. Vienu brīdi es jau biju riktīgi pārsalis.

Kad no organizatoriem pienāca ziņa, ka secensības būs par vienu stundu īsākas, es personīgi nopriecājos. Un, kad no organizatoru puses tika pasniegta glāzīte siltinoša dzēriena - tad vismaz uz brītiņu palika siltāk. Sacensības tuvojās noslēgumam, es vērojot blakus sektoru dalībniekus īsti neiebraucu, ko viņi dara savādāk. Iespējams kaut kādas nianses barībā, kaut kāds papildus aromāts, iespējams tas bija motilis, vai vēl kaut kas. Es īsti nezinu, bet laikam pat vesels kopums mazu nianšu, kas tomēr arī tādos apstākļos palīdz tikt pie loma. Lai vai kā, bet līdz sacensību beigām man izdevās tikt pie vēl viena ķīša, kurš pat necopēja un sacensības mēs noslēdzām ar trim ķīšiem. Ne par velti es pirmo reizi biju pamodies 3:33
 

Sacensību noslēgumā vācāmies nost, bet tiesneši svēra lomus. Mūsu vareno lomu arī nosvēra, mūsu trīs ķīši svēra veselus 85gramus!

Vareni. Ļoti vareni. Jaukt kilogramiem barības, siet pavadas, lietot dažādus aromatizatorus, dažādas ēsmas, lai rezultātā noķertu pa piecām stundām uz diviem trīs ķīšus! Abi ņirdzām ar Borodu, ka tagad arī varam ievietot reklāmas sludinājumu, ka pārdodam trīs ķīšus pa kādiem 50eiro, jo neesam jau gnīdas
 

Pēc svēršanās visi savācās starta vietā un gaidīja apbalvošanu. Jāsaka, ka kolektīvs izskatās no malas draudzīgs un arī "sportisti" neceļ degunu gaisā. Burzmā gan dzirdēju, kā labdabīgi pavelk uz zoba arī manu pārinieku, ka ja būtu bijis labs laiks, tad viņš būtu krēslā snaudis, bet bonusā būtu ticis pie kāda laba brekša.
 

Sākās sacensību labāko desmit tandēmu apbalvošana. Jāsaka, ka kādi pirmie 6-7tandēmi pat bija saķēruši salīdzinoši labu lomu. Neslikts rezultāts un arī lielākā zivs tika tandēmam no CMS. Man par viņiem liels prieks! Labākajiem tika pasniegtas vērtīgas balvas, skaistas medaļas un kausi. Pie medaļām tika arī pilnīgi visi sacensību dalībnieki, kuriem tika pasniegtas piemiņas medaļas par dalību. Super!

Vēl visiem dalībniekiem tika pasniegta silta un ļoti garšīga maltīte, kas pēc visas dienas mirkšanas bija kā kulaks uz acs. Vispār jāsaka, noorganizēts viss tiešām bija visaugstākajā līmenī. Paldies Volvo un visiem, kas palīdzēja organizēt šīs sacensības, paldies dalībniekiem, kas izturēja šos briesmīgos laika apstākļus un ir draudzīgs kolektīvs. Paldies manam pāriniekam Borodam, par to, ka ievilka mani šajā slapjajā bezzivju pasākumā, bet toties ir iegūta jauna pieredze, jauni paziņas un esmu paskatījies kā viss notiek fīderēšanas sacensībās.  Pēc siltās maltītes ieturēšanas dalībnieki sāka izklīst pa auto, lai brauktu mājās. Daudziem pa pielijušajām peļķēm un dubļiem radās grūtības tikt ārā, bet kā jau minēju kolektīvs draudzīgs un izpalīdzīgs - viens otram palīdzēja un visi tika prom. Mēs aizbraucām jau gandrīz vieni no pēdējiem.
 

Mājās man bija nepieciešama silta vanna, karsta tēja un arī kas cits siltinošs, bet saslimis neesmu un šodien vēl jo vairāk pārliecinos, piedalīšanās pasākumā vērtējama ar plusa zīmi.

Gribu arī iedrošināt citus, kas varbūt vēlās piedalīties kādās fīdercopes sacensībās, bet kuri paskatās, ka daudziem tur copes platformas, celtniecības urbji un vēl daudz kas cits - un nobīstas. Nav tik traki. Neviens neapsmies par copi ar vienkāršāku fīderkātu, vai sēdēšanu parastā krēslā. Ko nesapratīs, to pastāstīs. Latvijas čempionātā gan ir drusku stingrāki noteikumi, bet nekas tāds tur nav, lai nevarētu piedalīties kāds nesportists bez copes platformas. Lielo zivju uzglabājamo tīkliņu gan nāksies iegādāties un kārtīgi izlasīt nolikumu.
Lai visiem forša šī copes sezona. Ne asakas!

Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!